Pēc lēmuma tomēr neslēgt dzemdību nodaļas Dobelē un Balvos VM sola – kvalitāte netikšot upurēta

9 months ago 845
ARTICLE AD BOX

Pēc lēmuma neslēgt dzemdību nodaļas Dobelē un Balvos VM sola – kvalitāte netikšot upurēta

Strauji maina ieceri

Tā dēvētajā slimnīcu līmeņošanas plānā bija paredzēts pārtraukt grūtnieču un dzemdību palīdzību Dobeles slimnīcā un Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā, novirzot pacientes attiecīgi uz Jelgavas pilsētas slimnīcas un Rēzeknes slimnīcas Grūtniecības un dzemdību nodaļām.

Iemesls, kāpēc tieši šajās divās slimnīcās grūtnieces un dzemdētājas vairs netiktu pieņemtas, plānā pamatots ar statistiku. Proti, tās ir divas no piecām slimnīcām, kurās dzemdību skaits gadā ir mazāks par 500. Tā ir robeža, zem kuras dzemdību palīdzību vairs neuzskata par kvalitatīvu, drošu un izmaksu efektīvu, norādīts Pasaules Bankas rekomendācijā.

Taču attiecīgo pašvaldību un slimnīcu pārstāvji iebilda, ka abos gadījumos tikšana līdz citām it kā tuvākajām slimnīcām ir pārāk tāla. Noraidīti tika arī aizrādījumi par sliktajiem zīdaiņu mirstības rādītājiem.

Veselības ministrija iebildes ņēma vērā un atteicās no nodoma Balvos un Dobelē dzemdību palīdzību vairs nesniegt.

Izmaiņas nākotnē vajadzēs

Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas vadītāja Daiga Behmane pauda, ka šī situācija viņai atgādinot laiku pirms 23 gadiem, kad Veselības ministrija virzīja tā dēvēto slimnīcu "mārsterplānu", kas galu galā tā arī netika īstenots.

Veselības ekonomikas asociācijas vadītāja Daiga Behmane

"Situācija nedaudz atsauca atmiņā 2000. gadu, kad bija izstrādāts slimnīcu attīstības "māsterplāns" Latvijā. Praktiski toreiz šo plānu arī neieviesa. Tie bija pašvaldību iebildumi, jo katrs saskatīja savu lokālo interesi konkrētās iestādes saglabāšanā vai konkrēto profilu saglabāšanā. Šobrīd mēs esam nedaudz citā situācijā, jo slimnīcu tīkls jau ir attīstījies. Tomēr ir jāskatās uz nākotni, un,

ja mēs gribam skatīties uz mūsdienīgu, attīstītu veselības aprūpes sistēmu, tad mums būs jāiet šajā konsolidācijas virzienā," sacīja Behmane.

Asociācijas vadītāja skaidroja, ka ar konsolidāciju domā tieši to, kas slimnīcu plānā paredzēts – sarežģītāku medicīnisko pakalpojumu koncentrēšanu reģionālajos un nacionālajos centros, bet plašāk pieejama būtu pamata terapija un neatliekamā medicīniskā palīdzība. Viņasprāt, ja savulaik "māsterplāns" nebūtu pazudis pašvaldību iebildumos un būtu realizēts, jau tagad veselības aprūpes sistēma Latvijā būtu daudz efektīvāka.

Vienlaikus Behmane piekrita, ka tieši Latgalē situācija nav vienkārša, attālumi līdz ārstniecības iestādēm jau tagad ir lieli. Tur gan varētu būtu lielāks pašvaldības atbalsts, palīdzot ar pieejamību.

Turklāt jaunais plāns paredz neatliekamās palīdzības nodaļas kā tuvākas un vieglāk sasniedzamas struktūrvienības,

kas darbotos 24 stundas katru dienu visu nedēļu. Arī tajās būtu pieejami speciālisti, izmeklējumi un palīdzība.

Behmanes ieskatā kopumā plāns tomēr būtu virzāms uz priekšu, un tā mērķi esot vairāk jāskaidro sabiedrībai. Bet tādās pašvaldībās kā Balvi un Dobele, kurās situācija veidojas problemātiska, vajadzētu noteikt pārejas periodu.

Neatsakās no ieceres par kvalitātes uzlabošanu

Par atteikšanos no nospraustajiem mērķiem veselības ministre Līga Meņģelsone (deleģēta no "Apvienotā saraksta") pauda – loģiski, ka pirms kādu tālāku lēmumu pieņemšanas notiek sarunas. Lēmums neslēgt abas dzemdību nodaļas arī nenozīmēšot, ka tās varēs turpināt darboties kā līdz šim, nepievēršot uzmanību kvalitātes uzlabojumiem.

"Tas nākamais posms būs nevis atstāt slimnīcas – tieciet galā ar savu kvalitāti. Bet mums ir priekšlikumi, kā mēs iesaistīsim tālāk dzemdību speciālistus arī tad, ja tas ir mazāks dzemdību skaits nekā Rīgā. Tad kādā veidā pie resertifikācijas palīdzēt šiem dzemdību speciālistiem celt kvalifikāciju, jo par to jau bija galvenās bažas un [iemesls,] kāpēc konkrētajā priekšlikumā bija ieliktas konkrētās reģionālās slimnīcas," sacīja Meņģelsone.

Pēc ministres teiktā, nenotiekot atteikšanās no kvalitātes kritērijiem, taču jāņem vērā arī tādi faktori kā pieejamība gan attāluma, gan laika ziņā. Pilnveidojot slimnīcu tīklu, svarīgi būšot arī pacientu pieredzes aptauju rezultāti, jo neesot pieļaujams, ka "centrs nolemj, bet pacientiem un reģiona iedzīvotājiem nav savas balss".

Sākotnēji šāda aptauja plānota tikai dažās veselības aprūpes iestādēs, piemēram, Bērnu slimnīcā, kā arī klīnikās Cēsīs un Valmierā, bet tagad būšot obligāta visās slimnīcās. Aptauja – tā dēvētais PREM jeb Pacienta ziņotās pieredzes mērījums – tiek veikta pēc vienota standarta un ļauj salīdzināt ārstniecības iestādes starptautiskā līmenī.

KONTEKSTS: 

Veselības ministrija (VM) plāno slimnīcu tīkla sakārtošanu; tās galvenais mērķis – paaugstināt ārstniecības kvalitāti. To iecerēts panākt, tuvāk cilvēku dzīvesvietai saglabājot pamatā neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļas un terapeitisko aprūpi, bet sarežģītāka veida palīdzību koncentrējot reģionāla un nacionāla līmeņa slimnīcās.

VM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par slimnīcu tīkla izmaiņām bija plānots pārtraukt grūtnieču un dzemdību palīdzību Dobeles un apkārtnes slimnīcā un Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā, novirzot pacientes attiecīgi uz Jelgavas pilsētas un Rēzeknes slimnīcu grūtniecības un dzemdību nodaļām.

Ministrijas ieceres bija liels šoks un pārsteigums Dobeles mediķiem. Skepsi par VM plānu pauda arī Latvijas Slimnīcu biedrībā. Pēc sarunām ar slimnīcām un pašvaldībām ministrija atteicās no ieceres.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Read Entire Article