Prezidents aicina apdrošinātājus strādāt atbildīgi ar atlīdzību pieteikumiem par dabas stihiju

Otrās dienas rītā pēc spēcīgajām lietavām un vētras Jelgavā sākās ar ūdens sūkņiem darbībā, pa ielām kursēja avārijas dienestu un "Sadales tīklu" auto. Vairākas ielas norobežotas. 

Apskatīt vētras radīto postu Jelgavā trešdien ieradās arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Ceļš no pilsētas centra līdz nesen renovētajai Jelgavas Valsts ģimnāzijai bija jāmēro kājām pa ūdeni līdz potītēm. Skolas pagrabstāvs grimst ūdenī, arī mācību klasēs ir ūdens.

Jelgavas Valsts ģimnāzijas direktora vietnieks Artūrs Strods sacīja: "[Skola] Ļoti cietusi. Šobrīd nevaru pateikt, kādos apmēros, jo viss pagrabs ir noslīcis, kā arī visas virtuves iekārtas un darbmācība."

Pirms dažiem gadiem skola pilnībā izremontēta, tagad atkal nāksies remontēt. Līdz mācību gada sākumam atlicis mēnesis. 

"Mēs tā ceram, ka līdz 1. septembrim kabineti būs, bet saimniecības telpas, jo tās ir zemāk, diez vai varēsim izžāvēt uzreiz. Šobrīd mēģināsim tikai klases telpas," sacīja Strods.

Vēl paies laiks, kamēr pilsēta tiks galā ar ūdeni, vērtēja Jelgavas domes vadība. Lietus ūdens sistēmas vairākās ielās neizturēja.

Jelgavas valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (Zaļo un Zemnieku savienība) norādīja: "Mēs iepriekšējos gados, kad arī bija lietavas un applūda krustojumi, mēs divās stundās tikām ar pilsētu galā. Divās stundās. Šodien ir jau trešā diena. Ūdens daudzums, kas ir šobrīd nolijis, tāds 50 gados vienkārši nav bijis."

Jau trīs dienas daļa pilsētas iedzīvotāju dzīvo bez elektrības, atsevišķos rajonos nav karstā ūdens. Cilvēkiem sabojāti auto un īpašumi.

"Iedzīvotāji ļoti vēršas pēc palīdzības, bet šobrīd pašvaldību kase ir tukša, tāda ir situācija. Pašvaldībām nav naudas. Mēs pieņemam, komplektējam un tad griezīsimies Viedajā ministrijā, vai pārējās institūcijās par to, ka šobrīd ir ļoti nepieciešama nauda," atzīmēja Jelgavas mērs.

Pēc vizītes Valsts prezidents teica, ka, viņaprāt, pašvaldība dara visu iespējamo, lai cīnītos ar postažu.

"Diemžēl ir jārēķinās, ka šāda veida dabas stihijas var skart Latviju arī nākotnē. Šodien, apmeklējot Jelgavas valstspilsētu un Jelgavas novadu, pārliecinājos, ka pašvaldības atbildīgie dienesti strādā nemitīgi. Šī dabas stihija ataino arī objektīvas lietas, piemēram, trūkst tehnikas, lai izsūknētu ūdeni no pagrabiem, kas savukārt bieži vien traucē pieslēgt elektrību. To, ko var izdarīt, to šobrīd dara. Viena no mācībām pēc šīs vētras un lietavām ir koordinācija un informācijas apmaiņa starp dažādām valsts institūcijām un pašvaldībām," norādīja prezidents.

Pašvaldība un iedzīvotāji daudz uzsvēra bēdas ar apdrošinātājiem, kas pieteikumus arī atsaka. Prezidents norādīja, ka no apdrošinātājiem sagaida atbildīgu rīcību.

"Mēs daudz runājam par to, ka vajag vairāk apdrošināt gan īpašumus, gan lauksaimnieku sējumus, un tagad, kad tas varbūt pat ir izdarīts, tagad mēs atkal meklējam atrunas. Tā kā tas no manas puses ir sveiciens apdrošinātājiem. Es sagaidu tiešām atbildīgu rīcību nevis atrunāšanos, lai tiešām cilvēkiem pēc tam nav jāstaigā pa tiesām gadiem, mēģinot pierādīt to, kas ir acīmredzams," sacīja Rinkēvičs.

Pirmdien visvairāk lietus lija Kalnciema pagastā, un arī trešdien tur aizvien ir vairākas tādas mājas, kas ir applūdušas, un iedzīvotāji netiek no savām dzīvesvietām ārā. Otrdien pašvaldība viņiem piegādājusi pārtikas pakas, dzeramo ūdeni un medikamentus. 

Kopā Kalnciema pagastā dzīvo ap 1800 cilvēku. Cietušas arī daudzdzīvokļu mājas. No pagrabiem sūknē ārā ūdeni.

Kalnciema pagasta pārvaldes vadītāja Krista Ribakova atzīmēja: "Vairāk uztrauc ūdens līmenis, kas joprojām krītas it kā, bet viņš nekrītas tik strauji kā, protams, iedzīvotāji, kas dzīvo tālāk, pie purva, kā viņi vēlētos. Mēs, protams, braucam pie viņiem."

Posta sakopšana Jelgavas pusē aizņems vēl aptuveni nedēļu. 

KONTEKSTS:

Latvijā, īpaši valsts centrālajā daļā, naktī uz 29. jūliju plosījās pamatīga vētra un bija spēcīgas lietusgāzes. Glābēji dabas stihijas postījumu dēļ saņēmuši vairāk nekā 1000 izsaukumu. Vissmagāk skarta Rīga, Jūrmala, Pierīgas reģioni un daži novadi Zemgalē.

Lietavas, kas sākās svētdien un sāka pierimt tikai pirmdienas pēcpusdienā, bijušas spēcīgākās Latvijā vismaz kopš 1945. gada. Lai gan nokrišņu mērījumi veikti arī agrāk, pagaidām arhīva dati sakārtoti un droši ticami ir kopš 1945. gada.

Tikmēr oranžās pakāpes brīdinājums par plūdu risku Latvijas upēs pamatīgo lietavu dēļ ir samazināts līdz dzeltenās pakāpes brīdinājumam.