Šogad vilku uzbrukumos cietuši vismaz divreiz vairāk mājlopu nekā pērn

2 months ago 291
ARTICLE AD BOX

Šogad vilku uzbrukumos cietuši vismaz divreiz vairāk mājlopu nekā pērn

Braucot pa sniegoto zemes ceļu un tuvojoties Jelgavas novadam, Latvijas Radio dažu simtu metru attālumā pamanīja kādu pelēcīgu dzīvnieku, kas līdzinās vilkam. Iesējams, tas bija suns, bet nekādas mājas apkārtnē nebija manāmas. Pmanījis cilvēkus, dzīvnieks ātri devās savās gaitās meža biezoknī.

Šajā apkaimē vilki mīt, un to apliecina viņu uzbrukumi mājlopiem. Ar viņu radītiem postījumiem šogad jau divas reizes ir saskāries aitkopis Zigmārs Zaķis no saimniecības "Zaķu pļavas", kas atrodas Cenu pagastā.

Aitkopis stāstīja: "Meitenes [aitas] pašas atrada ceļu uz mājām. Astoņas aitas gāja bojā. Šīs, ko jūs redzat, izmuka no vilku nagiem, un tagad atgūst emocionālo labsajūtu pie manām namdurvīm."

SIA “Zaķu pļavas”. Jelgavas novads Cenu pagasts.

Foto: Viktors Demidovs/Latvijas Radio

Ap 70 Latvijas tumšgalves šķirnes aitas saimnieks pasargā ar elektrisko ganu, taču vilki mājlopiem tik un tā uzbrukuši un daļu sadzinuši mežā, kur tie stresā pavadījuši pusotru mēnesi. Savukārt nogalinātās aitas saimnieks esot atradis dažādās vietās tālu no mājām. Lai gan naudas ziņā zaudējums ir liels, Zaķis atzina, ka lielākoties tas ir psiholoģiski smagi. Lai problēmu mazinātu, viņaprāt, valstij ir jāpalīdz.

Zaķis sacīja: "Ir jārod kaut kāds starpministriju risinājums. Starp nozarēm atrisināt kaut kādus kompensāciju momentus vai pakoriģēt medību limitu."

Vilku medību sezonā, kas ilgst no 15. jūlija līdz 31. martam, var nomedīt 280 plēsējus. Taču aitkopis uzskata, ka laika termiņu nedrīkst būt.

"Ja reiz vilks ir ieminis taku uz manu saimniecību, tas nāks otrreiz un trešo reizi. Tas nav normāli. Viņš ir likvidējams; vai tur ir medību termiņš, sākums, beigas, – ja nāk uz saimniecību, viņš vienkārši ir jālikvidē," atzīmēja aitkopis.

Arī Latvijas Aitu audzētāju asociācijas valdes loceklis un saimniecības "Ralle" īpašnieks Ivars Frīdemanis no Kandavas novada uzskata, ka nomedījamo vilku limits ir jāpalielina. Viņš norādīja, ka šajā vilku medību sezonā jau ir nomedīti vairāk nekā 90% no paredzētā limita, lai gan līdz sezonas beigām vēl ir palikuši četri mēneši.

"Pa dienu braucu ar mašīnu un redzu, ka vilki skraida pa laukiem. Nu, nezinu, nezinu... uzskatu, ka tas jau ir par traku," pauda Frīdemanis.

Šogad aitkopju zaudējumi ir mērojami 50 līdz 60 tūkstošu eiro apmērā. Lai gan uz kopējā lauksaimniecības fona zaudējumi neesot tik lieli, tas vietējiem saimniekiem traucē veiksmīgi startēt Eiropas tirgū ar aitas gaļu, uzsvēra Frīdemanis, 

norādot, ka tagadējās dzīves dārdzības laikā vilku uzbrukums nodara lielu postu, jo aitkopība ir lēna naudas aprites uzņēmējdarbība.

Frīdemanis sacīja: "Tad, kad cilvēki brauc un redz, ka tās ganās, tad visi priecājas, tad, kad tās noplēš, tad lielākie pārdzīvojumi ir tikai pašam saimniekam. Pārējiem: nu, kas tad tur – aita. Tā jau neko nemaksā."

Šogad kopumā fiksēti 77 vilku uzbrukumi, kuros cietuši vairāk nekā 480 mājlopu. Visvairāk aitu.

Tā ziņo Valsts meža dienestā (VMD). Salīdzinājumā ar pagājušo gadu šogad cietuši divarpus reizes vairāk mājlopu. 

VMD Medību daļas vadītājs Valters Lūsis šo gadu raksturoja kā smagu.

Tāpēc dienests no nākamā gada apsver palielināt kvotu no 280 līdz 300 nomedītiem vilkiem.

"Tā nekad nav bijis, ka 90% pieļaujamais apjoms ir izmantots jau novembra beigās. Ar vilku populāciju viss ir kārtībā. Viņus var medīt 300. Nekas populācijai nenotiks. Tad paskatīsimies, kas ir ar uzbrukumiem. Tie [uzbrukumi] vienmēr būs, kamēr būs aitas un vilki – piekrītu, būs žogi, investīcijas – tas samazinās [uzbrukumus], bet būs vienmēr šādi gadījumi," paskaidroja Lūsis.

Problēmu apzinās arī Zemkopības ministrijā, taču kompensācijas par zaudējumiem ieviest negrasās. Vēl jo vairāk – valsts palēnām atsakoties no kompensācijas mehānisma, aicinot lauksaimniekus atbalstu gūt privātajā sektorā. 

Ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta direktore Liene Jansone norādīja: "Arī augkopībā un lopkopībā mēs veicinām šo apdrošināšanas sistēmas ieviešanu. Protams, jebkurā gadījumā tas daudz kur ir saistīts [ar to, ka valstī trūkst finansējuma], bet lauksaimniecības nozarē ir pieejami dažādi atbalsta instrumenti, tāpēc mēs ejam uz to, ka saimniekam tomēr pašam ir daudz jāstrādā, jādomā, kādā veidā to mazināt. To visu nevar uzlikt uz valsts pleciem. Valsts rūpējas. Nav tā, ka mēs nedarām neko, - mēs piedāvājam šos instrumentus, kur pašiem saimniekiem ir jāizdara izvēle."

Savukārt Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" pētnieks Jānis Ozoliņš uzskata, ka Latvijā līdzīgi kā citās valstīs atsevišķos vilku uzbrukumu gadījumos, kompensācijas tomēr jāpiemēro: "Šie gadījumi ir reti, ja žogs ir pienācīgi uzbūvēts un uzturēts. Ja tomēr kāda aita tiek nokosta, tādā gadījumā to kompensāciju izmaksātu. Tas veicinātu tādu uzticību."

Aitu audzētāji uz žoga iekārtošanu raugās skeptiski, norādot, ka vilks tik un tā tam tiks cauri. Savukārt apdrošināt savus mājlopus esot gatavs vien retais, jo apdrošinātāji prasot pārāk lielu naudu.

Read Entire Article