Vētrā cieš arī zemnieku saimniecības Zemgalē

Zemgalē daudzviet cietuši labības lauki

Zemnieku saeimas vadītājs Juris Lazdiņš, kuram pašam saimniecība ir Dobeles novada Krimūnu pagastā, pastāstīja, ka pirmdienas rītā ir apbraukājis vēl nenokultos laukus un ainava esot dramatiska, jo vēja un lietus radītie postījumi ir milzīgi. Tos gan vēl novērtēs tikai otrdien, jo pirmdien vētra vēl turpinājās.

"Tāpat kā ielas pludo arī lauki, šobrīd labība sagāzta pie zemes, un šāda vētra un ūdens daudzums nav šajā saimniecībā piedzīvots. Atlikušie lauki, protams, ir visi pārplūduši. Līdz ar to, vai mēs vēl kulsim, to mēs nevaram prognozēt, nu skatīsimies, kā notiks ūdens notecēšana no laukiem, kā žūs," sacīja Lazdiņš.

Viņš arī pastāstīja, ka viņa kaimiņu saimniecībā bija lauks ar nenokulto ziemas rapsi, bet tagad pēc vētras "lauks ir tukšs vienkārši, viss ir izsist ārā".

Viņš lēsa, ka postījumu apzināšanai būs vajadzīga vēl diennakts, bet "tas, ka jūlijā var tā pārsteigt un izpostīt visu ražu, tas nav piedzīvots".

Lazdiņa ģimenes saimniecībās vēl puse ražas nav nokulta un kopumā reģionā situācija varētu būt līdzība.

Lai gan patiešām dienu pirms vētras vēl daudzviet zemnieki intensīvi centās nokult labību, arī Lauku konsultāciju centra augkopības konsultants Andris Skudra lēsa, ka aptuveni 50% ražas Zemgalē vēl ir uz laukiem, bet pēc šīm lietavām vēl arī uz laukiem nevarēšot uzbraukt vismaz 10 dienas.

Jelgavas pusē cieta arī ābeļu dārzi

Augļkopības saimniecības "Osīši", kas atrodas Jelgavas novada Sesavas pagastā, saimniece Dace Āboliņa arī iezīmēja postošu ainu, jo dārzs ir applūdis un vējā sagāztas ābeles un arī daudz nopurinātu ābolu.

Saimniecība bija sākusi vākt vasaras ābolu ražu, bet arī lielākā daļa vēl ir kokos.

Augļkope sacīja, ka tik lieli plūdi šajā dārza nav bijuši.

 "Ūdeņi cēlušies, praktiski uz dārzu gandrīz nevar aiziet, lielie zābaki kājās, ūdens ir daudz. Daudz ābeles ir sagāzušās, arī pie bitēm ir krituši koki. Ir tā, ka nevar pārvietoties nekur. Mazmeita saka, jāņem laiva. [..] Visas meliorācijas akas ir pilnas, cerēsim, ka noskries, jo ābelēm īslaicīgi pat varbūt tas nav tik kaitīgi kā graudiem," sprieda saimniece.

Bioloģisko graudu saimniecības "Geidas" Tukuma novada Džūkstē saimniece Gundega Jēkabsone arī šorīt apsekojusi savus laukus un sacīja, ka arī tur lielākā daļa vasarāju vēl nav nokulti, bet viņai pagaidām labībai, šķiet, nav lieli postījumi.

Auzas vēl nav sagāztas veldrē, un arī kvieši nav pavisam pie zemes, un viņa cer, ka, ja lauki veiksmīgi nožūs, tad varēs vēl kult ražu.

Tiesa lauksaimniece piebilda, ka postījumi reģionā ir un no rīta Džūkstē nebija elektrības un arī mobilo sakaru.

Apkopos vētras radītos zaudējumus

Kooperatīvs "Latraps" vēl par saviem biedriem apkopos datus pēc vētras.

Bet Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienībā norādīja, ka daļa saimniecību ir Zemgalē un lietavas, visticamāk, radīs postījumus arī šiem saimniekiem.

Zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība) uzdeva Zemkopības ministrijas ekspertiem sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru, Lauku atbalsta dienestu un Valsts meža dienestu operatīvi apzināt 28. un 29. jūlija stiprās vētras un lietavu nodarītos postījums un to apmēru lauksaimniecībā (sējumi, augļudārzi, lauksaimniecības būves u.c.) un mežsaimniecībā, informēja ministrija.

KONTEKSTS:

Pirmdien, 29. jūlijā, Latvijas vidienē plosās spēcīga vētra, kas nesusi arī postījumus, laužot kokus. Izplatīts sarkanais brīdinājums par ekstremālu lietu un vēju. Sagaidāms, ka vētra norims pirmdienas pēcpusdienā.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēmis simtiem izsaukumu par vētras nodarīto postu. Visvairāk izsaukumu saņemts no Jūrmalas, Rīgas un Pierīgas. Nakts laikā bez elektrības bija palikuši pat 50 000 mājsaimniecību. Visvairāk nokrišņu nakts laikā fiksēts Jelgavas novada Kalnciemā.

Iedzīvotājus vētras smagāk skartajās vietās, tostarp Jūrmalā, Jelgavā un Rīgā, pirmdien aicina palikt mājās.

Vētras ietekmē kavējas sabiedriskais transports, tostarp vilcienu kustība. 29. jūlijā "Rīgas satiksmes" sabiedriskajā transportā spēkā "vētras biļetes" – autovadītāji sabiedrisko transportu galvaspilsētā var izmantot bez maksas, uzrādot derīgu vieglā transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību.