Uz Ventspils šosejas no Varkaļiem līdz Griķiem sāks darboties vidējā ātruma radari

5 months ago 375
ARTICLE AD BOX

Uz Ventspils šosejas jau darbojas vidējā ātruma kontroles posms no Gulbju ezera līdz pagriezienam uz Usmu (135,0.–140,8. km).

Vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, CSNg skaits samazinās.

LVC skaidroja, ka vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma ir automātiska mērīšanas sistēma, kas veic ātruma mērījumu, balstoties uz noteikta ceļa posma nobraukšanai patērēto laiku. Posma sākumā un beigās ir uzstādīts aprīkojums, kas fiksē laikus, kad transporta līdzeklis iebrauc ceļa posmā un izbrauc no tā, un aprēķina vidējo ātrumu, ar kādu šis posms ir šķērsots. Ja sistēmas reģistrētais transportlīdzekļa vidējais ātrums ir lielāks par šajā posmā maksimāli atļauto, tā īpašnieks saņems sodu.

Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma papildus veic arī reģistrēto transporta līdzekļu tehniskās apskates (TA), autoceļu lietošanas nodevas samaksas un OCTA samaksas kontroli.

Kuros posmos kontrolē vidējo ātrumu

Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēmu kopumā šogad ieviesīs 16 valsts ceļu posmos.

Tā jau darbojas:

  • Tallinas šoseja (A1) no Siguļiem līdz Lilastei (14,1.–20,1. km);
  • Vidzemes šoseja (A2) no tilta pār Vējupīti Siguldā līdz Augšlīgatnei (54,5.–62,3. km);
  • Valmieras šoseja (A3) no tilta pār Līčupi līdz Stalbei (36,3.–38,7. km);
  • Rīgas apvedceļš (Salaspils–Babīte ) (A5) no Stūnīšiem līdz Jaunmārupei (23,1.–28,6. km);
  • reģionālais autoceļš Cēsis–Vecpiebalga–Madona no Jaunkleķeriem līdz  Krustakrogam (P30) (22,1.–29,0. km);
  • Daugavpils šoseja (A6):
    • aiz tilta pār Aivieksti Pļaviņās līdz mājām Banderi (133,5.–139,2. km);
    • no Krustpils līdz Stūrniekiem (150,2.–159,7. km);
    • no Kokneses līdz Stukmaņiem (102,4.–116,0. km);
  • Bauskas šoseja (A7) no Tilderiem līdz Iecavai (25,3.–40,1. km);
  • Jelgavas šoseja (A8) no Spodrām līdz krustojumam ar Parka aleju Elejā (50,0.–69,2. km);
  • Liepājas šoseja (A9) 
    • no pagrieziena uz Kalnciemu līdz krustojumam ar autoceļu Jelgava–Tušķi–Tukums (P98) (26,1.–38,0. km);
    • no krustojuma ar autoceļu Tebra–Kazdanga–Cildi (V1200) līdz Silkalniem (157,3.–169,7. km);
  • valsts galvenais autoceļš Krievijas robeža–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža no Kovališkiem līdz Rušeņicai (A13) (81,8.–88,5. km);

Projektēšanas gaitā tika precizētas iekārtu uzstādīšanas vietas, kas mainījās no sākotnēji plānotajām, ņemot vērā dažādus tehniskos aspektus. Divos posmos šīs korekcijas bija būtiskākas:

  • Tallinas šosejas (A1) posma sākums tika mainīts no 13,44 km uz 14,1 km, lai visā posmā būtu vienāds atļautais braukšanas ātrums 90 km/h;
  • Bauskas šosejas (A7) posma sākums mainīts no 24,24 km uz 25,3 km sakarā ar Ķekavas apvedceļa būvdarbiem.

Karte ar visiem vidējā ātruma posmiem ir pieejama ŠEIT.

Saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu un likumu "Par policiju", sodu par maksimāli atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu, tai skaitā vidējā ātruma kontroles posmos, izraksta un administrē Valsts policija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Read Entire Article