Pašvaldības apzina pagrabus, gatavojoties iespējamai «X» stundai

2 weeks ago 99
ARTICLE AD BOX

Šodien, 18:28

Autori: Zemgales reģionālā televīzija

Bauskas novadā ir 43 000 iedzīvotāju. Ārkārtas situācijā pašvaldībai ir jābūt skaidram plānam, kā viņus pasargāt. Pēdējos divos gados tiek rīkotas daudzas mācības, taču konkrēta plāna, kurās patvertnēs izvietot cilvēkus, nav. Novadā arī skaidrs, ka naudas bunkuru būvēšanai nav. 

Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks (Nacionālā apvienība) norādīja, ka pašvaldība savu mājasdarbu pilda: "Mēs kā pašvaldība apzinām visas pašvaldības ēkas, iestādes. Pārbaudām visus pagrabus, attiecīgi apzinām visus daudzdzīvokļu māju pagrabus, lai saprastu, kādā stāvoklī tie ir. Darām to mājasdarbu, ko mēs saprotam paši, kā mēs to vēlētos saskatīt un kā mēs varētu kaut ko atrast."

Jelgavas pilsēta

Jelgavas pilsēta

Foto: Novadu Ziņas LTV

Jelgavas pilsēta

Jelgavas pilsēta

Foto: Novadu Ziņas LTV

Jelgavas pilsēta

Jelgavas pilsēta

Foto: Novadu Ziņas LTV

Jelgavas pilsēta

Jelgavas pilsēta

Foto: Novadu Ziņas LTV

Jelgavas pilsēta

Jelgavas pilsēta

Foto: Novadu Ziņas LTV

Bauskas novadā arī norādīja, ka viens ir apzināt šādas vietas, bet otrs – kā tās jāaprīko: ūdens piegāde, labierīcības, pārtikas krājumi.

Par to skaidrības un arī naudas nav. Pašvaldība sazinājusies arī ar kaimiņos esošajiem lietuviešiem, lai apzinātos dažādus evakuēšanās ceļus.

"Mums jāsaprot dažādi virzieni pie jebkura virziena, no kuras puses tas viss notiek. Attiecīgi tad ir pārvietošanās, bet jāsaprot ir tas, ka mērķi parasti ir visas lielās pilsētas. Tātad maksimāli ātri jāatrod ceļi, pa kuriem pamest pilsētu," pauda Mačeks.

Arī Dobeles novadā bunkuri plānoti nav, jo tas ir ilglaicīgs un dārgs process, bet sākts darbs pie potenciālās patvertņu vietu apzināšanas, pastāstīja Dobeles novada domes priekšsēdētājs Ivars Gorskis (Latvijas Zemnieku savienība): 

"Patvertnēm [var] izmantot jau esošo apbūvi, māju pagrabus, kas noteikti ir jāiztīra un kur šādā gadījumā var patverties. Ja mēs runājam par laukiem, tad tā bīstamība varbūt ir mazāka lauku apkārtnē."

Arī Dobelē norādīja uz lielāku atbildīgo valsts iestāžu iesaisti, jo pašvaldības dzīvo neziņā, kur un kā vajag ierīkot patvertnes. Jautājumu ir daudz. "Daudz pilsētā mums ir pagrabu, jā. Tikai šeit atkal, manuprāt, būtu Aizsardzības ministrijai jāuzņemas.

Vajadzētu apsekot šīs ēkas un pateikt, klasificēt:  šī ir derīga kā bumbu patvertne, šī nav derīga," pauda Gorskis.

Apzināt pagrabtelpas sākusi arī Jelgava, kas arī neplāno būvēt dārgus bunkurus. Tomēr šajā valstspilsētā saredz problēmas.

"Šīs telpas ir dzīvokļu īpašnieku kopības privātīpašumā, un lēmums par to izmantošanu ir jāpieņem dzīvokļu īpašniekiem. Tāpat pilsētā ir vairākas privātiem uzņēmumiem piederošas patvertnes," sacīja Jelgavas valstspilsētas pašvaldības pārstāve Līga Klismeta.

Visās vietvarās norāda – papildu naudas civilajai aizsardzībai šā gada budžetā nav. Toties ir civilās aizsardzības plāns un notiek regulāras mācības. Arī Rīgā izskanējušas domas par pagrabu pārveidošanu par drošām bumbu patvertnēm. Tikmēr Lietuvā apzināts, ka tur ir ap 3300 patvertņu, kurās krīzes situācijā drošību meklēt varētu ap 30% valsts iedzīvotāju

KONTEKSTS:

Patvertņu jautājums aktualizēts ģeopolitiskās situācijas dēļ, it īpaši, ņemot vērā Krievijas izraisīto karu Ukrainā.

Iekšlietu ministrija līdz maija beigām gatavojas iesniegt valdībā grozījumus likumā, lai definētu, kas ir patvertne, un atbilstošus Ministru kabineta noteikumus par patvertņu noteikšanas, uzturēšanas un finansēšanas kārtību.

Savukārt Ekonomikas ministrija līdz šā gada novembra beigām izstrādās būvnormatīvus patvertņu izveidei.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Read Entire Article