Bauskas aizstāvēšanas kaujām – 80

Cīņas par Bausku, par Rīgu, par Latviju - laikā, kad sarkanarmieši iznīcināja praktiski visu savā ceļā, liekot iedzīvotājiem doties bēgļu gaitās, baušķenieki ātri formēja brīvprātīgos, lai stātos pretī. 

"Bauska ir unikāls gadījums, manuprāt, jo tas ir gadījums, kad vietējie iedzīvotāji paši brīvprātīgi iesaistās savas pilsētas aizstāvēšanā, kopā ar vācu karaspēku, pret padomju armiju. Svarīgi izprast gan šo cilvēku motivāciju, gan viņu pārliecību," teica Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks Uldis Neiburgs.

Precīzu datu par brīvprātīgo skaitu nav. Tiek lēsts, ka tie varētu būt ap 300 vīru, kuru vidū bija arī 16 gadus nesasnieguši pusaudži.  

"Parādīja šo dokumentu, parādās šie 145 karavīri. Tas ir vienīgais, kur jebkādā vācu dokumentā parādās, kur ir pieminēts šis Bauskas brīvprātīgo bataljons. Līdz ar ko no šī izriet, ka tā, visticamāk, primāri ir majora Uļuka  pašiniciatīva," sprieda Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins. 

Foto: Zemgales reģionālā televīzija

Foto: Zemgales reģionālā televīzija

Foto: Zemgales reģionālā televīzija

Foto: Zemgales reģionālā televīzija

Foto: Zemgales reģionālā televīzija

Foto: Zemgales reģionālā televīzija

Pašu brīvprātīgo un viņu piederīgo atmiņu pierakstu ir maz. Ilmāram Ilziņam bija 10 gadi tajā laikā, taču atmiņas par Sarkanās armijas ienākšanu joprojām ir spilgtas.  

"Atceros kā uzreiz tika mūsu virtuvē palūgts, lai mēs aizvācamies uz pagrabu. Apgāza virtuves skapi - tas bija operējamais galds un uz tā tos sarkanarmiešus, kurus nu varēja, tos sašuva un sūtīja tālāk. Kurus nevarēja, kas bija ievainoti vēderā, tos vienkārši noguldīja aiz kūts saulē, lai viņi tur nomirst," stāstīja Bauskas iedzīvotājs.

Pusotru mēnesi ilgās cīņas un Sarkanās armijas apturēšana Bauskas apkārtnē, iespējams, bija tas apstāklis, kas novērsa Rīgas sagraušanu un ātrāku ieņemšanu. Uzbrukumus lielā mērā atturēja desmitkārtīgam pārspēkam brīvprātīgi ceļā stājušies pilsētas un tās tuvākās apkārtnes iedzīvotāji, kas kopā ar citām vācu un latviešu karavīru vienībām cīnījās līdz pēdējai iespējai, lai aizsargātu savu zemi.

"Cilvēka likteni ir tā grūti parādīt, tas ir kā stāsts, savukārt pilsētvide izpostītās ēkas, kurās kādreiz dzīvoja cilvēki - vai tās bija skolas vai baznīcas, vai Jelgavas gadījumā, piemēram, viss pilsētas centrs pilnībā izpostīts - tas ir tāds kā simbols cilvēku likteņiem," teica Kuzmins. 

Atceres pasākumā bija ieradušies arī Bauskas Valsts ģimnāzijas jaunieši. 

"Es esmu ļoti, ļoti lepna, bet arī nedaudz skumja par to, ka mēs jaunieši esam tik maz. It īpaši šeit, šodien, un es nevēlos, lai tas tiek aizmirsts," atzina Bauskas Valsts ģimnāzijas skolniece Lelde Rādene.