Sēlijas vēsturiskā zeme kartē iezīmēta, bet valstiska līmeņa pārstāvniecības trūkst

4 months ago 148

ARTICLE AD BOX

ĪSUMĀ:

Reforma Sēliju nav saudzējusi, to sašķeļot un pievienojot citiem novadiem.
Izveidota Sēlijas asociācija; valstiska līmeņa pārstāvniecības joprojām nav.
Sēlijai pašai savs ģerbonis, karmīnsarkanbaltsūnzaļais karogs un valoda.
No pērnā gada Sēlijas vēsturiskajai zemei ir sava kultūras programma.
LNKC: Vēsturisko zemju likums palīdzējis arī Sēlijai izcelties.
"Sēlijas salas" pārstāve: Sēlijai joprojām nav valstiska līmeņa pārstāvniecības.
Sēļi cer sagaidīt Saeimas deputātu nostādni par administratīvās reformas vīziju.

Kultūrvēsturiskajā iedalījuma kartē Sēlija ir gara un izstiepta teritorija Latvijas dienvidaustrumos. Gar Daugavu tās kreisajā krastā Sēlija stiepjas no Jaunjelgavas līdz par Baltkrievijas robežai Krāslavas novadā, visā tās garumā robežojoties ar Lietuvu. Sēlijas vēsturiskajā zemē ietilpst daļa Aizkraukles, Jēkabpils, Augšdaugavas, Krāslavas novadu un arī daļa Daugavpils valstspilsētas.

Vēl pirms pēdējās administratīvi teritoriālās reformas tika nodibināta Sēlijas novadu apvienība, tajā tolaik apvienojot - Aknīstes, Ilūkstes, Jaunjelgavas, Jēkabpils, Neretas, Salas un Viesītes pašvaldības. Un, cerot teritoriālajā reformā uz savu atsevišķu kopīgu novadu.

Tomēr reforma Sēliju nav saudzējusi, to sašķeļot un pievienojot citiem novadiem, un šobrīd nav nevienas pašvaldības, kas būtu tikai un vienīgi Sēlijas vēsturiskajā zemē.

Sēlijas novadu apvienība izjuka. Tagad izveidota Sēlijas asociācija, tomēr valstiska līmeņa pārstāvniecības šai vēsturiskajai zemei joprojām nav.

"Mūsu briedis iet uz otru pusi, kā sēlim pienākas. Citi zvēri skatās uz otru pusi," sēlis pat ģerboni ieguvis tādu, kurš visnotaļ atspoguļo sēļa dabu, smejoties saka īstena sēliete, bebreniete, Dvietes senlejas informācijas centra "Gulbji" darbiniece un arī Bebrenes apvienības pārvaldes vadītāja Benita Štrausa.

Dvietes senlejas informācijas centrs "Gulbji"

Sēlijas vēsturiskās zemes ģerbonis ir viens no pieciem oficiālajiem latviešu vēsturisko zemju ģerboņiem. Tajā atspoguļots sarkanā laukā pretēji pagriezts ejošs sudraba staltbriedis. Oficiāli tas apstiprināts pērn rudenī. Savukārt otro oficiālo Sēlijas simbolu - karmīnsarkanbaltsūnzaļais karogu - Valsts prezidents apstiprināja šī gada janvārī.

"Sēlijai jau vienmēr laika gaitā bijis tāds vēsturiskais novads, kuru paši šeit dzīvojošie iedzīvotāji atzīst un vienmēr bija pieminējuši. Var būt vairāk agrāk tā ir skanējusi kā augšzeme. Un mēs esam ļoti priecīgi, ka Levita kungs šo te dabūja gatavu un šo kultūrvēsturisko latvju zemju likumu apstiprināja. Un, ka Sēlija beidzot ir kā atsevišķs, oficiāls kultūrvēsturiskais novads parādījusies kartē. Mums prieks, ka mums ir savs karogs. Ne katram kultūrvēsturiskajam novadam ir savs karogs, ka nu mums ir arī savs ģerbonis. Un tas, ka mēs joprojām vēl te esam un mēģinām saglabāt senās tradīcijas, senos rokdarbus, senos vārdus, rotas un seno dzīvesziņu. Tas mums dod lielāku pašapziņu, lielāku spītu turpināt un saglabāt visas šīs tradīcijas un vērtības," saka Štrausa.

Arī valodu, arī tā Sēlijā tiek kopta un saglabāta. Sēlijā runā latviešu valodas augšzemnieku dialekta nedziļajās un dziļajās izloksnēs.

Taču tiek uzskatīts ka līdz 15. gadsimtam šeit pastāvēja sēļu valoda, par kuru saglabājušās liecības Sēlijas vietvārdos un izloksnēs gan Latvijā, gan Lietuvā. Štrausa vāc un apkopo tuvākajā apkaimē sēliski dzirdētus vārdus. Un lai arī izrunā līdzība ar latgaliešu valodu ir, sēļi nav latgaļi, jo arī valodā parādās sava novada raksturs un vārdu krājums.

Blakus ģerboņa atveidam Dvietes senlejas informācijas centrā "Gulbji" Putnu salā goda vietā izlikta arī arheoloģiskā sēļu goda villaine un sēļu rotu komplekts. Tas ir pirmais ieguvums pēc Sēlijas atzīšanas par vienu no latviešu vēsturiskajām zemēm. Likums paredz arī naudu dažādiem projektiem.

Valsts Kultūrkapitāla fondā iedibinātā Sēlijas kultūras programma ir projektu konkurss ar mērķi veicināt Sēlijas kultūras daudzveidības saglabāšanu un attīstīt arī jaunradi Sēlijā. Līdz šim reģionu kultūras projekti no Sēlijas tika iesniegti Latgales un Zemgales kultūras programmā, bet no pērnā gada Sēlijas vēsturiskajai zemei ir sava kultūras programma kurā 2023. gadā sadalīts 91 tūkstotis eiro, atbalstot kopumā 40 dažādus projektus.

Šogad dažādiem projektiem Sēlijā paredzēti 84 tūkstoši eiro. Saņemto projektu pieteikumu bijis daudz – ap 70, apstiprināti 29, starp tiem gan animācijas meistardarbnīcas, dziesminieku dienu pasākums Sēlijā, zinātniskās ekspedīcijas, koncerti un Sēlijas jauno dzejnieku apmācības, kā arī mutvārdu vēstures ekspedīcija, ko realizē kultūras mantojuma pētnieku biedrība "Divruna", kopā ar Daugavpils Universitātes docētajiem un studentiem vācot cilvēku dzīvesstāstus Sēlijā.

"Reizēm ikdienišķs stāsts pēkšņi atklāj ļoti interesantus faktus – gan kultūrvēsturiskus, gan paša cilvēka dzīvē nozīmīgus faktus.

Sēlija ir īpaša ar to, ka šis nemateriālais kultūras mantojums šajā vēsturiskajā zemē ir pētīts mazāk nekā citos novados.

Tāpēc ir svarīgi apzināt tieši Sēlijas cilvēku dzīvesstāstus," pauž viena no ekspedīcijas dalībniecēm Zane Melāne, Rotko muzeja Krājumu departamenta vadītāja.

Latviešu vēsturisko zemju likums ir tas, kas ir palīdzējis savā ziņā arī Sēlijai izcelties kā atsevišķam kultūrvēsturiskajam novadam ar savu unikalitāti un vērtībām, uzsver Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) vēsturisko zemju eksperte Agnese Karlsone:

"Protams, ka latviešu vēsturisko zemju likums kaut kādā ziņā ir palīdzējis arī Sēlijai tajā saulītē izcelties. Tur ir pateikts, ka tas ir atsevišķs kultūrvēsturisks novads, ar savu unikalitāti un vērtībām. Tas ļauj viņiem būt pašiem par sevi, protams, kultūrvēsturiskais novads gan nav tas pats, kas administratīvais, bet kontekstam par to, ka viņi vienmēr ir bijuši kaut kur citur klāt."

Naudas ziņā Sēlijas kultūras programmai piešķirts uz pusi mazāk nekā Latgales, Kurzemes vai Vidzemes reģionam. Vēl mazāk gan naudas, gan projektu ir tikai Zemgales vēsturiskajā zemē.

"Finansējums ir vairāk atkarīgs no šīs te aktivitātes, starp visām vēsturiskajām zemēm tas tiek sadalīts proporcionāli. Attiecīgi, zemēs, kur ir vairāk pieteikumi, ir arī vairāk finansējuma," skaidro LNKC pārstāve.

Sēlijas kultūras programma ir vienīgā, kas vērsta tieši uz Sēliju, atzīst latviešu vēsturisko zemju attīstības padomes locekle, Sēlijas vēsturiskās zemes sabiedrības pārstāve Ieva Jātniece, kura ir arī stratēģiskā plānotāja Sēlijas kopienu sadarbības tīklā "Sēlijas salas":

"Tā ir vienīgā atbalsta programma Sēlijai, un arī to mēs kūrējam kā nevalstiskās organizācijas. Mēs apvienojam vairāk nekā 40 kopienas un nevalstiskās organizācijas, un Sēlijas salas ir šobrīd tas veidojums, kas tiešām pārstāv visu Sēliju - no Jaunjelgavas līdz Kaplavai un no Ērberģes līdz Varnavičiem. Citur to dara plānošanas reģioni. Mēs esam priecīgi, ka to darām paši, kā nevalstiskie. Bet nu mazliet šis te finansējuma stabilitātes līdzsvars nav īsti korekts."

Sēlijas vēsturiskās zemes sabiedrības pārstāve Jātniece kā lielu trūkumu Sēlijas, kā vēsturiskās zemes attīstībā tā arī kultūrvēsturiskā matojuma saglabāšanā, atzīst to, ka Sēlijai joprojām nav valstiska līmeņa pārstāvniecības.

"Mums ir aktīvs nevalstiskais sektors, bet nav īsti vienas pārstāvības valsts līmenī, nav nevienas valsts vai pašvaldību institūcijas, kas pārstāvētu Sēliju."

Par nepieciešamību veidot, piemēram, savu Plānošanas reģionu, lai iedarbinātu savu politiku un sev nepieciešamos finanšu instrumentu veidus, saka arī Štrausa. "Protams, ka tas ir mūsu sapnis. Jo mēs vienmēr esam bijuši un jutušies tādi ne pie kā nepiederīgi. Ja ir Latgales plānošanas reģions, kurā mēs arī atrodamies, tad nu mums vismaz gribētos to vārdiņu klāt– Latgales un Sēlijas plānošanas reģions, ja jau pavisam nesanāk savējais. Mēs esam atšķirīgi gan no Zemgales, gan no Latgales."

Sēlijai varētu būt vismaz sava attīstības aģentūra jel kāds veidojums, kas identificētu šīs zemes vajadzības valstiskā līmenī, piebilst "Sēlijas salas" Jātniece, "kas rūpētos par mūsu vēsturiskās zemes ekonomisko izaugsmi, drošības jautājumiem."

Miervaldis un Ilga Brodovi saimnieko Eglainē, kur izveidojuši Stendera muzeju, un ir pārliecināti - vissēliskākie sēļi bija Stenderu dzimta. Miervaldis tikko kā novadījis ekskursiju skolotāju grupai no Ogres, kuru vidū, kā atklājas ir arī kāds no Sēlijas.

"Esmu no Ilūkstes, manā ģimenē nekad neteica, ka mēs esam no Latgales, bet tieši uzsvēra, ka mēs esam no Sēlijas. Ka mēs neesam latgaļi," saka kāda Stendera muzeja apmeklētāja.

Miervaldis un Ilga Brodovi pērnā gada nogalē saņēma balvu konkursā "Sēlijas sudrabs". Konkursā tika godināti Sēlijas ļaudis, kas darbojas un attīsta kādu no Sēlijas mazajām vietām.

"Ne velti mūsu pagalmā ir arī Sēlijas karogs blakus Latvijas karogam. Un mēs visiem ar lepnumu stāstam, ka mēs te tagad esam sēļi. Un par to var pārliecināties, ka mēs visi sēļi esam apvienojušies Sēlijas salās. Un katrai Sēlijas salai, arī Eglainē, ir sava autentiskā zīme. Un mēs šo savu zīmi esam ielikuši šajā vecajā ozolā. Šim ozolam ir cauri gājis zibens, tam ir nocirsta galotne, tam ir nocirsti zari, bet ar saknēm tas ir ieaudzis Sēlijas zemē. Un tādi arī mēs - sēļi esam, ieauguši savā Sēlijas zemē," saka Miervaldis Brodovs.

Pēdējā administratīvi teritoriālā reforma Sēlijai kā vēsturiskajai zemei nav gājusi par labu un šī kļūda Latvijas kartē ir jālabo, par to pārliecināts biedrības "Sēlijas asociācija" valdes loceklis un bijušais Ilūkstes novada domes priekšsēdētājs Stefans Rāzna:

"2009. gads novadu veidošanā bija tāds faktiski brīvprātīgs, nosacīti brīvprātīgs laiks, un tā izvēle bija brīvprātīga, kad izveidojās 7 novadi Sēlija un viņi visi atradās vēsturiskās zemes robežās. Un mēs tur kopā dzīvojām un izveidojām Sēlijas novadu apvienību, un ļoti daudzas tradīcijas iedibinājām pa to laiku.

Un pēc būtības kļūda ir jālabo, kas tagad ir sastrādāta, kad atjaunoti padomiskie rajoni. Vajadzētu to Sēliju nolikt savā teritorijā."

Ilūkstes novads varētu būt sākums jaunai Sēlijai. Maija beigās Augšdaugavas novada dome pieņēma lēmu par Ilūkstes atdalīšanos un Ilūkstes novada atjaunošanu.

"Ja izdotos atkal atjaunot Ilūkstes novadu. Uz šo brīdi Latvijā nav neviena, pilnīgi neviena novada, kas būtu simtprocentīgi Sēlijas vēsturiskajā zemē. Kaut kur vienalga kaut kāds novads aiziet, aizķer kādu citu blakus vēsturisko zemi. Kas attiecas uz šo administratīvi teritoriālo reformu, kas tika savārīta, tad mēs visu laiku esam turējuši roku uz pulsa. Un tagad ir atvērts arī likums, par cik ir jāpievieno Varakļānu novads un ir diskusija par 2029.gadu - par valstspilsētu apvienošanu ar novadiem, tādā kontekstā varētu atgriezties arī pie mūsu jautājuma pārskatīšanas," pauž Augšdaugavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Maigurs Krievāns no Latvijas Zemnieku savienības.

Uzrunātie iedzīvotāji Augšdaugavas novada Ilūkstē neslēpj, ka vēlme atkal būt savā novadā un attīstīt Sēliju kā kultūrvēsturisko novadu tos vilina. Viennozīmīgi stiprina arī sava sēļu atribūtika, arī uzliktās Sēlijas novada zīmes, kas norāda vēsturiskās zemes robežas.

"Mēs esam tādi atdzimuši savā pārliecībā pēdējos gados daudz ar savu sēļu identitāti. Un mēs ar šo identitāti esam spēcīgi, un ja kāds atbrauc un saka, ka šeit ir Latgale, tad visi saspurojas, un saka- nē, te ir Sēlija. Tā atribūtika arī mums ir ļoti būtiska lieta, tā ir redzamā zīme, kas arī mūsu bērniem un bērnu bērniem paliek kā atgādinājums, ka par ko cīnāmies mēs, ir vērts pacīnīties arī nākotnē," saka sēliete Ilona.

Vēl šogad rudenī priekšā Sēlijas kongress, arī tajā noteikti tiks skartas sēļiem būtiskas tēmas, atklāj Krievāns. "Uz šo brīdi mums Saeimā nav neviena deputāta no Sēlijas, vajadzētu savu vēlēšanu apgabalu no Sēlijas, jo savādāk mēs esam tādā pabērna lomā attiecībā pret citām vēsturiskām zemēm. Jautājumu būs ļoti daudz."

Tātad līdz Jāņiem sēļi cer sagaidīt Saeimas deputātu kopējo nostādni par administratīvās reformas vīziju, kas ļaus sēļiem spraust nākamos mērķus.

Un Sēlijas kongress ar savu vēstījumu rezolūcijas formā jau būs nopietns sēļu vārds Latvijas politikai.

Read Entire Article