Kā dažam ģimenes ārstam izdevās pret Covid-19 sapotēt vairāk nekā 80% savu senioru? Pēta «Aizliegtais paņēmiens»

3 weeks ago 152
ARTICLE AD BOX

ĪSUMĀ:

Latvijā ir aptuveni 1300 ģimenes ārstu prakses, un vakcinēto senioru īpatsvars no prakses uz praksi krasi atšķiras.

Līdz 27. oktobrim vismaz vienu poti vecuma grupā virs 60 gadiem šobrīd ir saņēmuši aptuveni 346 tūkstoši cilvēku no visiem 527 tūkstošiem, un tātad visas Latvijas vidējā vakcinācijas aptvere senioru vidū ap 65%.

Aptvere ir augusi, jo vēl pirms dažām nedēļām tā bija 57%, bet aizvien tas nav pietiekami. Piemēram, daudzās Rietumeiropas valstīs senioru grupā tā ir pat lielāka par 90%.

Savukārt, raugoties uz ģimenes ārstu prakšu vakcinēto senioru īpatsvaru, redzams, ka septiņiem ģimenes ārstiem, diviem no Rīgas un pārējiem no Latvijas reģioniem, vakcinācijas aptvere senioru vidū pat ir 100%. Tiesa, viņu praksēs senioru ir mazāk nekā desmit, tāpēc šoreiz tomēr "Aizliegtais paņēmiens" izcēla prakses, kurās senioru skaits ir ievērojami lielāks.

Ārstu prakses, kurās ir 200 senioru un vairāk, ar daudz vakcinētiem senioriem

Top5 Rīgā pēc Nacionālā veselības dienesta (NVD) datiem:

  • 5. vieta. Ģimenes ārsts Andris Baumanis – senioru aptvere 83,6%;
  • 4. vieta. Ģimenes ārste Liene Drēmane – aptvere 84,2%;
  • 3. vieta. Zane Zitmane – aptvere 84,5%;
  • 2. vieta. Sarmīte Veide – 86,5%;
  • 1. vieta. Maija Baumane – aptvere senioru vidū – 88%, turklāt viņas praksē ir aptuveni 600 senioru.

Top5 reģionos

  • 5. vieta. Ģimenes ārste Līga Ziemele, Smiltenes novads, senioru aptvere 80,82%;
  • 4. vieta. Inga Bērziņa, Valmieras novads – 81,23%;            
  • 3. vieta. Anita Muižniece, Alūksnes novads – 81,27%;
  • 2. vieta. Baiba Neiberga, Tukuma novads – 83,76%;
  • 1. vieta. Ar pavisam nelielu atrāvienu no otrās vietas – Una Leitāne no Jelgavas, kuras praksē ir 83,78% vakcinēto no viņas prakses senioriem vecumā virs 60 gadiem.

Dominē Vidzeme un Zemgale.

Bet absolūtā līdere visā valstī tomēr paliek ģimenes ārste Maija Baumane no Rīgas, kuras praksē senioru vakcinācijas aptvere ir 88%.

Ārstu prakses ar zemāko vakcinācijas aptveri

Rīgā kopā ir 35 ģimenes ārsti, kuru senioru vakcinācijas aptvere ir zem 50%, bet viszemākā – 43,41%.

Latvijā zemāk par 50% vakcinētu senioru aptvere ir pat 113 ģimenes ārstu praksēs, 27 no tām tā ir zemāka pat par 40%. Šeit absolūti lielākā daļa ģimenes ārstu ir no Latgales.

Ģimenes ārstu piemaksas

Šogad no 1. janvāra līdz 1. jūlijam, kad Latvija cīnījās ar pandēmijas otro vilni, piemaksas lielums mēnesī noteikts 100% no vidēji aprēķinātā atalgojuma:

  • ģimenes ārstiem 2301 eiro;
  • ģimenes ārstu māsām un ārstu palīgiem 1380 eiro;
  • un vēl arī pie ģimenes ārstiem strādājošiem rezidentiem 1766 eiro, ja tāds ir.

Šajās summās ir ieskaitītas arī sociālās iemaksas. Sanāk tā – ja vienā vidēja lieluma ģimenes ārsta praksē strādā pats ārsts un divas māsas, ko valsts ir uzņēmusies apmaksāt, tad viena prakse mēnesī saņēma aptuveni 5000 eiro, turklāt, nešķirojot un nerēķinot, ir vai nav, un cik daudz ir Covid-19 pacientu.

Trīs mēnešus – no 1. jūlija, kad Covid-19 izplatība mazinājās, līdz 1. oktobrim – arī piemaksas tika ievērojami samazinātas, proti, tās bija vairs tikai 25% no iepriekš minētājām, kas vienai ģimenes ārsta praksei ar divām māsām deva ap 1250 eiro. Šobrīd  kopš 1. oktobra, kad Covid-19 atkal ir pilnā sparā, nolemts, ka piemaksa ģimenes ārstu praksēm atkal būs 100% apmērā.

Kopā līdz 1. oktobrim piemaksām no valsts budžeta izlietoti aptuveni 50 miljoni eiro.

Un, no vienas puses, var teikt, ka līdzekļi ir apjomīgi, bet, no otras – tiem nav īsti sakara ar vakcinācijas aptveri, jo, pirmkārt, šīs piemaksas saņēma arī ģimenes ārstu prakses, kur cilvēkus nevakcinēja. Otrkārt, tad loģiski vasarā tās nevajadzētu samazināt, jo vakcinēt cilvēkus vajadzēja un vajadzēja. Treškārt, ne mazākas piemaksas šogad bijušas ļoti daudziem veselības aprūpes darbiniekiem, kas Latviju glāba no Covid-19.    

Piemēram, 100% algas apmēra piemaksas saņēma arī mediķi, kas ar Covid-19 pacientiem strādā slimnīcās, 100% piemaksas saņēmuši arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta cilvēki, 100% piemaksas bijušas arī darbiniekiem Slimību profilakses un kontroles centrā.

Pavasarī ne gluži 100%, bet 50% apmērā piemaksas saņēma arī Veselības ministrijas ierēdņi un Nacionālā veselības dienesta darbinieki, un piemaksas viņiem bija arī šogad vasarā – 15% apmērā.

Vairākas piemaksas bijušas arī ģimenes ārstiem par vakcinācijas veicināšanu. Lūk, kādas:

  • Pirmā piemaksa, kad ģimenes ārsti sāka vakcinēt senioru grupu – 12 eiro 60 centi.
  • Vēlāk piemaksa arī par citu vecuma grupu vakcinēšanu – par katru pacientu 7 eiro 70 centi.

Trīs mēnešus vēlāk tika ieviesta arī vakcinācijas aptveres piemaksa, uz ko ārsti varētu pretendēt rudenī, proti, ja līdz 30. septembrim ir vakcinēti mazāk par 60% senioru, tad piemaksa par katru vakcinēto senioru – viens eiro, ja aptvere no 60 līdz 8%, tad 2 eiro par katru, bet ja no 80 līdz 100% tad jau 3 eiro par katru.

Vēl arī trešā piemaksa, ko savā atbildē izcēla arī veselības ministrs Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!"): "Esam snieguši atbalstu. Esam papildus no augusta snieguši atbalstu par apzvanīšanu. Ieviesām tarifu."

Nacionālā veselības dienesta (NVD) vadošā eksperte veselības aprūpes jautājumos Līga Gaigala teica: "Galvenais mērķis, kas jau bija jau no paša sākuma, īstenībā jau arī jūnija mēnesī pieņemts, ka mums ir ļoti svarīgi, lai ģimenes ārsti [uzrunā] iedzīvotājus, it sevišķi senioru vecumā, kam ir hroniskas slimības, jo tie ir tā būtiskākā mērķgrupa, kurus vajadzētu vakcinēt, kuriem šīs slimības norises gaita ir iespējams daudz smagāka. Tāpēc bija jau ieviests maksājums, uz rezultātu orientēts, kad arī, ja ģimenes ārsts, piemēram, nevakcinēja, lai viņš būtu motivēts vismaz pārrunāt ar pacientu vakcinācijas nozīmību, jēgu, varbūt atbildēt uz iedzīvotāju neskaidrajiem jautājumiem."

Iespējams, ļoti laba un ārstus motivējoša ideja, bet... šī piemaksa tika ieviesta tikai 11. augustā, aptuveni pusgadu pēc vakcinācijas sākuma ģimenes ārstu praksēs.

Tarifs par vienu zvanu – 59 centi. Vai cena bijusi motivējoša vai ne, "Aizliegtais paņēmiens" vēl vaicās pašiem ģimenes ārstiem. Tomēr jāpiebilst, ka, piemēram, uzņēmumā "tet", kurš uzvarēja NVD konkursā par zvaniem saistībā par vakcināciju, par vienu zvanu prasa 1,72 eiro jeb aptuveni trīs reizes vairāk, nekā par tiem maksāja ģimenes ārstu praksēm.

Citu piemaksu par vakcinācijas veicināšanu vairs nav bijis.

Hipotētisks piemērs:

Ja ģimenes ārsta praksē savakcinē 300 seniorus, kopš februāra visi raujas, kā var un spēj, un uz 1. oktobri visi arī ir savakcinēti, tad kopējā piemaksa ir:

  • Par pašu vakcinēšanu – piemaksa 12,60 eiro par vienu, kopā 3780 eiro;
  • Par panākto 100% aptveri – 3 eiro par vienu, kopā 900 eiro;
  • Un vēl par zvaniem, pieņemsim, ka katram senioram zvanīts divas reizes. Kopā 354 eiro.
  • Kopējā piemaksa 5034 eiro – astoņi mēneši darba un trīs ģimenes prakses cilvēki. Vienam cilvēkam mēnesī – 209 eiro.

Vai tas ir motivējoši? Ņemties ar to vakcinēšanu un zvanīšanu? Atgādinām, ka Covid-19 100% algas piemaksa vienai māsai mēnesī ir 1380 eiro, neatkarīgi no tā – vakcinē vai ne.

Kopš 1. oktobra situācija gan ir uzlabojusies par labu vakcinācijai, proti, lai gan 59 centu vērtais zvans kā piemaksa ir atcelta, jo daudzi ārsti, izrādās, to nav izmantojuši, ir ieviests jauns bonusa maksājums – par katru vakcinēto vēl 11,87 eiro, dubultots senioru aptveres maksājums un vēl arī nācis klāt aptveres maksājums par pārējiem vakcinētajiem.

Un vēl valsts nu arī ir paredzējusi līdzekļus pat ģimenes ārstu un viņu palīgu rehabilitācijai – 440 eiro par vienu personu.

Kas motivē ģimenes ārstus?

Ģimenes ārste Maija Baumane, kuras praksē panākta 88% senioru vakcinācijas aptvere, vaicāta, kā viņai tas izdevās, sacīja: "Šeit varu tikai lielāko paldies teikt savām meitenēm, jo viņas kārtīgi šo gadu noskrējušās. Ja man nebūtu māsa, ārsta palīgs, reģistrators, ko apmaksā Nacionālais veselības dienests, un ja es nebūtu pieņēmusi darbā par saviem līdzekļiem jau no janvāra vēl māsiņu, kas strādā faktiski četras stundas dienā, tikai sakarā ar Covid-19 problēmām, vakcinācija ieskaitot, tad jau nu nekādā ziņā šie rādītāji tādi nebūtu."

Papildu māsiņu viņa segusi no saviem līdzekļiem, jo ģimenes ārsts, būdams savas prakses saimnieks, ar šo naudu drīkst darīt, ko vēlas, bet māsiņu piemaksas gan pārdalīt nevar.

"Piemaksas paredzētas pamatdarbiniekiem, kas ir līgumā ar Nacionālo veselības dienestu. Protams, ja ir piemaksas, arī man, tad man ir vairāk, ko samaksāt vēl trešajai māsiņai," skaidroja Baumane.

Attēlā: Ģimenes ārste Maija Baumane ar prakses darbinieci.

Foto: Ekrānšāviņš no LTV.

Viņa norādīja: "Apzvanīt jau sākām no februāra. Bija tā, ka mediķi [savu vakcināciju] pabeidza februāra sākumā, kad vajadzēja praksēm pieteikties, vai vakcinēs vai nevakcinēs, kad mēs pieņēmām lēmumu, ka mēs mēģināsim vakcinēt, tad jau arī šī zvanīšana sākās."

Viņas seniori esot bijuši atsaucīgi.

Baumane teica: "Principā, es varu teikt paldies saviem pacientiem. Jā, mums praksē līdzestība tiešām bija augsta. Es nezinu, tur ir daudzi faktori, kas to varbūt ietekmē, bet tie, kas vēlējās vakcinēties, viņi seko līdzi visai informācijai, un līdz jūnijam nekāda pierunāšana un pārliecināšana nebija vajadzīga. Vajadzēja zvanīt, saskaņot laiku un dienu, kad ierasties."

Tagad gan, kad nevakcinēti palikuši aptuveni 12%, ir grūtāk, un vairākus pārliecināt nebūs pat iespējams, uzskata ģimenes ārste.

Savukārt par aptveres naudas lielumu, kas tagad vēl arī palielināta, viņa pat īsti nezina, kad, cik un ko maksās. Viņa uzskata, ka šis darbs vienkārši ir jāizdara.

"Vai vispār tās visas [piemaksas] vajag? Jo mums ir jādomā par pamatdarbu. Un jau tagad ir, cik es zinu, jūs droši vien zināt, ja? Budžetā nav tie solītie 10%, ir tikai 5%, un tas ir ļoti bēdīgi. Ļoti bēdīgi, jo netiek joprojām domāts par darba samaksu. Bet tagad tikai par kaut kādām piemaksām. Ar piemaksām vien nevar apkarot Covid-19 un nevar cīnīties ar pandēmiju."

Papildu darbinieks arī citā praksē ar labu rādītāju

Vēl viens ārsts no Rīgas, kura praksē ir augsta senioru vakcinācijas aptvere, ir Jevgeņijs Bondins. Viņa praksē ir 78% sapotētu vecāka gadagājuma cilvēku, un ceļš bija līdzīgs – šajā laikā algots papildu darbinieks, tiesa, izmaksas seguši kopā ar citiem kolēģiem.

"Kas attiecas uz riska grupu, noteikti bija darīts milzīgs darbs, un to mēs jau paveicām lielākoties pavasarī, vasarā, tikko parādījās vakcinācija, tad mēs aktīvi iesaistījāmies procesā. (..) Īstenībā ir pietiekoši laba uzticība no pacientu puses," viņš sacīja.

Viņš arī uzskata, ka nav korekti jaukt Covid-19 piemaksas ar vakcināciju vienā katlā, kā to darīja ministrs, jo, kad Covid-19 izplatība ir augsta, viņam darba ir daudz vairāk.

Bondins sacīja: "Slodze bija milzīga. Bija daudz jāstrādā attālināti (..) Tādēļ to, ko pielika ģimenes ārstiem, pielika visiem. Un tā nebija domāta vakcinācija. Tas ir prakses uzturēšanai, lai veiktu rehabilitāciju, lai ieguldītu darbu, darba apstākļu uzlabošanai."

Savukārt līdzšinējās piemaksas tieši par vakcināciju viņš nevērtē kā augstas un ļoti stimulējošas, bet 59 centus par zvanu nav pat izmantojis. Viņš paskaidroja: "Tur tā liekas, ka tā ir tīra nauda, bet, lai viņus dabūtu, tev ir jāaizpilda taloni, jāieraksta kartiņā. Cik vēl prasīs tas laika, padomājiet. (..) Katru zvanu – [aizpildīt, vai] izdevās, neizdevās. (..) Vienkārši netiekam galā. Šinī gadījumā izlaidām."

Bet telefons karsts tāpat, jo īpaši šobrīd, kad atkal Covid-19 izplatība ir augsta. "Tagad katru minūti – tikko es eju līdz, atvainojos, tualetei, es zvanu, arī atbildu. Tikko es eju līdz mašīnai, es izmantoju to laiku. Pēc būtības es katru minūti izmantoju, lai kādam piezvanītu, atbildētu."

Bet ko ārsts domā par jauno motivējošo piemaksu no 1. oktobra vēl 11,87 eiro klāt par katru vakcinēto?

"Šobrīd varētu būt jau pieņemams atalgojums. Par šo gan es domāju, ka varētu atalgot papildu  māsu, bet atkal jautājums – cik mums daudz pacientu? Vienā dienā sakrājas daudz, otrā dienā nav. Jo jums jāsaprot, ka vakcīnai vienā flakonā ir piecas, sešas devas, "Modernai" 10. Tas nozīmē, ka jāsakārto, lai to cilvēku plūsma atnāktu. Ja ir tikai divi vai trīs, tu nevērsi vaļā. Tas nozīmē, ka darba tajā dienā nav," skaidroja ģimenes ārsts.

Ārste Jelgavā trešo māsu algo jau sen

Ģimenes ārste no Jelgavas Ilze Strēle, kuras praksē senioru vakcinācijas aptvere ir 73%, kopā ir ārste 2700 pacientiem,  un viņa jau pirms Covid-19 laika pati algojusi trešo māsu, jo valsts finansējot tikai divas. Tagad tas noder, bet pašreizējais saslimstības pieaugums un vēl vakcinēšana, kā arī citas slimības novedis pie tā, ka darbu ir pāri galvai. Problēmas arī rada e-veselība.             

Strēle norādīja: "Ļoti lielu laiku aizņem visa šī e-veselības lieta. (..) Šodien arī es vēl kādu pusstundu pamēģināju darba nespējas lapas sakārtot, bet viņa neiet vienkārši. Brīžiem uzkaras un brīžiem neiet. Tad viņa atkal neiet, tad viņai atkal ir uzlabojumi un nezin kas vēl. Un beigu rezultātā jēgas jau no tā nav nekādas."

Arī atrast laiku, lai apzvanītu seniorus, ir sarežģīti: "Nav, nav, nav, nav, nav, nav. Protams, ka nē. Mēs cenšamies kaut ko darīt, kaut ko zvanīt. Tikko paņēmām vēl vienu jaunu numuru klāt, jo ar diviem ir par maz. Cilvēki pārmet, ka mūs nevar sazvanīt. Bet mums ir arī "WhatsApp" pieejams. Ziņas var sūtīt, un tad meitenes dienas laikā, mēs pa visām cenšamies atbildēt."

Strēle skaidroja, ka mazliet ir mēģināts zvanīt, taču paguva sazvanīt ļoti maz. "Cilvēks domā un nezina vēl, un vēl kaut ko... un tad viņš šaubās, un tad viņš pierakstās, un tad viņš atkal nē, tad viņš tomēr nenāks. Tagad, tikko bija gadījums, man piektdiena pierakstījās uz šodienu viens riktīgs "hroniķis", kuram ir jāvakcinējas patiešām. Šodien pazvana – nē, tomēr nenākšot, viņš ir pārdomājis. Tas jau atkal lieks darbs. Mēs jau varam runāt, bet tur katram pašam ir jāsaprot, ka tas ir veselības dēļ, ne jau mums to vajag."

Vai 59 centi par zvanu nemotivēja?

"Nē, nu taču nē, protams, ka nē. Tas ir pilnīgi neadekvāti. Kaut vai, teiksim, rēķinot to, cik maksā māsiņa, darbs un viss pārējais. Un tur jau nav tikai piezvanīt un pateikt: "Sveiki, labdien, uz redzēšanos". Tur vismaz katram cilvēkam ir minūtes piecas, 7 vai 10, kas, teiksim, aiziet. Nē, tas ir neadekvāti. Protams, ka tas nav adekvāti," viņa teica.

Bet varbūt tagad par klāt nākušo piemaksu no 1. oktobra par katru vakcinēto vēl 11,87 eiro var noalgot vēl kādu, kurš zvanītu?

"Parastā laikā man četriem darbiniekiem nav šeit, ko darīt, ja, parastā laikā. Kur es pēc tam likšu to ceturto darbinieku, kad beigsies viss šitais ļembasts. Un otrs atkal moments ir, ja kāds domā, ka ir ļoti viegli sameklēt vidējo medicīnas personālu, tā nav tāda lieta, nevar sameklēt," skaidroja ģimenes ārste.

Un emociju esot daudz.

Strēle norādīja: "Mums ir jānoklausās daudzas citas lietas. Atnāk savakcinēties: "Kur tad tagad man ierakstīt to, ka mani piespieda vakcinēties?"  Es saku – atvainojiet, es šādus vārdus vispār negribu dzirdēt. Tad jūs varat mierīgi ārā pa durvīm iet un nevakcinējaties. Man jau to nevajag, lai jūs esat vakcinēta! Jums jau to vajag. (..) Brīžiem jau mums liekas, ka mēs sajuksim ar visu šo te, jo katru dienu kaut kas mainās, katru dienu ir kaut kas jauns. Katru dienu ir kaut kas citādāks, katru dienu kādam kaut kas nepatīk."

Tiesa, pēc raidījuma un ģimenes ārstes sarunas notikusi kāda laba pārmaiņa – Jelgavas pašvaldība piedāvājusi viņai palīdzēt ar nevakcinēto senioru apzvanīšanu, kā arī transportu.

Par līdzīgu praksi nesen vēstīja "Panorāma", kur Kuldīgas pašvaldībā ģimenes ārstiem zvanus veikt palīdz kultūras un muzeju darbinieki.

Prakse ar 45% vakcinēto senioru

Ģimenes ārstes Lidijas Bukeles no Rēzeknes novada Viļāniem praksē senioru vakcinācijas aptvere ir 45%. Tas ir ievērojami zemāka nekā iepriekšējiem kolēģiem. Kopā šajā praksē reģistrēti ap 1900 pacientu.        

Bukele paskaidroja: "Es strādāju, man ir ārsta palīgs uz 0,75 [slodzi], jo strādā arī "ātrajos". Tad viena māsiņa uz slodzes, kas strādā pie manis, un vēl viena māsiņa, kas savieno darbu ar slimnīcu. Mēs bieži esam četri, reti divi. Vai trīs, vai četri, bet skrienam visi. Vairs kafiju nedzeram, pusdienas neēdam. Un tagad es šodien pat nezinu, kad mēs tiksim mājās, jo viss tas jāizdara. Kad tā sistēma sāks strādāt? (..) E-veselība neiet no pusdivpadsmitiem, nemaz."

Viņa norādīja: "Ir sajūta, ka ir pilns haoss. Ir sajūta, ka mēs tiešām tūlīt visi izdegsim. Ja mēs paskatāmies, teiksim, katras dienas pierakstus, mums ir pierakstītie pacienti, nāk jauni Covid-19 pacienti. Nepārtraukti dienā 15–20 zvana. 12 līdz 18 vakcinējam. Ir onkoloģiskie pacienti, ir spiediena pacienti. (..) Visa šī terapija nekur jau nav pazudusi. Principā dienā mēs [apkalpojam] vismaz ap simts pacientiem, ja ne vairāk. Vai nu rakstām nosūtījumus, vai zvanām."

Un piezvanīt un uzaicināt uz vakcinēšanos?

Ārste sacīja: "Kaut kur septembrī zvanīju katru dienu. Un es pati zvanīju, tāpēc, ka cerēju, ka ārsts vēl labāk varēs sarunāt. Ja no 200 senioriem vai 300 apzvanītajiem viens piekrīt vakcinācijai, tas ir pilnīgi izmests laiks."

Bet piemaksas par katru vakcinēto un aptveres maksājumi nemotivē?

"Jā, mēs esam informēti par piemaksām, bet pēc šī garā Covid-19 laika mūs piemaksas vairs nestimulē. Mums piemaksas pilnīgi… Ņemiet piemaksas prom, bet atļaujiet mums atgriezties normālā dzīvē. Mums nauda nav tā, kas stimulētu. Nestimulē. Man bieži jau arī māsiņas saka: "Tūlīt viss. Lieku halātu un eju prom." Man arī pašai šāda sajūta radusies," norādīja ģimenes ārste.

Arī šī prakse ir saņēmusi piemaksas par darbu Covid-19 apstākļos, un ģimenes ārste šajā laikā jūtas tās pelnījusi. "Nu, ir piemaksas, protams. Būtu negodīgi, ja mēs strādājam un nesaņemtu piemaksas, strādājot tik stipri, ja tas nebūtu godīgi. (..) Mēs strādājam paaugstināta riska apstākļos. Un nepārtraukti ar lielu slodzi. Protams, ka mums būtu jāsaņem vairāk, jo mēs nesēžam mājās, nesaņem dīkstāves pabalstu," viņa norādīja.

Pēc sarunas ar šo ģimenes ārsti "Aizliegtais paņēmiens" runāja ar viņu arī vēlreiz, lai precizētu kādas detaļas, un izrādījās, ka pēc pirmās sarunas viņa ir padomājusi. Varbūt vēl kādu paņemt apzvanīšanas darbam.

Otrajā sarunā Bukele norādīja: "Ja mēs paņemtu zvanu, nu, tā tiešām, kas sēž tikai pie telefona, man vajadzētu ļoti jaunu meiteni, apķērīgu, kura, pirmkārt, varētu uztvert, ko tur zvana, un, otrkārt, vismaz talonus, ko mēs pieņemam, spētu datorā savadīt, vismaz nu tādus tehniskos darbus."

Darbinieki mūk

Un vēl Kurzeme, Liepāja. Ģimenes ārste Linda Reicle. Tieši viņa ir tā, kas dusmīgi bija atbildējusi uz veselības ministra apgalvojumiem par neizdarīgajiem ģimenes ārstiem.

Pēc @pavluts brutālās ģimenes ārstu nievāšanas šīvakara @ltvpanorama "Dienas jautājums" es nopietni apsveru beigt darbu. Ne es tās samazgas pelnījusi, ne man tas vajadzīgs. Tās nav kaut kādu psihotisku pretpotekļu lamas. Tas ir reāls pazemojums no @veselibasmin

— Linda Reitzle (@ofeelija) October 21, 2021

Vakcinācijas aptvere senioru vidū viņas praksē ir ap 66%, kopējais pacientu skaits apmēram 2000, un viņa šo praksi pārņēmusi pērnā gada decembrī no kādas tagad jau pensionētas ģimenes ārstes.

Reicle sacīja: "Man iet prom darbinieki, neskatoties uz piemaksām. (..) Man iet prom ārsta palīgs. Šodien ir pēdējā diena. Tad man otrs ārsta palīgs un medicīnas māsa uzlika uz galda atlūgumus. Es ar viņiem sarunāju, ka kaut kā vismaz vēl pāris nedēļas. Vienkārši nevar morāli izturēt to ārprātu. Mums vajag vismaz trīs, četrus darbiniekus. Rēķini, man ir 50 Covid-19 slimnieki. Nevis vienkārši pozitīvi, bet slimi, ambulatori slimnieki. Tas ir nenormāls darbs."

Ārste paskaidroja:

"Meitenes vienkārši ies uz bezdarbniekiem. Viņām būs tādi [lieli] bezdarbnieku pabalsti pēc šīm milzīgajām maksām. Man nav tāda alga kā darbiniekiem. Ja man pirms nodokļu nomaksas ārsta palīgs izmaksā 2400 eiro, es sev nemaksāju tādu naudu."

Lai arī jau minētās piemaksas par darbu Covid-19 apstākļos ir pienākušās arī viņai, ģimenes ārste tās esot pārdalījusi par labu trešajam darbiniekam, ko, kā jau minēts, valsts neapmaksā.

"Principā jau ir tā, ka mums it kā sola to 100% piemaksu, arī par šo mēnesi. Problēma ir tā, ka principā, kā jau es teicu, arī pašam veselības ministram – cik tu vari tam ēzelītim krāmēt zelta auzas. Mums jau laikus to trešo pozīciju normāli nodrošināt, lai mēs varam algot trešo māsu palīgu," viņa sacīja, norādot, ka pēc piemaksām praksei "jaunas rokas neizaug".

Bet varbūt trešo pozīciju var nosegt no piemaksām tieši par vakcināciju?

"No visām šīm reizēm mums maksāja vienā reizē 59 centus par vienu zvanu vienu mēnesi… Kas bija, man liekas, ka līdz 1. oktobrim. No kaut kāda septembra. Praktiski kaut kādu mēnesi šie te 59 centi pirms visiem nodokļiem. Tas par to zvanīšanu."

Viņa turpināja: "Tālāk par vakcinācijas izmaksām. (..)  Runājot par to, ka tie 10 eiro vai 7 eiro, vai tagad ir arī pateikts, ka būs 10 eiro klāt, bet tikai par to pacientu, kurš ir praksē reģistrēts un kurš nāk vakcinēties. Ja tā parēķina, tad tas vienkārši nesanāk absolūti nekādā vīzē gana pietiekami, lai mēs spētu nosegt adekvātu algu, jo ir jāsaprot, ka alga, teiksim, ja man māsai ir 1300 eiro bruto, tad jāpierēķina vēl 24% VSAOI."

Par spīti tam visam viņa cīnās. Iepriekš Reicle strādājusi par ģimenes ārsti Somijā.

"Man bija ārkārtīgi liels kultūršoks, pārejot uz darbu Latvijā. Redzot to, cik ļoti, teiksim, paši pacienti nespēj neko par savu veselību atbildēt un nevar pat pateikt, kādus medikamentus lieto," viņa norādīja.

Ārste pastāstīja: "Arī vakar piecgadīgā bērniņa mamma man saka:  "Dakter, mēs jūsu tos medikamentus nelietojām, mēs smērējām terpentīna ziedi uz krūtiņām, lai izsilda tos iekšējos orgānus." Es skatos uz to sievieti un es domāju: "Ko es varu darīt?" Somijā kaut kas tāds vispār neiedomājams. Kad es ar saviem Somijas kolēģiem šad tad sazvanos, viņi man prasa, lai kaut ko interesantu pastāstu, jo man tādi mednieku stāstiņi sanāk no tā, kā mums te iet."

Darot savu darbu Covid-19 laikā, Reicle ar kolēģēm saņēmusi arī draudus, bet policija neko tā labā nedarīja.

Ģimenes ārste sacīja: "Es atvainojos, ir krimināllietas par murāļiem un par to, ka viena deputāte otrai pasaka:  "Tu esi stulbene." Bet tas, ka man piesola visam kolektīvam galvu nogriezt un novākt mūs un atspārdīt, tas tāds nieks vien ir. Nu, kā tā var būt, ka mediķim ir jāskatās pa labi, pa kreisi, izejot ārā no mājas un no darba izejot ārā? Man vienkārši asaras acīs, ar jums runājot, man divi darbinieki projām iet."

Viņa norādīja, ka jau kopš pavasara cīnās par vakcināciju, kopā ar kolēģiem apzvana pacientus.  "Tajā pirmajā reizē seniori, goda vārds, bija ārkārtīgi pārbijušies – kā tas tagad būs. Un kāpēc tieši viņi, un viņi nekur neiet, un viņi nebūs nekādi trusīši. Tajā otrajā reizē viņi mums teica, ka viņi gaidīs un gaidīs. (..) Bet tagad man ir jāpasaka, ka ļoti pozitīvas pārmaiņas. Jo tagad, kad mums ir uzlikts zvanīt atkal, mēs tiešām arī to darām, un tas rezultāts 70+  grupā ir salīdzinoši labs," viņa norādīja.

Šobrīd Veselības ministrija apzvanīt visus seniorus ģimenes ārstiem uzlikusi par pienākumu, un, iespējams, arī tādēļ iepriekš uzrunātā ģimenes ārste no Latgales sākusi domāt, ka viņai vajadzīga telefoniste.

Novērotā kopsakarība

"Aizliegtais paņēmiens" novērojis vēl kādu kopsakarību – sazinoties ar vairākiem ģimenes ārstiem, kuru prakses vakcinēto senioru aptveres ziņā ir tabulas lejasdaļā, secināms, ka šie ģimenes ārsti savās praksēs cilvēkus nevakcinē, bet viņu aptveres veidojas no tā, ka viņi sūta pacientus vakcinēties citur. Šāda aina vērojama gan Rīgā, gan Latgalē.

Ģimenes ārste Jūlijas Lazutinas praksē Ķengaragā Rīgā senioru vakcinācijas aptveres rādītājs ir 44%.

Viņa sacīja: "Es pati nevakcinēju, bet man ir līgums ar poliklīniku manā praksē un līgums ar vakcinācijas kabinetu. Un principā visus, kas nāk pie manis, sūtu uz leju vakcinēties. Es pati un mana feldšere arī nevakcinē."

Vēl kāda cita ģimenes ārste no Ķengaraga Žaneta Isakoviča, kuras praksē ir 45% vakcinācijas aptvere, sacīja: "Mums ir iestāde, kur ir augstāk nekā prakse, tur viņi visi vakcinējas. Kabinets nevakcinē tāpēc, ka telpas ļoti maziņas."

Savukārt ģimenes ārsts Dmitrijs Boroviks no Pļavniekiem, kura praksē ir 47% senioru vakcinācijas aptveres rādītājs, pauda: "Mēs paši nē, mēs sūtam uz mūsu centru. Mēs paši strādājam lielā veselības centrā, tāpēc nav jēgas mums pašiem vēl, ja tur plašā mērogā ir cilvēki rindā un vairākas māsiņas, kas vakcinē."

Ģimenes ārste Ļubova Leonardova no Dagdas Krāslavas novadā, kur senioru vakcinācijas aptvere ir 37%, skaidroja: "Mums vakcinē Dagdā divi ģimenes ārsti. Daktere Golube un dakteris Antonovs."

Vaicāta, kāpēc ne pie viņas, ārste teica: "Man bija mana ārsta palīdze dekrēta atvaļinājumā, es strādāju viena pati te, nereāli nodrošināt, un man ir līgums ar dakteri Golubi, visi mani pacienti tiek vakcinēti pie viņas."

Uz jautājumu, vai apzvana seniorus, Leonardova teica: "Nesanāk. Nesanāk laika apzvanīt. Viņi, ja paši zvana pēc konsultācijām, [vaicājot] kur var potēties, tad dodu šo informāciju, bet ļoti daudz zvanu, un slimie (..) tad vajag atsevišķu cilvēku, kurš apzvana."

Ārste paskaidroja, ka cilvēki viņas praksē atsakās vakcinēties, jo baidās – sēž savās sādžās un viens otru biedē, ka viss būs slikti.

Bet jāapzvana būs, jo tāds taču ir rīkojums. Ja ģimenes ārsti to nedarīs, tad ar viņiem veiks pārrunas. NVD pārstāve Līga Gaigala paskaidroja: "Mēs esam publiskojuši to sarakstu, mēs plānojam reizi nedēļā šo sarakstu informāciju atjaunot un skatīties to no dinamikas viedokļa – dinamika ir vai nav dinamikas? Un strādāt konkrēti ar tiem ārstiem, kam nav dinamikas. Un skatīties nevis uz apzvanīšanas faktu, bet skatīties vairāk uz rezultātu."

Read Entire Article