Rīcības plānu militāram iebrukumam vai kara gadījumam vienas pašvaldības aktīvi izstrādā, citas tikai sāk

Par Latvijas iedzīvotāju aizsardzību militārā iebrukuma gadījumā valstī runā jau gadiem ilgi. 2020. gadā apstiprināts Valsts civilās aizsardzības plāns, kas nosaka, kā gatavoties un rīkoties dažādu katastrofu gadījumā. Lai gan darbs pie tā norit, pašvaldībām līdz šim savos plānos to obligāti nevajadzēja ieviest. Taču Krievijas iebrukums Ukrainā situāciju ir mainījis. No Jaunā gada pašvaldībām sadaļa par rīcību kara vai militārā iebrukuma gadījumā palēnām jāiekļauj.

Latvijas Radio uzrunāto pašvaldību gatavība izmaiņām ir atšķirīga. Piemēram, Jelgavas novadā plānu izstrādājot rūpīgi. Jelgavas pašvaldības operatīvās informācijas centra vadītājs Gints Reinsons stāsta: "Kopā ir 14 punkti, no kuriem sešus mēs esam detalizēti aprakstījuši, tāda kā iedzīvotāju informēšana, pašvaldības sabiedriskā kārtības nodrošināšana, dzeramā ūdens rezervju iesaistīšana. Astoņi punkti ir tie, kuri ir jāpilnveido šī [2023. gada] laikā. Tās sadaļas, kā teiksim degvielas un kurināmā rezervju piesaistīšana, nav tikai pašvaldības kompetencē.

Tur jādarbojas tiešā sazobē ar valsts struktūrām."

Turpretim Cēsu pašvaldība rīcības plānu ievieš krietni lēnāk. Vietvaras domē informē, ka darbu tikai sākuši un komentēt varēs vien vēlāk. Lai valstī process noritētu raitāk, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis Aino Salmiņš uzskata, ka aktīvākai ir jābūt valstij: "Pirmkārt, jārada operacionālās vadības modelis. Nākamais jautājums – mēs četrus gadus neko neesam darījuši pie materiālām rezervēm. Nu, tad esam izdomājuši, ka katra ministrija kaut ko krās, katra pašvaldība kaut ko veidos. Izrādās, ka neveido ne ministrijas, ne pašvaldības, jo tam visam ir jābūt finansējumam. Ja mēs gribam runāt par apdraudējumu, mēs nevaram plānot to pēc iepriekšējā gada budžetiem.

Diemžēl mēs mūžīgi to risku esam vērtējuši, bet finansējums tam nav sekojis. Tas ir tas pats būtiskākais, kas ir jādara gan valstij, gan vēlāk arī pašvaldībām."

"Lielākā daļa pašvaldību ir bijušas ļoti aktīvas, iesaistoties mūsu dažādos pasākumos. Kopumā nevajadzētu būt problēmām sagatavot plānus," Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons uzskata, ka rīcības plānu izstrādē aktīvai ir jābūt gan valstij, gan pašvaldībām. Pretēji Salmiņa teiktajam, viņš uzskata, ka daudzus krīzes pasākumus var īstenot ar esošo finansējumu: "Tas nav tik daudz par kaut ko jaunu. Tas vienkārši ir par spēju reaģēt un attiecīgi sniegt nepieciešamo atbalstu, bet, protams, koordinācijā ar gan bruņotajiem spēkiem, gan arī ar valsts līmeņa civilās aizsardzības operatīvas vadības centru. Plāns pats par sevi, es atļaušos teikt, neko nerisina, ja attiecīgās amatpersonas nav apmācītas un nav domājušas. Svarīgākais tomēr ir saprast un izprast situācijas, kādā veidā ir jārīkojas šādās situācijās."

Rīcības pasākumi militārā iebrukuma vai kara gadījumā civilās aizsardzības plānā pašvaldībām jāiekļauj līdz 2024. gadam. Uz to skeptiski raugās Salmiņš norādot, ka mājasdarbu ir pārāk daudz. Lai kārtību ieviestu, drīzāk vajadzēšot vairākus gadus.