Saeimas deputāti rosina dažu agrāko pašvaldību atjaunošanu

3 weeks ago 38
ARTICLE AD BOX

Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Augusts Brigmanis (ZZS) rosina atjaunot Kandavas novadu, kura teritorija pašlaik atrodas Tukuma novadā. Atbilstoši priekšlikumam atjaunoto Kandavas novadu veidotu Kandavas pilsēta, Kandavas pagasts, Cēres pagasts, Matkules pagasts, Vānes pagasts, Zantes pagasts un Zemītes pagasts.

"Apvienotā saraksta" (AS) vārdā tās vadītājs Edgars Tavars, kā arī ZZS deputāti Andris Bērziņš un Gunārs Kūtris rosina Babītes novada atjaunošanu, to atdalot no pašreizējā Mārupes novada.

Piedāvājums paredz, ka Babītes novada administratīvais centrs būtu Piņķi un novadu veidotu Babītes pagasts un Salas pagasts.

AS frakcija rosina arī Ikšķiles novada un Ozolnieku novada atjaunošanu. Priekšlikums paredz, ka Ikšķiles novadu veidotu Ikšķiles pilsēta un Tīnūžu pagasts, atdalot šīs teritorijas no pašreizējā Ogres novada. Savukārt Ozolnieku novadu veidotu Ozolnieku pagasts, Cenu pagasts un Salgales pagasts, kas tiktu nodalīti prom no pašreizējā Jelgavas novada.

Tavars partiju apvienības vārdā arī rosina noteikt, ka Ādažu novadam tiktu pievienots Ropažu novadā pašlaik ietilpstošais Garkalnes pagasts.

Gan ZZS frakcijas vārdā tās priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis, gan AS frakcijas vārdā tās vadītājs Tavars rosina atteikties no likumā pašlaik noteiktā plāna, ka Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils pilsētu pašvaldības no 2029.gada apvienotos ar blakus novadu vienā pašvaldībā. Priekšlikuma atbalstīšanas gadījumā gan pilsētas, gan attiecīgie blakus novadi saglabātu savu patstāvību kā atsevišķas pašvaldības.

Politiķi skaidro, ka minētās lielās pilsētas jau tagad var veiksmīgi sadarboties ar savu blakus novadu visdažādāko funkciju izpildē bez vajadzības apvienoties.

ZZS frakcija arī iesniegusi priekšlikumu, kas paredzētu noteikt, ka administratīvās teritorijas apvienošanu un sadalīšanu, kā arī tās robežu grozīšanu varētu ierosināt pašvaldības dome vai jaunveidojamās administratīvās teritorijas iedzīvotāji, ja jaunveidojamā novada pašvaldība spēj nodrošināt pašvaldībai noteiktās autonomās funkcijas labākā kvalitātē un pieejamībā, kā arī sniegt iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām salīdzinājumā ar esošo situāciju.

"Jaunās vienotības" Saeimas frakcijas vārdā tās vadītājs Edmunds Jurēvics rosinājis likumā noteikt, ka nepieciešams sagatavot izvērtējumu par Rīgas metropoles sadarbības un attīstības iespējām.

Deputāts, bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS) rosinājis noteikt, ka lielo pilsētu pašvaldības teritorijā jābūt ne mazāk kā 20 000 pastāvīgo iedzīvotāju un novada teritorijā ne mazāk kā 7000 pastāvīgo iedzīvotāju.

Priekšlikumi uz otro lasījumu iesniegti grozījumiem Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas paredz Varakļānu novadu pievienot Madonas novadam.

Vēl citus priekšlikumus gan deputāti, gan citi, kuriem ir likumā noteiktas priekšlikumu iesniegšanas tiesības, varēs turpināt iesniegt līdz pirmdienas, 27.maija, plkst.11.

KONTEKSTS:

Administratīvi teritoriālā reforma būtiski samazināja Latvijas vietvaru skaitu un palielināja novadu lielumu, Līdz ar 2021. gada 5. jūnija pašvaldību vēlēšanām 119 vietējo pašvaldību vietā Latvijā ir 43 vietvaras.

Vēlēšanas gan notika 40 vēlēšanu apgabalos, jo netika vēlēti Rīgas domes deputāti, kā arī Satversmes tiesas sprieduma dēļ domnieki Varakļānu novadā un Rēzeknes novadā, kur vēlēšanas notika 2021. gada 11. septembrī. 

Trīs gadus pēc novadu reformas un gadu pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām aizvien skaļāk dzirdamas balsis, kas vēlas reformu pārskatīt. Priekšlikumu birums par novadu reformu gan politisku, gan ikdienā vērojamu pretenziju dēļ par iespējamām izmaiņām novadu sadalījumā sagaidāms pēc Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma atvēršanas Saeimā.

Gan Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, gan, piemēram, "Jaunās Vienotības" un "Progresīvo" frakcijas uzskata, ka jānostrādā vienam vai pat diviem domes sasaukumiem, lai izvērtētu reformas trūkumus. Pretējās domās ir "Apvienotais saraksts" un Zaļo un Zemnieku savienība, kas uzskata, ka tik ilgi gaidīt būtu liela kļūda.

Sākotnējais novadu reformas plāns paredzēja līdz pašvaldību vēlēšanām 2025. gadā apvienot valstspilsētas un to novadu teritorijas, vēlāk apvienošanas termiņš pagarināts līdz 2029. gadam. Pret ieceri iebildušas vairākas pilsētas un novadi, tostarp Jelgava un Jelgavas novadsLiepāja un Dienvidkurzemes novads.

Saeima konceptuāli atbalstījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas virzītos grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas paredz Varakļānu novadu apvienot ar Madonas novadu. Savukārt opozīcijā esošās partijas "Apvienotais saraksts" piedāvātās vērienīgās izmaiņas administratīvi teritoriālajā reformā parlamenta vairākums atteicās skatīt tālāk.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Read Entire Article