Pašvaldības: Jaunais skolotāju algu finansēšanas modelis būtiski ietekmēs skolu skaitu novados

4 weeks ago 172
ARTICLE AD BOX

Pašvaldības: Jaunais skolotāju algu finansēšanas modelis būtiski ietekmēs skolu skaitu novados

Pašvaldībām vēl nav skaidrības par skolu tīklu

Daudzviet ir neziņa par to, kādu iespaidu skolu tīkla izmaiņas atstās uz citām jomām, piemēram, skolēnu pārvadājumiem. Pašvaldību vadītāji ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) pirmdien, 22. janvārī, pārrunāja jauno modeli.  

Šobrīd vēl nav zināms, cik daudzu skolu pastāvēšanu skars jaunā pedagogu finansēšanas modeļa ieviešana, jo katra skola patlaban vēl izvērtē situāciju savā novadā, norādīja Pašvaldību Savienības Izglītības komisijas vadītāja, Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētāja vietniece Rita Vectirāne.

"Es domāju, ka katra pašvaldība vēl modelē līdz galam, kāds būs viņu skolu tīkls, kuru skolu viņi gatavi slēgt un kurai gatavi samazināt izglītības pakāpi, jo, protams, paralēli ir jāvērtē, kāda tad būs šī skolēnu un skolotāju mobilitāte.

Tāpēc domāju, vēl līdz pavasarim nebūs skaidrs valsts izglītības iestāžu tīkls.

Un pašvaldības vēl nav saņēmušas vadlīnijas, kā tad šis finansēšanas modelis nonāks līdz katrai skolai un ar kādu valsts finansējumu vai papildu finansējumu mums būs jārēķinās arī no pašvaldībām. Tāpēc nav pārliecības, kā tas strādās jau no šī gada septembra, un bažu ir daudz," norādīja Rita Vectirāne.

Vietvarām papildu jautājumi – transports un pagarinātās dienas grupas

Jaunā sistēma paredz valsts finansējumu piešķirt tām skolām, kas atbilst noteiktiem klašu lieluma kritērijiem. Ja skola neizpilda šīs prasības, tad pamatskolu līmenī valsts daļēji dotēs skolotāju algas un pašvaldībām būs jānodrošina arī savs līdzfinansējums, lai programmu turpinātu uzturēt.

Savukārt vidusskolu posmā, ja klasēs nebūs valstī noteiktais optimālais bērnu skaits, tad programma pilnībā jāfinansē no pašvaldības naudas.

Pašvaldību Savienības Izglītības komisijas sēdē Jēkabpils novada Aknīstes vidusskolas direktore Aija Voitiške vērsa uzmanību uz to, ka vietvarām jaunais modelis radīs pakārtotas problēmas saistībā ar palīgpersonālu un arī skolēnu pārvadājumiem pēc skolu tīkla pārkārtošanas.

"Jēkabpils novada pašvaldība ir ar ļoti retu apdzīvotību, ar milzīgi lieliem attālumiem no vienas apdzīvotas vietas līdz otrai un vēl jo vairāk no vienas skolas līdz otrai. Ir skaidrs, ka pašvaldībai būs jāskatās uz transporta plūsmu. Bet ir vēl otra lieta – ja notiek bērnu pārvadāšana, tad jautājums par šo bērnu pieskatīšanu un atbalsta pasākumiem šiem bērniem.

Tas ir jautājums par pagarinātās dienas grupas pedagogu, kas ir papildu slogs uz pašvaldības pleciem," brīdināja Voitišķe.

IZM gatava izskatīt individuālos gadījumus

Savukārt Ķekavas novada Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Linda Zaķe norādīja, ka pašvaldībā patlaban norit izglītības infrastruktūras attīstība, bet vienlaikus pēc jaunā modeļa pedagogu algu finansējums no valsts plānojams mazāks. Taču pagaidām klases fiziski apvienot nav iespējams, pirms izveidotas papildu telpas.

"Mani dara bažīgu tas, ka pēc jaunajiem kritērijiem faktiski nebūs finansējuma no valsts Ķekavas novadā divos vidusskolu posmos un vienā skolā, kurā ir 4.–6. klase. Tajā pašā laikā mums bērniem nav, kur mācīties, un mēs ņemam aizdevumus, lai celtu jaunas izglītības iestādes. Vai šajos noteikumos tiks ņemts vērā, ka mūsu bērniem nav, kur mācīties mūsu novadā, ja pašvaldība var pierādīt, ka mēs augam vai mūsu skolēnu skaits aug konkrētā iestādē," klāstīja Zaķe.

Ministrija gan norādīja, ka atsevišķi tiks izskatīti gadījumi, ja pašvaldības uzrāda izglītojamo skaita pieaugumu, un tiks piemēroti kādi īpaši risinājumi.

KONTEKSTS:

Pērn novembrī Ministru kabinets apstiprināja ministrijas informatīvo ziņojumu par jauna modeļa izveidi.

Pašlaik valsts aprēķināto naudu skolām sadala pašvaldības. Tas ļauj uz lielāku skolu rēķina subsidēt mazākas skolas. Jaunajā modelī valsts maksās par programmām, kas izpildīs "optimālas klases kritērijus". Pašvaldības vairs nedrīkstēs pārdalīt naudu starp savām skolām, subsidējot mazākās skolas. Modelis paredz, ka mazajās skolās darba samaksu segs arī pašvaldības.

Pedagogu arodbiedrība un pašvaldības uzskata – modelis nav izrunāts; arvien neatbildēti jautājumi.

Līdz janvāra beigām plānots pabeigt normatīvu izstrādi, ko sabiedriskai apspriešanai nodos februāra sākumā. Ieviest to plānots jau nākamajā mācību gadā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Read Entire Article