Pēc vērienīgajiem plūdiem pašvaldības pārbūvē notekūdeņu sistēmas; plāno izmaiņas likumā

2 days ago 16

ARTICLE AD BOX

Jelgavā plaši izskalojumi un iegruvumi

Jelgavas centrā Pulkveža Oskara Kalpaka ielas posmu pie Ozolskvēra pagājušā nedēļā slēdza, jo uz braucamās daļas, zem kuras esot kanalizācijas tīkli, pēc vasaras plūdiem parādījās iesēdumi. Tagad šeit notiek aktīvi darbi.

Būvnieki izrakuši dažus metrus platu bedri, kas ir dziļāka par cilvēka augumu. Savukārt pie skulptūras "Jelgavas students", kas atrodas blakus Driksas upei, pēc plūdiem nostiprina krastu.

"Izskalojumi un iegruvumi novēroti gan pie pārvadiem, gan pie Čakstes bulvāra, gan īstenībā arī ietvēm ļoti daudzās vietās. Lielākajā daļā izskalojumi un iegruvumi no tām jau ir novērsti," skaidro Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods ("Nacionālā Apvienība").

Pilsētā pārbūvēs notekūdeņu kolektorus

Jelgavā vietvara ārpakalpojumā veiks visu sūkņu staciju auditu. Atzinumi sagaidāmi oktobra beigās. Līdz šim konstatēts, ka stacijām vajadzīga neatkarīga elektrības padeve, jo jūlija beigās piedzīvotās vētras laikā daudz kas ticis gāzts un bojāts.

Liktenīgie plūdi arī parādījuši, ka pilsētā nepieciešams pārbūvēt trīs no septiņiem notekūdeņu kolektoriem, kas vai nu pārplūda vai nu knapi izturēja. Pašvaldība vēlas panākt, lai spēcīgu lietavu gadījumā ūdens spētu aiztecēt uz citiem, mazāk piepildītiem kolektoriem.

"Negalvošu, ka tie varēs tādu apjomu novērst, bet tas samazinās ietekmi. Jo vai tev no 20 hektāriem lielas teritorijas nonāk vienā kolektorā vai nu 15 hektāri uz konkrēto cauruļvadu un diametru. Tas jau citu apjomu var izturēt," saka Strods.

Naudu darbiem pašvaldība cer saņemt no valsts atbalsta programmas. Kopā ar plānošanu kolektoru pārbūve varot aizņemt ne mazāk kā divarpus gadus.

Pašvaldība varēja reaģēt savlaicīgāk

Biedrības "Jelgavas attīstībai" vadītājs, ūdenssaimniecības inženieris Jānis Āboliņš izceļ glābšanas dienestu darbu plūdu laikā.

Tiesa pašvaldība, viņaprāt, varēja nostrādāt kvalitatīvāk, iedzīvotājus informējot savlaicīgāk.

Sabiedrību par stihijām var informēt ar īsziņām, kā tas ir, piemēram, Polijā – saka Āboliņš, novērojot, ka Jelgavā atsevišķās vietās notekūdeņu kolektoros nonāk arī sadzīves kanalizācija.

"Tā nedrīkst būt. Tāpēc ir tā pārslodze, tāpēc kolektori nespēj šo uztvert. Ja tā sadzīves kanalizācija iet kopā ar lietus kanalizāciju, tas nozīmē, pie šādiem gadījumiem tā kanalizācija var nonākt pagrabos. Manuprāt, tā jau ir ekoloģiskā krīze tādā gadījumā," atzīst Āboliņš.

Jūrmalā pārbūves var izmaksāt vairāk nekā miljonu eiro

Postoši plūdi vasarā smagi skāra arī Jūrmalu, īpaši Asarus, Mellužus un Pumpurus. Novērots, ka daudzviet pašvaldībā ir problēmas ar aizaugušiem grāvjiem, ko tagad tīrot. Paralēli pilsētā sakopj arī lietusūdens kanalizācijas sistēmu. Pašvaldības Inženierbūvju nodaļas vadītājs Andrejs Zolotojs prāto, ka minimāli nepieciešamās pārbūves varētu izmaksāt 1 līdz 1,5 miljoniem eiro.

" Tas ir tāds minimums, ko vajadzētu sākumā ieguldīt, lai mums vismaz noteiktā posmā vairs nebūtu tādas problēmas kā mums bija šoreiz. Mums ir Lienes ielas kolektors, kuru nepieciešams pārbūvēt. Novadāmais ūdens daudzums pieaugs un līdz ar to kolektors līdzi sev parauj attīrīšanas iekārtas ar visiem sūkņiem. Un tad tur jau summa var sākties ar trim miljoniem uz augšu," stāsta Zolotojs.

Novadgrāvjus, pa kuriem ūdens nonāktu Rīgas jūras līcī, pašvaldība varētu mēģināt sakārot nākamgad, bet lietusūdens sistēmas kanalizācijas uzlabošana varētu aizņemt līdz diviem gadiem – teic Zolotojs.

Saeimā plāno uzlabot kārtību plūdu seku mazināšanai

Latvijā plūdu mazināšanas pasākumu sistēma ir pārāk sadrumstalota – to nosaka Meliorācijas likums, Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums un Ūdens apsaimniekošanas likums.

Par to atbild Zemkopības ministrija un Klimata un enerģētikas ministrija. Tā secina Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa no "Zaļo un Zemnieku savienības", kuras izveidotā darba grupa ierosina kārtību mainīt.

"Ņemot vērā, ka 30 gadu laikā meliorācijas sistēmas kā tādas nebija pilsētās, jo Meliorācijas likumā ir noteikts tikai laukos, tad šobrīd paliek atklāts jautājums, vai nodefinēt Meliorācijas likumā kā arī pilsētas vai gluži vienkārši izņemt to vārdu "lauki" un tad tā meliorācijas sistēma paliek uz visu Latviju. Tātad automātiski ir gan pilsētās, gan laukos," pauž Mieriņa.

Kad likumus varētu grozīt, Mieriņa skaidri nevar atbildēt, vien pasakot – jo agrāk, jo labāk. Viņa pieļauj, ka par ūdens pārvaldību, tai skaitā par plūdu novēršanu, atbildīga varētu būt tikai Klimata un enerģētikas ministrija.

KONTEKSTS:

Naktī uz 29. jūliju Latviju skāra novērojumu vēsturē intensīvākās lietavas un spēcīgākā vasaras vētra, secinājis Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Glābēji dabas stihijas postījumu dēļ saņēmuši vairāk nekā 1000 izsaukumu. Vissmagāk tika skarta Rīga, Jūrmala, Pierīgas reģioni un daži novadi Zemgalē. Vētras pīķī bez elektroapgādes palikušo klientu skaits sasniedza gandrīz 50 000.

Read Entire Article