Salnu dēļ cietušie augļu un ogu audzētāji lūgs valsts atbalstu

1 year ago 932
ARTICLE AD BOX

Šodien, 18:54

Autori: Zemgales reģionālā televīzija

"Visvairāk cietuši saldie ķirši, kam var redzēt – ir apsalušas ziedlapiņas, visapkārt veidojot brūnu nokrāsu. [..] Drīksna arī visa melna, visa iekša nosalusi, arī saldo ķiršu nebūs šogad," postījumus vērtēja zemnieku saimniecības "Klīves" saimnieks Māris Šņickovskis.

Jelgavas novada zemnieku saimniecība "Klīves" Elejā kopumā ir 70 hektārus liela, no tiem 18 hektāri ir ogulāji un augļkoki.

Saimnieks secina, ka augļkokiem puse ražas varētu būt zudušas, jo brīvdienu lielais sals nav saudzējis nedz ābeles, nedz ķiršus, bumbieres un arī ogulājus. Uz apdrošināšanu saimnieks pat necer.

"Esam sazinājušies ar apdrošinātājiem, šobrīd apdrošinātāji neapdrošina sala un salnas bojājumiem, tikai pret krusas bojājumiem," stāstīja saimnieks.

"Jo sanāk, ka visi izdevumi saimniecībā turpina būt – visi kopšanas un griešanas darbi, bet, ja šī raža ir nosalusi, tad attiecīgi nav pretim ieņēmumu, jautājums, kā tad izdzīvot," sprieda saimnieks.

Saimnieks vērtēja, ka vismaz no sējumiem rapsis nav būtiski cietis, nedaudz apsaluši ir ziemas kvieši. Taču kopējais zaudējumu apmērs vēl tiek apzināts. 

Tikmēr augļkopju asociācija min, ka lielākie postījumi bijuši Vidzemē, dažām saimniecībām cietuši pat 80%–90% stādījumu.

"Cietuši praktiski visi, labā ziņa, ka apzinājām arī smiltsērkšķu audzētājus, – ja viņi cietuši, tad minimāli," stāstīja Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte.

Visvairāk no sala cietušas tieši ābeles un saldie ķirši.

"Vidzemes kooperatīvs "Zelta ābele" apzinājās savus audzētājus, viņiem 80–90% ābelēm ziedpumpuri bojāti. Un ir satraukums, vai spēs nodrošināt programmu "Skolas auglis", kas ir ar vietējiem āboliem," stāstīja Rudzāte.

"Ar ķiršiem arī ļoti bēdīgi, jo ziedēja gan saldie, gan skābie ķirši, ja šķirnīte kāda aizkavējusies, tad kāda varētu būt," sacīja Rudzāte.

Asociācija plāno vērsties pēc palīdzības atbildīgajā ministrijā.

"Mēs rakstīsim Zemkopības ministrijai. [..] Vērsīsimies arī pie mūsu vadošās organizācijas – Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes. Izskaidrosim visu situāciju, uzņemsim uzņēmumus, nofilmēsim, un mēs lūgsim, lai mums piešķir atbalstu un varam to dārzu sakopt, kam tie zudumi uz 80–90%," sacīja Rudzāte.

Par salnu nodarīto postu sociālajos medijos dalījās arī iedzīvotāji, rādot, kā centušies sargāt savus dārzus, un arī skumji secinot, ka uzvarējusi ir daba un ka ražas nebūs.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Read Entire Article