Šogad gaidāma laba medus raža, zemās cenas dēļ tirgus stagnē

2 months ago 103
ARTICLE AD BOX

Raža laba, cena zema

"Sākums izskatījās ļoti cerīgs, un daudz nāca, bet šobrīd jau izskatās, ka nekas nenāk, jo viss ir pārziedējis. Visas cerības vēl uz liepām un atāliem," teic Jelgavas novada Cenu pagasta biškopis Jānis Liepnieks.

Viņam ir bišu saimes savas saimniecības pagalmā, kā arī tuvējā pļavā stropos aktīvi tiek ievākts medus. Tiesa,  šobrīd vairāki ierastie nektāraugi – avenes, suņuburkšķi, rapši – jau ir izziedējuši, pateicoties siltajam laikam, secina biškopis. Līdz ar to jūlijā gaidām mierīgāks periods.

"Jūlijā jau kaut kur griķu lauki, kas ir agrāk sasēti, parasti sāk ziedēt. Arī upmalās kaut kas sāk ziedēt no jauna, bet jūlijs būs tukšākais mēnesis. Pamatā tie būs atāli, un pats vēlākais – virši, kā arī šeit ir ļoti daudz invazīvās zeltslotiņas, kas ir ļoti labs nektāraugs," turpina biškopis.

Vaicāts, vai arī liepas šogad ļoti agri sākušas ziedēt, Jānis Liepnieks atzīst: "Nu, tas tāds mītisks augs, un tautā saka, ka liepas medo tikai reizi septiņos gados. Jā, ārpus pilsētām bites ne vienmēr tajās tiek iekšā, un īss ir tas brīdis, kad viņa [bite] to liepu var paņemt. Savukārt pilsētās pat katru gadu ienāk liepu medus."

Ražīga sezona, viņaprāt, ir monokultūrās lielajos laukos, piemēram, no āboliņa laukiem varētu būt labs ienesums. "Bet meža un pļavu novietnes aktīvais ienesums tur apstājās jau pirms nedēļas," piebilst biškopis.

Medus cena patlaban gan ir zema, un biškopis norāda, ka arī pieprasījums pēc vietējā medus ir samazinājies.

"Paziņas un zinātāji, kas kādreiz ir pirkuši vai braukuši garām, zina, kur to medu iepirkt, bet apjoms ir salīdzinoši niecīgs. Jā, tieši uz tiem monoflorajiem mediem, kā rapšiem, cena ir laba. Bet pieprasījums tirgū pērn bija ļoti, ļoti zems nevis pirktspējas dēļ – domāju, tā ir kopējā Eiropas lieta," pārdomās dalās biškopis.

Biškopja Jāņa Liepnieka bišu stropi.

Biškopja Jāņa Liepnieka bišu stropi.

Foto: Sintija Ambote / Latvijas Radio

Biškopja Jāņa Liepnieka bišu stropi.

Biškopja Jāņa Liepnieka bišu stropi.

Foto: Sintija Ambote / Latvijas Radio

Biškopja Jāņa Liepnieka bišu stropi.

Biškopja Jāņa Liepnieka bišu stropi.

Foto: Sintija Ambote / Latvijas Radio

Biškopis Jānis Liepnieks un viņa bišu stropi.

Biškopis Jānis Liepnieks un viņa bišu stropi.

Foto: Sintija Ambote / Latvijas Radio

Biškopja Jāņa Liepnieka bišu stropi.

Biškopja Jāņa Liepnieka bišu stropi.

Foto: Sintija Ambote / Latvijas Radio

Biškopja Jāņa Liepnieka bišu stropi.

Biškopja Jāņa Liepnieka bišu stropi.

Foto: Sintija Ambote / Latvijas Radio

Cenu ietekmē Ukrainas faktors

Latvijas Biškopības biedrības valdes loceklis un pētnieks Valters Brusbārdis prognozē, ka kopumā Latvijā šogad gaidāma laba medus raža. Lai arī parasti tieši jūlijā stropos ir intensīvāks medus ienesums, šajā sezonā maijā tas bijis īpaši liels. Savukārt jūnijs ir liepu laiks, un arī tās pilsētās sākušas ziedēšanu agrāk.

"Ļoti labi laika apstākļi izvērtās maijā, nodrošinot arī fantastisku ienesumu bitēm. Šobrīd lielākā daļa biškopju vidēji saražojuši jau ap 30–40 kilogramiem medus, kas vēl nav gluži izsviests, bet ir arī saimes, kur saražotā produkcija ir jau 50 un 60 kilogrami," stāsta Brusbārdis.

Latvijā šogad jūnija sākumā reģistrēti gandrīz 114 tūkstoši bišu saimju, biškopju skaits arvien palielinās. Tomēr arī Brusbārdis norāda, ka nozares tirgus stagnē zemās medus cenas dēļ.

Latvijā medu saražo vairāk, nekā vietējā tirgū patērē, bet situācija ar eksportu ir sarežģīta.

"Cena vairumtirdzniecībā ir no 1,60 kilogramā līdz pat 3,50 eiro kilogramā. Ja medus cena vairumtirdzniecībā ir zem 2,50 kilogramā, tad tas ir jau tuvu pašizmaksai.

Šobrīd tirgu lielā mērā ietekmē notikumi Ukrainā, kas ir liels biškopības produkcijas ražotājs un var brīvi tirgot produkciju uz Eiropu.

Šobrīd lielie fasētāji, arī Vācijas fasētāji, labprāt izvēlas lētāku produktu. Tas nav tikai Latvijas stāsts. Problēmas biškopībā pastāv visā Eiropas Savienībā. Mums ir jābūt atšķirīgiem no tiem, kas pārdod medu tikai mucās, un jāiet ceļš ar inovatīviem produktiem," norāda Biškopības biedrības pārstāvis.

Biškopības biedrība arī jau ilgstoši uzrauga bišu saimju veselību saimniecībās, un aizvadītās ziemas dati rāda, ka bišu mirstība bijusi līdzīga kā citus gadus – zaudēts ap 14% bišu saimju. To ietekmē gan dažādas bišu kaites, kā varratoze, gan arī ārēji negatīvi faktori, tostarp pesticīdi, norāda biedrībā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Read Entire Article