Par vētras postījumiem glābēji visvairāk izsaukumu saņēmuši Rīgā, Latgalē un Zemgalē

Turpina novērst postījumus

Pērkona negaisa dēļ VUGD saņēmis aptuveni 300–330 izsaukumu, tostarp darbs turpinājās naktī un izsaukumi tiek saņemti arī otrdienas rītā. Tika ziņots par lauztiem kokiem, bojātām automašīnām, ēkām, norautiem jumtiem.

Visvairāk izsaukumu saņemts no Rīgas un tās apkārtnes, no Daugavpils un Dobeles novada. Taču šajās vietās ir atšķirīgi postījumu apmēri.

"Rīgā vējš lielākoties gāza kokus uz ceļa braucamās daļas, pārrāva elektrības vadus. Dobeles novadā bija vairāk izsaukumu, kur vējš bija postījis ēku jumtus un uz ceļa bija nevis viens koks, bet daudzi," pastāstīja Gribuste.

Piemēram, Jelgavas novada Vilces pagastā pusotra kilometra garumā vējš bija sagāzis vairākus desmitus kokus. Šādas vietas bijušas vairākas.

VUGD nav ziņu par cietušajiem cilvēkiem. Tiesa, policija pirmdien informēja, ka Tērvetē negaisa laikā vīrietim uzkritis koks un viņš nogādāts medicīnas iestādē.

Tikmēr uzņēmums "Sadales tīkls" informēja, ka spēcīgā pērkona negaisa ietekmē arī otrdienas rītā elektroapgāde vēl traucēta 7800 "Sadales tīkla" klientu. Visplašāk skarts Madonas, Dobeles, Cēsu, Preiļu un Ropažu novads.

Lielākais vienlaikus atslēgto "Sadales tīkla" klientu skaits pirmdienas vakarā pārsniedza 42 000.

Spriedīs par zaudējumiem

To, ka vētras nestie postījumi ir plaši un lieli, Latvijas Radio uzsvēra arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks ("Apvienotais saraksts"). Viņš pirmdien apmeklēja vētras postītos Dobeles un Tērvetes novadus un uzzināja, ka Dobeles novadā bojāti, iespējams, pat simti līdz tūkstotis jumtu.

Ņemot vērā postījumu apmērus, mājsaimniecībām būs milzīgi izdevumi, lai sakārtotu savus īpašumus, atzina ministrs.

Tādēļ viņš otrdien valdībā ziņos par postījumu mērogu, iespējam aplēst zaudējumus un to, kā palīdzēt cilvēkiem. Aplēsēm vien būs vajadzīga vismaz viena nedēļa.

"Tas mērogs ir tik plašs, ka pilnīgi visiem būs grūti. Tātad ir jāsaprot – ir, kas ir apdrošināti, ir lauksaimnieki, ir rocīgāki, bet bija arī [mājokļi] pavisam bēdīgā skatā, kur nedzīvo turīgākie cilvēki, bija vientuļu cilvēku mājas. (..) Tie mērogi nav salīdzināmi. Citam ir viens stūris paplosīts, [citviet] viss vienos caurumos," sacīja Sprindžuks.

Ministrs aicināja iedzīvotājus, kuru saimniecības skārusi vētra, fotogrāfijās fiksēt postījumus un ziņot par to pašvaldībās.

Vienlaikus viņš norādīja, ka vietvaras pašlaik ir pārslogotas: "Ja ir mazi bojājumi, varbūt netraucējam pašvaldības, tiekam galā. Ja tie bojājumi ir lieli un tiešām ir vajadzīga palīdzība, tad nekautrējieties [ziņot]." 

Viņaprāt, valdībai vajadzētu noteikt ārkārtas situāciju vissmagāk skartajos pagastos. Vienlaikus Sprindžuks atzina, ka vēl nav apkopoti visi dati par postījumiem.

KONTEKSTS:

Pirmdien, 7.augustā, Latvijā plosījās negaiss ar stiprām vēja brāzmām, vietām arī lietusgāzēm un lielgraudu krusu. Sākotnēji negaiss skāra Kurzemi un valsts centrālo daļu, īpaši smagus postījumus nesot Dobeles novadā, vakarā tas skāra Latvijas austrumu daļu.