Novadu reformas pārskatīšana: 5 valstspilsētas ar novadiem varētu neapvienot, juristi iebilst

Administratīvi teritoriālo un apdzīvoto vietu likumā ir ierakstīts, ka valstspilsētas no 2029. gada jāapvieno ar ar blakus novadiem. Tomēr pašlaik parādījies priekšlikums Ventspils, Daugavpils, Liepājas, Jelgavas un Rēzeknes valstpilsētas pašvaldības neapvienot ar apkārtnes novadiem.

Trīs valstspilsētu domes jau lēmušas, ka apvienošanu pēc pieciem gadiem neatbalsta.

"Kāpēc mums būtu jāļauj viņiem strādāt atsevišķi? Divi pamatojumi – domes ir nobalsojušas par to, ka grib strādāt atsevišķi un redz tam jēgu. Otrkārt, deputāti, kuri balsoja, pārstāv šīs teritorijas. Cik ļoti mēs esam gatavi šīs novadu teritorijas atstāt tukšas? Tas ir neizbēgami, ka jo lielāka teritorija, jo viss centralizējas un būs nomaļu efekts," Saeimas komisijas sēdē pamatoja Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pārstāvis Normunds Audzišs.

Juridiskais birojs: Tas ir pretrunā Satversmes tiesas spriedumam

Tomēr šāda scenārija iestrādāšana likumā būtu pretrunā Satversmes tiesas spriedumam, ka katrā pašvaldībā jābūt valsts vai reģionālas nozīmes attīstības centram. Tāpēc lēmums šādā formā nebūtu virzāms, argumentēja Saeimas Juridiskā biroja eksperts Edvīns Danovskis.

"Tas būtu patvaļīgs Saeimas lēmums. Pēdējoreiz, kad Saeima lēma pretēji Satversmes tiesas spriedumam, pat tika lietoti tādi vārdi kā konstitucionālā krīze.

Ne iedzīvotāju viedoklis, ne arī domju viedoklis nevar būt vienīgais iemesls, lai izlemtu, vai apvienot vai nē. Tāpēc, ja ir, piemēram, kompensējoši mehānismi, kā paredz blakus esošajiem novadiem mazināt šo attīstības centru trūkumu, tad var būt runa par neapvienošanu," skaidroja Danovskis.

Balsojumā komisijas deputātu vairākums tomēr konceptuāli atbalstīja atteikšanos no piecu lielo pilsētu un blakus novadu apvienošanas. Apspriede par kritērijiem, kā to realizēt, turpināsies ar Saeimas Juridiskā biroja un atbildīgās nozares ministrijas (VARAM) pārstāvjiem.

No valstspilsētām sagaida piedāvājumu

Nepieciešama arī valstspilsētu vadības atsaucība, uzskata Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītājs Oļegs Burovs.

"Mēs vēlamies līdz otrdienai redzēt no valstspilsētu vadītājiem konkrētus priekšlikumus, ko viņi kā sadarbības partneri var piedāvāt blakus esošajiem novadiem. Es uzskatu, tiem jābūt finansiāla rakstura priekšlikumiem. Piemēram, vienota dzimtsarakstu nodaļa vai pabalsti atsevišķām iedzīvotāju kategorijām. Ja būs konkrēta motivācija, tad varam taisīt izņēmumu, kāpēc apvienošana no 2029. gada tiek noņemta un novadi ar valstspilsētām var dzīvot atsevišķi," skaidroja Burovs.

Tomēr pret centieniem strauji virzīt priekšlikumu par valstspilsētu un apkārtnes novadu neapvienošanu iebilst atsevišķi deputāti, viņu vidū Andrejs Ceļapīters.

"Tā ir kļūda, ko izdarīja pagājušās Saeimas sasaukums, jo iejaucās ar politiskiem lēmumiem sagatavotos priekšlikumos. Mēs uz šo pašu grābekli gribam uzkāpt vēlreiz,"

viņš sacīja.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā novadu reformas pārskatīšanai iesniegto priekšlikumu izskatīšana apjomīgu diskusiju dēļ sokas visai lēni. Tomēr lielu daļu šo priekšlikumu pašvaldības pārraugošā ministrija novērtējusi kā nerealizējamus un neatbilstošus kritērijiem.

Atbildīgajā Saeimas komisijā jaunnedēļ plānotas trīs sēdes, lai virzītos uz mērķi līdz likuma grozījumu galīgajam lasījumam tikt 20. jūnijā – vismaz gadu pirms pašvaldību vēlēšanām, kurās Varakļānu novadam atbilstoši likuma grozījumiem paredzēts apvienoties ar Madonas novadu.

KONTEKSTS:

Saeimā noslēgusies priekšlikumu iesniegšana iespējamām izmaiņām Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā būs jāvērtē, vai līdz ar uzdevumu atrisināt Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam sagaidāmas vēl kādas izmaiņas. Priekšlikumos pārsvarā rosināts atjaunot dažus agrākos novadus, kā arī vairāk uzmanības veltīt kopīgai politikai Rīgas un Pierīgas pašvaldībās. Koalīcijai nav vienprātības, kad to darīt.

Administratīvi teritoriālā reforma būtiski samazināja Latvijas vietvaru skaitu un palielināja novadu lielumu. Līdz ar 2021. gada 5. jūnija pašvaldību vēlēšanām 119 vietējo pašvaldību vietā Latvijā ir 43 vietvaras.

Trīs gadus pēc novadu reformas un gadu pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām aizvien skaļāk dzirdamas balsis, kas vēlas reformu pārskatīt. Saeima konceptuāli atbalstījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas virzītos grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas paredz Varakļānu novadu apvienot ar Madonas novadu. Savukārt opozīcijā esošās partijas "Apvienotais saraksts"   piedāvātās vērienīgās izmaiņas administratīvi teritoriālajā reformā parlamenta vairākums atteicās skatīt tālāk.