Slimnīcu tīkla reformas plāns: uzņemšanas nodaļu vietā neatliekamās palīdzības nodaļas

ĪSUMĀ:

• Meņģelsone: Slimnīcu tīkla sakārtošana to stiprinās, nevis vājinās.
• Iedzīvotājam jāzina, ka jebkurā slimnīcā viņam neatliekami sniegs palīdzību.
• Veselības aprūpes transformācija notiek visā pasaulē, Latvijai jāpāriet uz attīstītas valsts veselības aprūpes sistēmu.
• Nepieciešamība pēc ārstēšanās stacionāros samazinās, jāattīsta ambulatorie pakalpojumi.
• Vairākās reģionālajās slimnīcās plānotas izmaiņas, tostarp dažviet slēgs dzemdību nodaļas.
• Latvijā pērn bijušas piecas nodaļas, kurās dzemdību skaits bijis mazāk nekā 500, dažās šogad varētu būt zem 200.
• Neatliekamās palīdzības saņemšana tuvāk mājām atvieglotu arī pacienta atgriešanos mājās.
• Cipule: Jaunā pieeja pacientiem būs drošāka.

Veselības ministrija (VM) kopā ar nozari un ekspertiem izveidojusi un piedāvājusi savu plānu slimnīcu tīkla stiprināšanai, nevis vājināšanai, uzsvēra Meņģelsone.

Plāns paredz veselības iestāžu uzņemšanas nodaļas pārvērst par neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļām.

"Mums ir ārkārtīgi svarīgi, ja ir nosaukums "slimnīca", tad jebkurā pilsētā iedzīvotājam ir jāzina, ka viņam neatliekami tiks sniegta palīdzība," norādīja Meņģelsone. "Neatliekama palīdzība ir jāsniedz katrā slimnīcā."

Jaunais plāns paredz, ka pacientu nogādā tuvākajā ārstniecības vietā palīdzības sniegšanai, bet stacionēšana notiek atbilstoši ārsta pieņemtajam lēmumam.

VM cer, ka slimnīcu tīkla stiprināšanas plāns atbildēs uz jautājumu, kā Latvijā mazināt augstos mirstības rādītājus.

Jāpārtrauc padomju sistēmas pieeja

Veselības ekonomikas eksperte Daiga Behmane uzsvēra, ka veselības aprūpes transformācija notiek visā pasaulē un iemesli ir vairāki, tostarp iedzīvotāju demogrāfiskās tendences, jaunas ārstēšanas metodes un tehnoloģijas, darbaspēka trūkums.

"Būtībā mēs joprojām esam tajā transformācijas procesā no padomju sistēmas uz attīstītas valsts veselības aprūpes sistēmu.

Mums ir jāpārtrauc pieeja, ka pacients pats meklē, kādi pakalpojumi viņam ir nepieciešami," norādīja Behmane. "Jebkurā vietā, kur pacients griežas, ir jābūt konsultācijai un sniegtam pakalpojumam."

Behmane uzsvēra, ka slimnīcu sadarbība paredz ierobežotu resursu apstākļos sniegtos pakalpojumus koncentrēt vienā vietā. "Mēs nevaram atļauties nodalītos pakalpojumus, ko mēs sniedzam dažādās vietās," pauda eksperte. "Jāiet uz daudz pieejamāku un integrētāku pakalpojumu iedzīvotājam."

Izmaiņas reģionālajās slimnīcās

VM Veselības aprūpes departaments direktore Sanita Janka norādīja, ka VM, analīzējot datus, secināja, ka daudzos veselības aprūpes profilos palīdzības sniegšana ir pārāk sadrumstalota, savukārt nepieciešamība pēc stacionārās ārstēšanas samazinās.

"Samazinās arī iedzīvotāju skaits Latvijā, mūsu iedzīvotāji dzīvo ilgāk, ar katru gadu paliek aizvien vairāk vecu cilvēku, kuri prasa pilnīgi citus veselības aprūpes pakalpojumus un citu pieeju," komentēja Janka.

Līdz ar to, tāpat kā līdz šim, medicīnisko palīdzību cilvēkiem nodrošinās visas slimnīcas un NMPD brigādes, bet tiks stiprinātas slimnīcu neatliekamās palīdzības nodaļās, kurās būs pieejami valsts apmaksāti dežūrārsti, kas pacientu izmeklēs un pieņems lēmumu par to, ko darīt tālāk – turpināt pacienta ambulatoru ārstēšanu vai stacionēt.

Izmaiņas slimnīcās būs traumatoloģijas profilā. Slimnīcās, kurās ir mazs gultu noslogojums,

līdzšinējo diennakts pakalpojumu vietā palīdzība tiks sniegta traumatoloģijas dienas stacionārā. Šādas izmaiņas gaida Alūksnes slimnīcu, Tukuma slimnīcu un Ogres rajona slimnīcu.

Tikmēr Preiļu slimnīcā vairs nebūs pieejams diennakts ķirurgs, kas turpmāk ārstēs tikai dienas stacionārā.

Dzemdību palīdzībā izmaiņas gaidāmas Dobeles, Balvu un Gulbenes slimnīcās, kurās dzemdību palīdzību vairs nesniegs. Tā tiks pārcelta attiecīgi uz Jelgavas pilsētas slimnīcu, Madonas un Rēzeknes slimnīcu.

Janka arī norādīja, ka iepriekš dzemdību nodaļai paredzētais finansējums šajā slimnīcās tiks novirzīts ambulatorajiem pakalpojumiem.

Dzemdību nodaļu Latvijā pārāk daudz

Rīgas Stradiņa universitātes profesore Dace Rezeberga norādīja, ka šobrīd Latvijā ir 17 dzemdību nodaļas, ka ir "ārkārtīgi liels skaitlis", ņemot vērā demogrāfiskās tendences. Dzimstība Latvijā pēdējos gados ir mazinājusies.

"Skaidrs, ka dzemdību aprūpe ir jutīgs jautājums, ar to ir viegli manipulēt," sacīja Rezeberga. "Tomēr medaļai ir divas puses, viena ir attālums un bailes, ka grūtniece varētu slimnīcā nenonākt laikā, otra ir kvalitāte. Ja pacients nonāk stacionārā, viņš, visticamāk, uzticas un sagaida, ka pakalpojumi būs droši un atbilstoši standartiem."

Rezeberga norādīja, ka dzemdību palīdzība dinamiski mainās, ienāk jaunas tehnoloģijas un arī personāls ir jāapmāca.

Lai sniegtie pakalpojumi būtu efektīvi, tie jākoncentrē lielākos apmēros,

pauda Rezeberga, vēršot uzmanību 500 dzemdību gadā skaita robežai, kas tiek ņemta vērā, vērtējot dzemdību pakalpojumu kvalitāti. Arī personāla kompetenci iespējams uzturēt tikai pie liela dzemdību skaita, norādīja profesore.

"Neviena dzemdētāja nav pasargāta no iespējamām komplikācijām, tāpēc saskaņotam komandas darbam ir nozīme."

Latvijā pērn bijušas piecas nodaļas, kurās dzemdību skaits bijis mazāk nekā 500.

"Šogad izskatās, ka dažās būs pat zem 200, tas neiztur kritiku, šie pakalpojumi var kļūt nedroši," norādīja Rezeberga.

Viņa uzsvēra, ka vairāk dzemdību notiek Rīgā un Rīgas reģionā, savukārt, piemēram, Latgales reģionā sieviešu vidējais vecums ir virs 47 gadiem, kas nozīmē, ka arī dzemdību ir mazāk. "Tāpēc virzām dzemdības uz lielākajām slimnīcām, kurās ir droši," skaidroja Rezeberga, piebilstot, ka daudzas sievietes izvēloties dzemdēt Rīgā, uzskatot, ka mazajās dzemdību nodaļās nav droši.

Tāpat Rezeberga norādīja, ka dati par to, cik droši mazulim ir piedzimt Latgales reģionā, nav glaimojoši.

Veselības inspekcija pagājušajā gadā apsekojusi datus par jaundzimušo veselības stāvokli un nonākšanu veselības iestādēs. Latgales reģionā atklātas novēlotas hospitalizācijas, bērni pēc vajadzības savlaicīgi netika nogādāti Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā.

"Principā sistēma nefunkcionē pilnvērtīgi, neraugoties uz plāniem, kuros atrunāts, kurā vietā jaundzimušajam jānonāk," paskaidroja Rezeberga.

Neatliekamā palīdzība jāsaņem pēc iespējas tuvāk mājām

RAKUS Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs Aleksejs Višņakovs pastāstīja, ka līdzšinējā hospitalizācija un pacientu nogādāšana ārstēšanas iestādē bijusi balstīta uz pieņēmumu, ka pacientam jāpaliek ārstēties stacionārā, tomēr lielā daļā gadījumu pacients tiek atlaists mājās pēc manipulācijām un nodots ģimenes ārsta uzraudzībai.

Višņakovs uzsvēra, ka svarīgi neatliekamo palīdzību saņemt pēc iespējas tuvāk mājām vai negadījuma vietai, tas atvieglotu arī pacienta atgriešanos mājās pēc palīdzības saņemšanas.

"Problēma Latvijā ir tajā, ka slimnīcas nespēj nodrošināt atbilstošas kvalifikācijas un specialitāšu personālu, tāpēc sākotnējai novērtēšanai pacients tiek nogādāts tuvākajā ārstniecības iestādē, kur ir internists vai ķirurgs. Tiek noteikta diagnoze un pieņemts lēmums, vai pacients var turpināt ārstēties ambulatori, vai viņš tiek pārvests uz augstāka līmeņa slimnīcu, kur atbilstoši noteiktajai diagnozei ir nodrošināma stacionārā ārstēšana," skaidroja Višņakovs, piebilstot, ka, šādā veidā slimnīcām sadarbojoties, pacients saņem nepieciešamo ārstēšanu.

Višņakovs uzsvēra, ka neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļa nav "tikai terapeits ar receptēm un galdu", bet nodaļa sniedz pilnvērtīgu palīdzību, kad tas nepieciešams.

Esošajā situācijā sastopama problēma, ka kāda speciālista prombūtne nosaka izmaiņas hospitalizācijas plānā visā reģionā, skaidroja Višņakovs.

Lai tas tā nenotiktu, prasība būs ārstiem, kas strādās neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļā, nodrošināt palīdzību neatkarīgi no speciālista klātesamības pašā slimnīcā.

Cipule: Jaunā pieeja pacientiem būs drošāka

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore Liene Cipule uzsvēra, ka plānotās izmaiņas slimnīcu tīkla plānā ietver divas lielas pārmaiņas – resursu centralizāciju augstāka līmeņa ārstniecības nodrošināšanai un sistēmiskas pārmaiņas neatliekamās palīdzības nodrošināšanā.

Cipule pauda, ka neatliekamajai palīdzībai ir ne tikai jāsniedz palīdzība, bet tā arī jāizvērtē. Ar ierobežotiem resursiem NMPD šobrīd izvirza iespējamo diagnozi, vērtē iespējamo veselības stāvokli, izvirza hipotēzes, tomēr konstatēt diagnozi var tikai slimnīcā, kurā notiek papildu izmeklējumi, piemēram, laboratoriskie izmeklējumi, ultrasonogrāfija vai rentgens.

"Līdz ar to šis etaps ir ļoti sarežģīts.

NMPD uzdevums bija šo diagnozi jau savā etapā noteikt precīzi un nogādāt pacientu noteiktā vietā," norādīja Cipule, uzsverot, ka jaunā pieeja pacientiem būs drošāka.

Gadījumā, ja neatliekamās palīdzības nodaļā tiks konstatēts, ka pacientam nepieciešama pārvešana uz reģionālo slimnīcu, NMPD to nodrošinās.

Cipule skaidroja, ka šobrīd NMPD vidēji dienā izpilda ap 1000 izsaukumu. Aptuveni 500 gadījumos tiek pieņemts lēmums pacientu veselības stāvokļa dēļ vai diagnozes precizēšanai nogādāt ārstniecības iestādē.

"Tikai puse pacientu tiek stacionēti, lielākā daļa no viņiem saņem steidzamu palīdzību," norādīja Cipule. Pārējos gadījumos pacienta stāvoklis tiek stabilizēts un viņš dodas mājās.  

Runājot par reģioniem, NMPD turpmāk pacientus nogādās ārstēšanai lokālajās slimnīcās, pēc ārsta ieteikuma spriežot par pacienta nepieciešamu nogādāšanu reģionālajās slimnīcās. "Šāds princips darbojas visā Eiropā," sacīja Cipule.

Slimnīcu tīkla reforma neietekmētu kopējo diennakts izsaukumu skaitu, paredzējis NMPD. Mainīsies tas, ka lielāku daļu izsaukumu varēs veikt lokāli, nogādājot pacientu gan tuvāk dzīvesvietai, gan arī NMPD mediķu brigādes lokācijas vietai.

Nacionālā Veselības dienesta Stacionāro pakalpojumu nodaļas vadītāja Laura Kronberga norādīja, ka plāna realizēšanai papildus būtu nepieciešami 73 miljoni eiro.

KONTEKSTS: 

Veselības ministrija (VM) plāno slimnīcu tīkla sakārtošanu; tās galvenais mērķis – paaugstināt ārstniecības kvalitāti. To iecerēts panākt, tuvāk cilvēku dzīvesvietai saglabājot pamatā neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļas un terapeitisko aprūpi, bet sarežģītāka veida palīdzību koncentrējot reģionāla un nacionāla līmeņa slimnīcās.

VM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par slimnīcu tīkla izmaiņām arī teikts, ka, veicot reformas slimnīcu tīklā, plānots pārtraukt grūtnieču un dzemdību palīdzību Dobeles un apkārtnes slimnīcā un Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā, novirzot pacientes attiecīgi uz Jelgavas pilsētas un Rēzeknes slimnīcu grūtniecības un dzemdību nodaļām.

Informatīvo ziņojumu sākts saskaņot ar sociālajiem partneriem, tā izskatīšana valdībā plānota vēlāk šovasar.

Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs paudis, ka VM plānam jābūt daudz precīzākam.