Kuras pašvaldības saimnieko visdraudzīgāk dabai?

Latvijas zinātnieku grupa veikusi plašu pētījumu, kurā analizēts tas, kā pašvaldības pārvalda savus resursus, apsaimnieko notekūdeņus un atkritumus. Pētnieki pašvaldību pārstāvjus un plašāku sabiedrību iepazīstināja ar indeksa rezultātiem.

"Pirmo reizi Latvijā mums ir informācija par visu Latviju, par visām pašvaldībām. Mēs varam novilkt strīpu, kāda ir situācija šobrīd, 2024. gada pirmajā pusgadā. Un tagad mēs varam pateikt, – uz pagātni mēs vairs neskatāmies, mēs strādājam nākotnei, jo mums ir dati. Mums ir informācija," sacīja vadošā pētniece Dzintra Atstāja.

Pētījuma rezultāti – līderos Ventspils pilsēta un Līvānu novads

Aprites ekonomikas indeksa rezultāti kopējo skalu iedala piecās grupās – līderos (vairāk nekā 500 punkti), ekspertos (450–499 punkti), praktiķos (400–449 punkti), apzinīgajos (350–399 punkti) un nogaidošajos (mazāk nekā 349 punkti).

"Līderu" grupā ir divas pašvaldības – Ventspils valstspilsēta un Līvānu novads. Tās sasniegušas augstākos rezultātus apritīgumā, tās apritīguma mērķu sasniegšanā ir iesaistījušas iedzīvotājus, panākušas izpratni par apritīguma nozīmi labbūtībā un ilgtspējā.

Savukārt "Eksperti" pārvalda aprites ekonomikas elementus, īsteno tos praksē un spēj savus centienus izskaidrot iedzīvotājiem. Kopā šajā grupā ir septiņas pašvaldības – Dienvidkurzemes novads, Valmieras novads, Daugavpils valstspilsēta, Rēzeknes valstspilsēta, Kuldīgas novads, Liepājas valstspilsēta un Smiltenes novads.

Tikmēr "Praktiķu" grupā, kas īsteno nozīmīgu aprites ekonomikas iedzīvināšanu pašvaldībā un plaši iesaista iedzīvotājus, ir 19 pašvaldības: Rīgas valstspilsēta, Ogres, Jēkabpils, Balvu Cēsu, Aizkraukles, Jelgavas, Salaspils, Augšdaugavas, Ķekavas, Tukuma, Alūksnes, Dobeles, Olaines, Valkas, Gulbenes, Madonas, Mārupes un Ropažu novads.

Ceturtā jeb "Apzinīgo" grupa, kurā ir 11 pašvaldības, īsteno aprites ekonomikas principus un skaidro tos iedzīvotājiem. Tajā ir šādas pašvaldības: Bauskas, Preiļu, Talsu, Limbažu, Ventspils un Rēzeknes novads, Jelgavas valstspilsēta, Saldus, Varakļānu, Saulkrastu un Ādažu novads.

"Nogaidošo" grupā, ko pētnieki raksturo, ka tajā esošās pašvaldības apzina iespējas integrēt apritīgumu pašvaldības funkciju nodrošināšanā, ir Ludzas novads un Krāslavas novads.

Noskaidrots arī iedzīvotāju viedoklis

Indeksa datu objektivitātē būtiski bija arī tas, kā iedzīvotāji vērtē pašvaldības centienus, un vienlaikus arī tika noskaidrots, kā sabiedrība vērtē savu rīcību kontekstā ar aprites ekonomiku. Kopā aizpildītas 3223 anketas.

Dati atklāj, ka iedzīvotāji kopumā uzskata, ka pašvaldības saimnieko atbilstoši aprites ekonomikas principiem vairāk nekā paši cilvēki.

Vienlaikus respondentu vērtējumā vietvaras varētu būt taupīgākas ar resursiem.

Ja pašvaldības uzskata, ka savus resursus, piemēram, degvielu, ūdeni, elektrību un dažādus materiālus taupa gana, tad iedzīvotāji šajā pozīcijā dod krietni zemāku vērtējumu.

Tāpat aptaujas rezultāti liecina, ka iedzīvotāju un pašu vērtējumā pašvaldības lielākoties saimnieko gudrāk nekā cilvēki, piemēram, izmanto atjaunīgo enerģiju, uzlabo ēku energoefektivitāti, izmanto viedās tehnoloģijas un e-parakstu.

Izņēmums gan ir atkritumu joma (šķirošana un samazināšana) un inventāra izmantošana (lietotu preču izmantošana, salūzušā remonts, nevis jauna iegāde) – šajās pozīcijās novadu un valstspilsētu iedzīvotāji vietvaras un arī pašas pašvaldības sevi ir novērtējušas pieticīgi.

Atklāts arī tas, ka iedzīvotāji ne īpaši bieži izmanto ar apritīgumu saistīto infrastruktūru, ko pašvaldības nodrošina, piemēram, auto nomu, publisko vingrošanas inventāru un arī sabiedrisko transportu. 

Pašvaldības apņemas sniegumu uzlabot

Rīgas enerģētikas aģentūras aprites ekonomikas eksperte Anna Ance Rusova-Lūse norādīja, ka Rīga plāno savu sniegumu uzlabot: "Jautājumi ir izaicinoši, un šobrīd arī Rīgā tiek strādāts pie aprites ekonomikas rīcības plāna, kas tiks īstenots no 2026. gada. Un attiecīgi tajā arī tiek plānotas dažādas rīcības astoņās dažādās jomās. Ir atkritumi, bet ir arī būvniecība, energoresursi, enerģētika."

Plāna izstrādē iesaistīti arī iedzīvotāji no Rīgas apkaimju biedrībām, un secināts, ka arī sabiedrībai ilgtspējas jautājumi interesē un uztrauc. To atzina arī Augšdaugavas novadā, kur pašvaldības sniegums šajā jomā novērtēts tāpat kā galvaspilsētā.

"Šobrīd būtiskākais izaicinājums ir iesaistīties un virzīties apglabāto atkritumu apjoma samazināšanā un visām tām darbībām, kuras ir vērstas uz šo. Uzlabot, attīstīt, pilnveidot, un maksimāli iesaistīt iedzīvotājus šajā procesā. Šobrīd arī esam ceļā uz atkritumu reģionālo centru izveidi. Nupat ir apstiprināts Latgales atkritumu apsaimniekošanas plāns," skaidroja Augšdaugavas novada pašvaldības Dabas resursu nodaļas vadītāja Guna Novika.

Tagad pašvaldības var paraudzīties, kā tās izskatās uz Latvijas fona, salīdzinot ar citām vietvarām, un saprast, kuri jautājumi prioritāri jārisina. Un var arī lūgt labu padomu kaimiņiem.