ARTICLE AD BOX
Kārlim Ošam un Gundegai Gaujerei no Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas šis ir ļoti īpašs vasaras sākums, jo gaidāms gan izlaidums, gan iestāšanās augstskolā, un vēl – viņi abi pirmo reizi drīkstēs piedalīties vēlēšanās un balsot.
Ošs stāstīja: "Es vairākus gadus gaidu šo iespēju, kad es beidzot varēšu vēlēt. Tas ir mans pilsoņa pienākums, un tā vispār ir privilēģija, ka var doties vēlēt. Tā ir tāda zīme, ka es pieaugu un ir pieaugušo dzīves sākums, kad varu pieņemt tādus diezgan atbildīgus lēmumus."
Savukārt Gaujere pauda: "Noteikti iešu uz vēlēšanām, izdarīšu izvēli, kas ir saistīta ar manām vērtībām. Jāizdara īstā izvēle, lai pēc tam mums nebūtu kauns. Un būtu pacilāta sajūta, ka tieši tie ir mūsu deputāti."
Kārlis un Gundega ir jaunieši, kas uzauguši apstākļos, kad var brīvi ceļot, mācīties un studēt citās Eiropas valstīs. Jāatgādina, ka šogad nosvinēti 20 gadi kopš Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai.
Ošs sacīja: "Es esmu piedzimis 2005. gadā, es esmu dzīvojis tikai Eiropas Savienībā, es nezinu, kā ir bijis pirms tam. Un es apzinos, cik tas ir nozīmīgi, – doties vēlēt."
Par ko balsot? Šo izvēli skolēniem palīdz izdarīt arī vēstures un politikas skolotāja Gunita Smiltāne, kas vienmēr gājusi balsot.
Skolotāja sacīja: "Tā kā es strādāju skolā un uzskatu par savu pienākumu ar skolēniem pētīt šīs partiju programmas, tad mums ir speciālas nodarbības un mēs tomēr iedziļināmies partiju programmās. Mēs pētām arī viņu sociālos tīklus un visas pārējās lietas, jo es viņiem saku tā – tev ir jāprot atbildēt, kāpēc tu gribi par viņu balsot?"
Skolotāja katrās vēlēšanās balso, lai pēc tam varētu prasīt atbildību no deputātiem. Situācija Eiropā un pasaulē pieprasa doties uz šīm vēlēšanām, uzskata skolotāja.
"Šobrīd ir pienācis tāds laiks, kad mēs nedrīkstam domāt, ka Eiropa ir kaut kur ļoti tālu. Tā, kā bija agrāk, kad it kā varēja neaiziet un likās, ka nekas nemainās. Nu tā vairāk dzīvē nebūs. Man liekas, vismaz tuvākos gadu desmitus. Līdz ar to mums ir jāsaprot, ko mēs varam visi kopā Eiropā darīt. Kā mēs varam Eiropu sargāt," sacīja Smiltāne.
Kā skolotājai Smiltānei ir svarīga potenciālo kandidātu kompetence un zināšanas, arī izpratne par to, uz kādu amatu un darbu viņi pretendē, un pāri visam – Latvijas intereses.
"Vai mēs viņiem pēc tam uzdāvinām, teiksim, ērtas vecumdienas caur šīm vēlēšanām? Bet viņi tajā pašā laikā ir pret Latvijas interesēm, ja? Vai tomēr mēs izvēlamies cilvēkus, kas ir gatavi strādāt? Man nav nekas pret pamatskolas izglītību, bet es tomēr uzskatu, ka, ja tu gribi startēt Eiropas Parlamentā, tev ir jābūt vismaz vidējai izglītībai vai arī augstākajai izglītībai. Tas nav tikai diploms. Tās ir prasmes, kompetences, zināšanas," pauda skolotāja.
Taču balsot noteikti ir jāiet ikvienam, mājās palikt nedrīkst, uzskata skolēni un skolotāji Jelgavā. Ar lielu interesi skolotāja un abi jaunieši gaida arī Latvijas Televīzijas rīkotās priekšvēlēšanu debates, jo pirmās debates palīdzējušas saprast, par ko viņi nevēlas balsot.
KONTEKSTS:
Eiropas Parlamenta vēlēšanas Eiropas Savienības dalībvalstīs notiks no 6. līdz 9. jūnijam.
Vēlēšanas Latvijā notiks 8. jūnijā. Sarakstus pieteikušas 16 partijas. Nākamā Eiropas Parlamenta sastāvā Latvijai būs deviņas deputātu vietas pašreizējo astoņu vietā.
Kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!