Varakļānus apvieno ar Madonas novadu; valstspilsētas paliks atsevišķi

Par likumprojektu balsoja 55 deputāti, pret bija 13, bet atturējās septiņi parlamentārieši. 

Likums grozīts, lai nodrošinātu Varakļānu novada teritorijas ilgtspējīgu attīstību, jo līdz šim novads neatbilda administratīvi teritoriālās reformas mērķim un kritērijiem par novadu izveidošanu. Novadam nebija attīstības centra, kā arī iedzīvotāju skaita ziņā tas bija vismazākais novads – pēc Fizisko personu reģistra datiem, pagājušā gada sākumā novadā dzīvoja 3138 iedzīvotāji. 

Ar grozījumiem noteikta kārtība, kādā rīkojamas nākamās pašvaldību vēlēšanas apvienotajā Madonas novadā.

Līdz nākamgad gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās ievēlētās jaunās domes pirmajai sēdei Varakļānu novada un Madonas novada pašvaldības turpinās pildīt savas funkcijas administratīvajās teritorijās, kādas tās bija līdz šā gada 30. jūnijam. 

Tāpat no likuma izslēgtas normas, kas līdz šim paredzēja, ka Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils pilsētu pašvaldības no 2029. gada apvienotos ar blakus novadu vienā pašvaldībā.

Līdz ar to gan minētās valstspilsētas, gan arī blakus novadi – Augšdaugavas novads, Jelgavas novads, Dienvidkurzemes novads, Rēzeknes novads un Ventspils novads – paliks kā pastāvīgas pašvaldības arī pēc 2029. gada.

Attiecīgos priekšlikumus virzīja gan Zaļo un zemnieku savienības, gan "Apvienotā saraksta" Saeimas frakcijas.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, lai gan sākotnēji šāda virzība bija konceptuāli atbalstīta, tomēr vēlāk komisijā konkrēti priekšlikumi netika atbalstīti, balsīm daloties uz pusēm. Savukārt Saeima šodien ar pārliecinošu vairākumu lēma pretēji, atbalstot atteikšanos no šo pašvaldību apvienošanas.

Taču Saeima noraidīja priekšlikumus par Carnikavas, Babītes, Kandavas, Ikšķiles, Ilūkstes un Ozolnieku novadu atjaunošanu, kā arī rosinājumu par Ziemeļkurzemes novada izveidošanu.

Deputāti neatbalstīja arī priekšlikumu par Garkalnes pagasta pievienošanu Ādažu novadam.

Tāpat ar grozījumiem noteikts uzdevums Ministru kabinetam līdz šī gada 29. oktobrim izstrādāt un apstiprināt Garkalnes un Ādažu pagastu robežu grozījumus, paredzot Garkalnes pagasta daļas atdalīšanu un pievienošanu Ādažu pagasta administratīvajai teritorijai. 

Joprojām saglabājas iespēja Ādažu un Ropažu novadiem līdz rudenim pie iespējas rast vienprātību, vai un kā sadalāms Garkalnes pagasts – nav gan zināms, vai tādu vienošanos būs iespējams panākt.

KONTEKSTS:

Administratīvi teritoriālā reforma būtiski samazināja Latvijas vietvaru skaitu un palielināja novadu lielumu, līdz ar 2021. gada 5. jūnija pašvaldību vēlēšanām 119 vietējo pašvaldību vietā Latvijā ir 43 vietvaras.

Vēlēšanas gan notika 40 vēlēšanu apgabalos, jo netika vēlēti Rīgas domes deputāti, kā arī Satversmes tiesas sprieduma dēļ domnieki Varakļānu novadā un Rēzeknes novadā, kur vēlēšanas notika 2021. gada 11. septembrī. 

Saeima sākusi skatīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas virzītos grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas paredz Varakļānu novadu apvienot ar Madonas novadu. Savukārt opozīcijā esošās partijas "Apvienotais saraksts" piedāvātās vērienīgās izmaiņas administratīvi teritoriālajā reformā parlamenta vairākums atteicās skatīt tālāk.