Skolēni mēdz par saviem uzdot mākslīgā intelekta «sacerējumus». Kā ar to tiek galā skolas?

1 year ago 818
ARTICLE AD BOX

Skolēni iesniedz mākslīgā intelekta sacerētus domrakstus; par tehnoloģijas aizliegšanu gan nerunā

Skolotājiem nāksies pārskatīt gan vērtēšanas paņēmienus, gan mācību metodes. Tā kā mākslīgais intelekts var noderēt kā palīgrīks, par tā aizliegšanu skolās gan nav runas.

Kādas Kurzemes pilsētas ģimnāzijas skolotājs, kurš vēlas palikt anonīms, teātra mākslas stundā vidusskolas klasei uzdeva mājās noskatīties konkrētu filmu un par redzēto sacerēt īsrecenziju mikroblogošanas vietnes "Twitter" formātā, proti, nepilnās 300 rakstzīmēs. Ideja bijusi mudināt skolēnus savu domu paust īsi un kodolīgi. Vērtējot saņemtos mājasdarbus, kāda skolēna darbs piesaistījis uzmanību ar kroplīgu teikumu uzbūvi.

"Dažkārt skolēni – es pat teiktu, visai bieži vien – viņiem ir ļoti slikta valoda, un tiek izmantoti daudzi anglicismi, bet šajā gadījumā tie anglicismi bija ļoti spilgti. Arī teikumu konstrukcija bija jūtami angliska," stāstīja skolotājs.

Puisis paskaidroja, ka esot pieradis domāt angliski, tāpēc recenziju vispirms uzrakstījis šajā valodā un tad iztulkojis latviski. Iztulkojot uz angļu valodu, teksts patiesi bijis perfekts un doma – skaidri saprotama. Skolotājam radušās aizdomas, ka skolnieks internetā atradis jau gatavu recenziju un to iztulkojis, taču plaģiāta pārbaudē avotteksts nav atradies. Turpinot meklēt, skolotājs nonācis pie secinājuma, ka izmantots kāds mākslīgā intelekta rīks.

"Cilvēki ir attīstījuši mākslīgo intelektu pietiekami tālu, lai varētu izstrādāt programmatūru, kura paņem lielu tekstu un, atrodot atslēgas vārdus, spēj "izspļaut" mazāku tekstu pēc nepieciešamā rakstzīmju vai vārdu skaita," skaidroja skolotājs.

Par atklājumu skolotājs paziņoja puisim, kurš atbildēja, ka Latvijā palikt negrasoties, mācīšoties ārzemēs. Prast izteikties latviešu valodā viņam neesot nepieciešams.

Savukārt kādā Jelgavas Valsts ģimnāzijas pamatskolas klasē ar mākslīgā intelekta rīku darinātus pārspriedumus par tematu "Skola kādreiz un tagad" skolotājai stundā reiz iesnieguši četri bērni.

"Pārspriedumi izcēlās ar ārkārtīgi birokrātiskiem vārdiem, kuri bija kā no kādiem normatīvajiem dokumentiem izrauti vārdu salikumi. Un ļoti garlaicīgi.

Un teikumu konstrukcijas bija vienkārši fantastiskas, kur bija grūti saprast teikuma sākumu un teikuma beigas," stāstīja latviešu valodas un literatūras skolotāja Gunita Butāne.

Visi četri skolēni atzinušies, ka izmantojuši mākslīgo intelektu. Skolotāja uzdevusi pārspriedumu rakstīt otrreiz. Šoreiz klasiski – ar pildspalvu uz papīra, nevis datorā kā pirmajā reizē.

"Daudzi skolotāji sūdzas, ka bērnu rokrakstus grūti saprast. Es, būdama, manuprāt, toleranta pret tehnoloģijām, atļāvu viņiem pārsprieduma rakstīšanā izmantot datorus. Mūsu skolā tagad ir "Chrome" datori pieejami, valsts iepirkumā iegādāti," norādīja Butāne.

Tendence mājasdarbus pildīt ar mākslīgā interneta rīku palīdzību vērsīsies plašumā, taču tas nenozīmē, ka šie instrumenti būtu jāaizliedz. Pašlaik vērojams, ka skolēni ar to eksperimentē, dažkārt arī pārbaudot skolotāju modrību, uzskata Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents Rūdolfs Kalvāns.

"Es aicinu vienkārši kolēģus būt tikpat pozitīvi asprātīgiem, veidojot progresīvas vērtēšanas sistēmas, piemēram, gadījumos, kad ir šī situācija parādījusies vai kad skolēni izrāda interesi par šī resursa izmantošanu, piemēram, var paaugstināt latiņu, vērtējot katru kļūdu, kas ir atrasta mākslīgā intelekta veidotajā tekstā, ar, piemēram, koeficientu trīs," piedāvāja Kalvāns.

Viņš uzskata, ka jau nākamā mācību gada sākumā katras skolas vadība konkrētajā mācību iestādē nāks klajā ar kādiem noteikumiem, kā mākslīgā intelekta izmantojums pieļaujams mācību darbā, taču centralizēti ierobežojumi, viņaprāt, nav nepieciešami.

Nozares ministrija tādus arī neplāno ieviest, bet skolotājiem iesaka izmantot mācīšanas un zināšanu pārbaudes metodes, kurās skolēnam jāiztiek ar savu dabīgo intelektu, skaidroja Izglītības un zinātnes ministrijas Informācijas tehnoloģiju departamenta direktora vietniece digitālās transformācijas jomā Ilona Platonova.

"Kad pārbaudes darbus skolēni pilda skolā, kur skolotājs patiešām var pārliecināties, ka šis darbs ir viņa paša veikts.

Otrs, ko var noteikti darīt, ir pārdomāt, kādus mājasdarbus mēs uzdodam. Kādas prasmes mēs vēlamies pārbaudīt, jo ļoti daudzos priekšmetos mākslīgā intelekta izmantošana varētu būt pat ļoti pateicīga mācību procesā, jo ir lietas, kuras varbūt pirmajā klasītē būtu jādara pašam, bet, iespējams, ka vecākiem skolēniem pieļaujams izmantot arī pieejamos rīkus un mācēt ar viņiem profesionāli strādāt un nodrošināt. Nebūtu pieļaujams, ka viņi to dara kā plaģiātu," norādīja Platonova.

Mākslīgā intelekta rīki izraisījuši apjukumu skolu un augstskolu sistēmās visā pasaulē; plašsaziņas līdzekļos redzami virsraksti, kas pareģo ne vien domraksta, bet pat radošuma galu. Filozofs un publicists Artis Svece piekrīt, ka daudzas prasmes mākslīgais intelekts patiešām spēj aizvietot, bet ne visas, piemēram, tam trūkst personīga pieskāriena, savas pieredzes vēstījuma. Programmatūra arī mēdz kļūdīties.

"Mākslīgais intelekts kļūdās. Viņam rodas tā saucamās halucinācijas, kad programma uzraksta nesakarīgu tekstu vai dažkārt pat rada neesošas grāmatas, uz kurām atsaucas, un cilvēks, kas orientējas tajā laukā, var atpazīt," skaidroja Svece.

Pagaidām ir grūti prognozēt, kā jau tuvākajā nākotnē mākslīgā intelekta rīki vēl varētu ietekmēt skolas un mācīšanos, sacīja Artis Svece. Viņš uzzīmē ainu, kurā programmatūra pārņēmusi lielu daļu skolotāju darba, bet skološanās tradicionālā izpratnē kļuvusi elitāra.

Read Entire Article