Vai mazāk apēdam pašmājās ražoto? Diskutē par ēdināšanas sistēmas maiņu izglītības iestādēs

1 year ago 892
ARTICLE AD BOX

"Vai salātus bērni ēd, skolotāj?"

Jelgavas novada Svētes pamatskolā Latvijas Radio kādai skolotājai jautāja, vai bērni ēd salātus? Skolotāja atbildēja: "Jā, un ļoti labi ēd."

Skolas direktore Inga Jansone stāstīja, ka pavisam nesen skolā par ēdiena kvalitāti veikta vecāku aptauja un vairums respondentu to atzinuši par labu: "Jelgavas novada izglītības pārvalde veidoja aptauju par vecāku apmierinātību ar ēdināšanu. Es varu teikt, ka manā skolā, ja mēs runājam kategorijās "apmierināti", "neapmierināti", tad vecāki ir apmierināti, bet ir nianses, kas vēl ir uzlabojamas. Man grūti spriest, kas ir lētāk un kas labāk un kvalitatīvāk, bet, ņemot vērā to, ka "zaļais iepirkums" ir viena no prasībām, piedaloties iepirkumā, mēs cenšamies kontrolēt."

Pēdējos gados Jelgavas novadā notiek kopīgs iepirkums skolēnu ēdināšanai un ēdienkarte pēc būtības ir visām novada skolām vienāda, bet skolas direktore vēl atceras laiku, kad Svētes un blakus esošos Zaļenieku skolēnus ēdinājis vietējais uzņēmums.

Svētes pamatskolas direktore sacīja: "Viņi paši audzēja gan dārzeņus, gan citas lietas, ko viņi varēja likt katlā. Protams, bija kaut kādas lietas, kas viņiem bija jāiepērk, ko viņi paši nevarēja izaudzēt, bet nu jau otro termiņu pēc kārtas baro "Ēdiens.lv". Es gribētu teikt, ka galvenā atšķirība ir tā komunikācijas atšķirība. Tās lietas, kas ir maināmas, īpašniece redzēja, jo viņa te uz vietas arī strādāja. Viņa pielāgojās tam, kas bērniem vairāk garšoja, izņēma no ēdienkartes to, kas bērniem ne tik ļoti gāja pie sirds." 

"Zaļie iepirkumi" un bioloģiskās pārtikas izmantošana

Saistībā ar "zaļajiem iepirkumiem" un bioloģiskās pārtikas izmantošanu bērnu ēdināšanā šobrīd Latvijā ir tikai ceļa sākumā, tā uzskata bezpartejiskā Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Līga Sausiņa. Pašvaldības iepirkumos ir uzstādījums, ka 30% augļu un dārzeņu jābūt audzētiem ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm, taču salīdzināšanai cita aina un savā ziņā veiksmes stāsts ir Laurenču sākumskola. 

Laurenču sākumskola

Laurenču sākumskola

Foto: Elīna Lapiņa/Latvijas Radio

Laurenču sākumskola

Laurenču sākumskola

Foto: Elīna Lapiņa/Latvijas Radio

Laurenču sākumskola

Laurenču sākumskola

Foto: Elīna Lapiņa/Latvijas Radio

Laurenču sākumskola

Laurenču sākumskola

Foto: Elīna Lapiņa/Latvijas Radio

Laurenču sākumskola

Laurenču sākumskola

Foto: Elīna Lapiņa/Latvijas Radio

Laurenču sākumskola

Laurenču sākumskola

Foto: Elīna Lapiņa/Latvijas Radio

Laurenču sākumskola

Laurenču sākumskola

Foto: Elīna Lapiņa/Latvijas Radio

Laurenču sākumskola

Laurenču sākumskola

Foto: Elīna Lapiņa/Latvijas Radio

Sausiņa stāstīja: "Laurenčos ēdinātājs, ņemot vērā to, ka ir izveidojusies ļoti laba sadarbība ar piegādātāju. ir pieejamība, šeit ir 100% kartupeļu, 100% burkānu, 100% biešu no dārzeņiem audzēti ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm. Tātad uzņēmējs pats jau ir vēl uzlabojis šo te mūsu prasību, saprotot, ka viņš to dzīvē var realizēt. Citās skolās vidēji 20-30% no dārzeņiem ir ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm audzētie. Tas kā reiz ir vietējais, tā ir tā mūsu veiksme, ka mums ir vietējais uzņēmējs, kurš var. Viņš viennozīmīgi iepērk no mūsu reģiona zemniekiem, kas nozīmē no novada apkārtējā reģiona zemniekiem šo te produkciju."

Šāda ēdināšana Laurenču sākumskolā ir jau divus mācību gadus. Pašvaldības vadītāja stāstīja – tā kā šī mācību iestāde bija pirmā novadā, kurai iepirkums bija jāveic jau atbilstoši jaunajiem nosacījumiem, tā ir soli priekšā. 

Sausiņa skaidroja: "Ja šobrīd skatāmies pēc mūsu izglītības iestādēm, tad mums ir apmēram puse uz pusi. Puse, kur ir tā saucamie vecie līgumi uz vecajiem nosacījumiem, kur tagad tuvāko gadu laikā arī pakāpeniski aizies jau uz šiem nosacījumiem, un otra pusīte jau ir tie, kur ir veikti iepirkumi atbilstoši "zaļā iepirkuma" prasībām."

Pārtrūkst izsekojamība par produkta izcelsmi 

Jāpiebilst, ka nesen Siguldā uz diskusiju par bērnu ēdināšanas sistēmas transformēšanu Latvijā bija ieradušies vairāk nekā 100 pārstāvju no Latvijas pašvaldībām, izglītības iestādēm, lauksaimnieku un pārtikas ražotāju organizācijām un citas iesaistītās puses. 

Jelgavas valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece Rita Vectirāne (Zaļo un Zemnieku savienība) stāstīja, ka, gatavojot iepirkumu specifikāciju bērnu ēdināšanai izglītības iestādēs, arī tiek domāts gan par bioloģisko, gan ekoloģisko un lokālo, bet tas, kas izskanēja arī diskusijā, ka iepircējam šobrīd nav iespēja pārliecināties par šī produkta izcelsmi līdz laukam. 

Vectirāne skaidroja: "Tā ķēde pārtrūkst tajā brīdī, kad mums izglītības iestādēs nonāk pavadzīme par to, ka tas tiek iepirkts. Nu, piemēram, no zemnieka, bet, vai tas zemnieks ir pats saražojis šo produktu vai šis zemnieks ir nopircis vēl kaut kur citur, bet tikai caur savu zemnieku saimniecību par to mums nav šīs pārliecības. Vai šis zemnieks, kurš apņemas piegādāt pārtikas produktus šim ēdinātājam, vai viņam ir iespēja un šī teritorija un jauda šai zemnieku saimniecībai tik lielos apjomos regulāri arī šo piegādāt. Un tur pārtrūkst šī izsekojamība."

Latvija ēd tikai ap 30-35% savu produkciju

Uz dialogu Siguldā par ēdināšanas sistēmas maiņu aicināja zemkopības ministrs Didzis Šmits ("Apvienotais saraksts") ar LLKC. 

LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis norādīja: "Ļoti trūkst datu par pašvaldībām, jo, ja skatāmies papīros, iepirkumos ir viss pareizi. Iepirkumu dokumentācijā ir rādīts, ka ir vinnējis Zaļās karotītes produkts un tamlīdzīgi. Tad, kad sākām analizēt kaut kādus kopējos ciparus, tad mēs sapratām, vispār Latvijā mēs ēdam ap 30-35% savējo. Tas ir ļoti maz, ja skatāmies uz tādām pašpietiekamām valstīm kā Austrija, Somija, kur pirmais mērķis ir maksimāli pabarot pašiem sevi un, tad domāt, ko mēs varam pārdot ārpus robežām. Tas jau bija pat bīstamības jautājums, kāpēc mēs tik daudz pērkam no ārzemēm." 

Vācot datus par graudkopības un augkopības nozarēm, bijis redzams, ka Latvija ir spēcīgs eksportētājs pasaules tirgos, bet tas, kas notiek iekšējos tirgos, kaut kā palicis otrajā plānā. 

Zemkopības ministrs Šmits: "Mēs sakām, ka jāmaina sistēma, bet es domāju, ka mums nav nekādas sistēmas īstenībā, mums ir tāds diezgan liels haoss valstī. Katra pašvaldība, skola, cenšas, kā var. Kāda ļoti cenšas un sanāk, kāda cenšas un pat nezina, ka nesanāk, jo bieži vien konkursa uzvarētājs beigās nebūt nav tas, kas piegādā produktu uz skolu. Un ir arī pašvaldības, kuras neredz to, kā lielu prioritāti. Tas ir tāds domāšanas maiņas stāsts, attieksmes stāsts." 

Kas par to visu samaksās?

Vēlmi mainīt ēdināšanas sistēmu tā, lai skolu virtuvēs pēc iespējas vairāk nonāktu vietējo zemnieku ražotie produkti, atbalstītu gan Jelgavas novada Svētes pamatskolas direktore, gan novada domes priekšsēdētājs Madars Lasmanis ("Latvijas attīstībai"). Vien jautājums ir par izmaksām.

Lasmanis atzīmēja: "Viss tas ir ļoti superīgi, ir tikai viens maziņš "bet". Kas par to visu samaksās, jo skaidrs, ka tas importa cīsiņš būs vienu kārtu lētāks nekā tas, kas te uz vietas saražots. Un tas ir tāds izaicinājums. Mēs jau šodien saskaramies ar to, ka ēdinātāji praktiski katru ceturksni ir pie mūsu durvīm un stāsta, ka par tām cenām, ko pagājušajā gadā ir nosolījuši vairs nav gatavi vārīt pusdienas. Arī šogad mēs plānojam cenu kāpumu, varbūt ne tik būtisku, bet 50-70 centu robežās tas varētu būt."

Kā stāstīja Svētes pamatskolas direktore Jansone, bērnudārza audzēkņiem pašlaik vienas pusdienas maksā 1.69 eiro, bet pamatskolā – 1.94 eiro. Jansone piebilda: "Pašvaldība mums sedz vienu eiro Jelgavas novadā deklarētiem skolēniem, savukārt, pirmskolai Jelgavas novadā deklarētajiem bērniem kompensē visu pusdienu apmēru."

Svētes pamatskolas virtuve

Svētes pamatskolas virtuve

Foto: Sandra Leitāne/Latvijas Radio

Svētes pamatskolas virtuve

Svētes pamatskolas virtuve

Foto: Sandra Leitāne/Latvijas Radio

Svētes pamatskolas virtuve

Svētes pamatskolas virtuve

Foto: Sandra Leitāne/Latvijas Radio

Direktore gan īsti neredz, ka cenu kāpumu, kas rastos, ja pusdienu galdā būtu vairāk vietējo produktu, varētu kompensēt vecāki, jo jau tagad varot redzēt, ka ēdāju ir vairāk, ja par pusdienām nav jāmaksā.

Jansone sacīja: "Tad, ja uzkrājas no sākumskolas klasēs kompensētajām pusdienām kāda summa, kas paliek pāri, mēs rindas kārtībā barojam 5., 6., 7., 8., 9. klasi. Viņi tad saņem brīvpusdienas no tās naudas, kur bērni nav bijuši skolā.  Uzreiz redzam, ja ir brīvpusdienas, tad ēd visi bērni, ja nav brīvpusdienas, tad bērnu skaits ļoti samazinās."

Mainot ēdināšanas sistēmu, jāmaina arī finansējuma modelis

Jelgavas novada priekšsēdis Lasmanis norādīja, ka, mainot ēdināšanas sistēmu, ir jāmaina arī finansējuma modelis: "Jo valsts daļa finansējuma daļā ir ļoti maza daļa. Lielāka, lauvas tiesa ir pašvaldības daļa un pašvaldība šobrīd nav gatava izvērtēt un, teiksim, palielināt vecāku līdzmaksājuma daļu. Paņemot preci dārgāk, jebkurā gadījumā kādam par to jāsamaksā. Ja Zemkopības ministrija nāktu ar iniciatīvu, kur rast tam līdzekļus, mēs būtu tikai priecīgi. Bet tikai ar vienu ideju, ka vajag ēst ekoloģiskāk… Mēs par, tikai jautājums – par kādu naudu."

Arī Jelgavas valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece Vectirāne sacīja, ka, lai pārtika, kas nokļūst izglītības iestādēs ir veselīga, tā ir viena lieta un to grib visi, bet jautājums, kā to nodrošināt arī finansiāli, turklāt, ja izskan arī ideja par brīvpusdienām visiem obligātās izglītības vecuma bērniem, nešķirojot pēc vecāku un pašvaldību turības. 

Vectirāne sacīja: "Manuprāt, būtu ļoti svarīgi, ka mēs godīgi pasākām, cik šobrīd šis produkts maksā. Cik maksā visi energoresursi, cik maksā ēdinātāja darba alga un, cik maksā tas viss produkts zemniekam. Un tad, manuprāt, būtu šī godīga spēle, kāda tad ir šī ēdiena vērtība un, ko mēs varam nodrošināt saviem bērniem."

Pieredze Laurenču sākumskolā parādījusi – cena tomēr nav nesamērīgi liela

Tad, kad vēl gatavojās iepirkumam, tika veikta priekšizpēte, lūdzot uzņēmējam, izrēķināt, kā mainīsies cena, par pieredzi Laurenču sākumskolā stāstīja Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Sausiņa. Viens no pieņēmumiem bija, ka tā būs nesamērīgi liela, taču tā neesot. 

Sausiņa skaidroja: "Ja mums šobrīd skolās ēdināšanas cena, arī tā, ko nodrošina valsts sākumskolā, līdzmaksā savu daļu, citviet ir 2,15 [eiro], citviet 2,20, tad šeit mums ir 2,40. Tātad tā starpība ir salīdzinoši neliela. Vēl būtu vērts pieminēt, ka Siguldas novadā pašvaldība nodrošina bērniem kompleksām pusdienām no tātad pirmām četrām klasēm to savu daļu kopā ar valsti, bet no 5. līdz 9. klasei visiem novadā deklarētiem bērniem mēs nodrošinām brīvpusdienas."

Arī zemniekam jāzina, ka viņa produkti būs nepieciešami ilgtermiņā

Saistībā ar to, cik tad daudz skolās nodrošinām vietējos un bioloģiskos produktus, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe norādīja, ka arī zemniekam ir jāzina, ka ilgtermiņā viņa produkti būs nepieciešami iepirkumā.  

Sproģe pauda: "Nevaram izdomāt jūnijā, ka 1.septembrī gribam ēst vietējos produktus. Jāizaudzē ir šis produkts un ilgtermiņā ir jāzina, ka šis produkts tiks nopirkts."

Labos vai sliktos laikos arī cenai ir jābūt vienmērīgai un kvalitāte un apjoms jānodrošina, kā ir salīgts līgumā. 

Sproģe sacīja: "Tas goda prāts abām pusēm – godprātīgai cenai jābūt šiem produktiem. Nav nevienam jākļūst bagātam no tā, bet tā cena nedrīkst būt arī zemē, ka nav pašizmaksa nosegta."

Asociācija: Pārāk liels akcents uz vietējo pārtiku; prioritāte ir bērns un kvalitatīva un veselīga pārtika

Arī LPS padomniece sacīja, ka statistikas dati ir skaudri, ka daudz vairāk pārtiku Latvijā iepērk, nekā izaudzē paši uz vietas. Tāpēc, viņasprāt, Latvijā ir jāsāk audzēt vairāk pašiem. 

Tikmēr Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis norādīja, šobrīd pārāk liels akcents tiek likts uz vietējo pārtiku, bet prioritāte ir bērns un kvalitatīva, veselīga, bez pesticīdu atliekvielām un daudzveidīga pārtika.

Norkārklis skaidroja: "Skatoties arī Eiropas kopējo tādu virzību, tad nākamais aiz kvalitatīvas pārtikas ir bioloģiskā pārtika skolēnu ēdināšanā un tā būtu ļoti svarīga tēma, ko mēs gribētu arī virzīt. Eiropas zaļā kursa vadlīnijas, "No lauka līdz galdam" stratēģijas vadlīnijas nosaka tā, ka, jā, bērnu pārtikā galvenais akcents būtu uz bioloģisko pārtiku. Tā ķēdīte būtu kvalitatīva bioloģiskā pārtika un vietējā pārtika, protams, tas ir viennozīmīgi, bet tas nevarētu būt galvenais par katru cenu. Mums kvalitāte varbūt aiziet otrā pusē un ir vietējā pārtika, nē, mums jāiet kvalitāte, bioloģisks un vietējs."

Jāpiebilst, ka diskusijā par ēdināšanas sistēmas maiņu kā viens no piemēriem tika minēta Somija, kur, kā stāstīja LLKC valdes priekšsēdētājs, nav iedomājams, ka skolā vai bērnudārzā ēdīs importa preci. Tāda sistēma tur strādā jau gadu desmitiem. Un, ja nevar ko izaudzēt paši, tad mēģina to aizstāt. 

Šobrīd Latvijā pārtikas iegādei un ēdināšanas pakalpojumiem, iepirkuma nolikumā jāizvirza "zaļā publiskā iepirkuma" prasības gan par produktu kvalitāti – tiem jābūt ražotiem atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības metodēm, Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām vai saskaņā ar integrētās ražošanas kritērijiem, gan par videi draudzīgu piegādi un sezonāliem pārtikas produktiem. 

Bioloģiski ražoti produkti ir izdalīti kā atsevišķa obligāta "zaļā publiskā iepirkuma" prasība, nosakot, ka piemēram, ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm ražots piens, kefīrs jāiegādājas vismaz 50% apjomā, bet graudaugu pārstrādes produkti – 20 % apjomā. Savukārt vismaz 45% no noteiktas pārtikas produktu grupas jāatbilst Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām. Par zaļā publiskā iepirkuma politikas attīstību Latvijā atbildīga ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Read Entire Article