Ne Kino centram, bet Vēstures muzejam iedala naudu filmai par leģionāriem

1 year ago 1269
ARTICLE AD BOX

ĪSUMĀ:

Piemēram, Kultūras ministrija (KM) prioritāriem pasākumiem papildus esošajam budžetam, sadalīs 19 miljonus eiro. Bet starp tiem ir sadaļa "Nozīmīgi kultūras mantojuma projekti", kurā var atrast Vēstures muzejam atvēlētus 300 tūkstošus eiro filmas jeb videomateriāla uzņemšanai, gan ceturtdaļmiljonu kādreizējās kultūras ministres Žanetes Grendes vadītajiem privātajiem muzejiem.

Kad KM 13. janvārī izziņoja savas prioritātes, tur cita starpā bija lasāms, ka viena no programmas "Nozīmīgi kultūras mantojuma projekti" prioritātēm ir "filmas, kas skaidrotu Latviešu leģionāru gaitas, izveidei". Tam atvēlēti 300 000 eiro. Tēma svarīga, taču nav skaidrs, kas īsti tas ir, un kāpēc finansējums ielikts kultūras mantojuma programmā, konkrēti – Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam, nevis pie iestādēm, kas strādā ar valsts atbalstu kino nozarei.

 "Mums nav neviena parakstīta līguma, nevienas parakstītas vienošanās par kādas filmas veidošanu," sacīja kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība). Uz iebildi, ka toties budžeta ailē ir šāds plāns, ministrs atbild: "Plāns atspoguļo šo tēmu, kā tas tiks atspoguļots. Tas vēl ir turpmākā darba jautājums."

Taču nav izslēgts, ka te meklēts ceļš, lai kompensētu nenotikušu "Latvijas Valsts mežu" (LVM) mērķziedojumu. Aizvadītā gada nogalē tobrīd vēl Nacionālās apvienības vadītā Zemkopības ministrija piedāvāja no uzņēmuma peļņas tieši tādu pašu summu – 300 000 eiro, pārskaitīt Valsts kultūrkapitāla fondam (VKKF) kā mērķziedojumu SIA "Sāga films", atbalstot spēlfilmas par leģionāriem "Neredzamais cietoksnis" tapšanu. Tam bijusi arī atbalsta vēstule no KM. Filma iecerēta par leģionāru un vēlāk izsūtīto Ernestu Laumani.

Filmas režisors Normunds Pucis stāstīja par savu ieceri un sacīja, ka tā ir plānota kā lielbudžeta filma: "Otrā pasaules kara, tātad kaujas Kurzemē, arī 68. gads - tas ir ļoti finansiāli dārgs projekts, tāpēc viņam ir vajadzīgs šis nu tiešām liels arī valsts finansējums."

Ja LVM ziedojums būtu noticis, naudu pārskaitītu kā mērķziedojumu caur VKKF. Tajā stāstīja, ka, lai arī ziedojumu vietā tagad būs līdzekļi no valsts budžeta, tas nenozīmē, ka to sadalīs precīzi tiem pašiem mērķiem - ārpus konkursa filmu finansēt no valsts budžeta naudas nevar. "Mēs saņemam finansējumu no nodokļu atskaitījumiem, konkrētus procentus no tā saucamo slikto nodokļu atskaitījumiem. Un visa šī nauda tiek sadalīta konkursa kārtībā. Tur man nav divu domu, es par to esmu cīnījies kopš šo te variantu [ziedojumus] atcēla," sacīja VKKF direktors Edgars Vērpe.

Lūgta precizēt, kas īsti domāts ar šo kultūras mantojuma programmas sadaļā iekļauto filmu, KM norādīja, ka nauda paredzēta Nacionālajam vēstures muzejam, videomateriāla sagatavošanai. Un vēlams, par  leģionāriem. KM parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons sacīja, ka viņi negribētu iejaukties saturā, bet priecātos, ja tas būtu par šādu tēmu. Uz jautājumu, vai tā varēs būt arī spēlfilma, Jansons atbildēja, ka tas nav izslēgts: "tas ir muzeja rokās. Tikpat labi arī var būt inscenējuma, spēlfilmas izmantošana ekspozīcijā."

"de facto" zināms, ka muzejs pats tieši šādam mērķim naudu nebija prasījis. Savukārt papildu naudu kino nozarei, ņemot vērā strauji augošo inflāciju, gan bija lūgusi Latvijas Kino producentu asociācija, lai pabeigtu jau iesāktās filmas.

Tomēr saņemts atteikums – tam neesot līdzekļu. Tādēļ vēl jo vairāk izbrīnījusi ziņa par to, ka papildu nauda filmas veidošanai uzticēta muzejam, kas ir pilnīgi neierasta prakse.

Producents Gints Grūbe uzskata: "Kino centrs pēdējos 7 - 8 gadus ir patiešām ļoti veiksmīgi veidojis dažādas vēsturiskas filmas par dažādām - gan strīdīgām, gan identitāti veidojošām tēmām. Un apstrīdēt to, ka Nacionālais kino centrs nebūtu veicis adekvātu ekspertīzi, un ka šīs filmas nebūtu sasniegušas skatītājus, un tāpēc ir jāuztic to darīt kādam muzejam, man liekas, tas ir tāds jautājums par uzticību nozares atbildīgajai institūcijai."

Diskusijas un kritika par to, ka nedrīkst iedibināt aplinkus ceļus filmu finansēšanai, bijušas jau iepriekš, kad caur LVM ziedojumiem un deputātu kvotām pie naudas tika, piemēram, "Dvēseļu putenis" un "Nameja gredzens".

Normunds Pucis pie idejas sācis strādāt pirms diviem gadiem. Vairākos piegājienos no VKKF saņēmis kopumā  5000 eiro darbam pie filmas scenārija. Taču pieteikumi filmas attīstīšanas finansējumam, kas parasti ir jau nedaudz lielākas summas - gan fonda, gan arī Nacionālā kino centra konkursos noraidīti.

"de facto" zināms, ka vērtētājus filmas ideja nav pārliecinājusi. Taču par atbalstu neguvušiem pieteikumiem iestāžu pārstāvji nerunā.

"Tad, kad mēs vērtējam projektus, tad tā profesionālā kvalitāte un kritēriju kopums ir ļoti plašs. Un tas, kā tie projekti sastājās, to nosaka ļoti daudz kas. Protams, arī tā tēma un tā profesionālais pieteikums, bet ne tikai. Jebkurā gadījumā filmas par vēstures tēmām mēs atbalstam visu laiku," sacīja Nacionālā kino centra vadītājas vietniece Inga Blese.

Nozīmīgi kultūras mantojuma projekti (summa eiro), 2023. gada budžeta projektā

  • 300 000 eiro Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam, videomateriālam par leģionāriem;
  • 200 000 eiro V.Purvīša muzejam;
  • 200 000 eiro dažādām izstādēm;
  • 120 000 eiro V.Plūdoņa muzejam;
  • 25 000 eiro Mežabrāļu piemineklim Kabilē;
  • 109 000 eiro izstāžu centra Lestenes baznīcā projektēšanai un sakārtošanai;
  • 120 000 eiro Pedvāles mākslas parka skulptūru kolekcijai;
  • 106 000 eiro Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja 250. gadu atzīmēšanai;
  • 150 000 eiro I.Ziedoņa 90. gadu jubilejas pasākumiem, t.sk: 90 000 Tukuma novada pašvaldībai un 60 000 I.Ziedoņa muzejam;
  • 60 000 eiro sienu gleznojumu saglabāšanai Lībagu pagasta "Dzintaros";
  • 44 000 eiro lībiešu svētkiem

Kopā: 1 434 000 eiro

Pucis pirms gada meklējis atbalstu arī pie pašvaldībām, Jelgavas novads piešķīris 1000 eiro, Ogres – 3000 eiro. "Šim stāstam ir jābūt izstāstītam līdz galam, lai mēs no tā nebaidītos un nekautrētos, tā ir mūsu vēsture," toreiz, aicinot balsot par, aicināja Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis (Nacionālā apvienība).

Pucis vēlējies pieteikties arī Nacionālā Kino centra konkursā par filmas ražošanu, bet, lai saņemtu filmai finansējumu no valsts budžeta, noteikts līdzfinansējuma apmērs jāatrod arī pašam projekta pieteicējam. Tādēļ viņš arī bija lūdzis ziedojumu LVM.  Režisors sacīja, ka meklējis atbalstu gan pie Helmaņa, ar kuru iepriekš sadarbojies citu projektu ietvaros, tāpat ideju prezentējis Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas vadītāja vietniekam Jurģim Klotiņam un citiem.

Nedēļas nogalē režisors Pucis atsūtīja ziņu, ka, viņaprāt, KM viņa filmai naudu ir atņēmusi. Viņa ieskatā, ja reiz esot solīts mežu mērķziedojumus kultūrai neatņemt, tad: "KM vajadzēja arī to precīzi definēt filmai "Neredzamais cietoksnis"".

"Visa šī Valsts mežu paredzētā ziedojuma summa tika ieskaitīta valsts budžetā, un līdz ar to mēs šobrīd novirzām nozīmīgiem kultūras mantojuma objektiem un pasākumiem naudu no valsts budžeta," sacīja Ritvars Jansons.

Ministrija Nozīmīgu kultūras mantojuma projektu programmā pavisam ielikusi 1,4 miljonus eiro. Sakritība vai nē, bet no šīs naudas atkal 200 000 eiro ieplānoti Purvīša muzejam (tikpat daudz ar NA Saeimas frakcijas gādību iepriekš tika atvēlēts no tā sauktajām deputātu kvotām). Muzeju vada Žanete Grende, bijusī Nacionālās apvienības virzītā kultūras ministre. Otram viņas projektam – Ziedoņa muzejam, vēl 60 000, atzīmējot rakstnieka 90.desmitgadi. Kā izvēlēti šajā programmā finansējamie objekti? Ritvars Jansons kā pirmo argumentu minēja apaļas jubilejas, kam seko citi, bet noliedza, ka prioritātes radušās pēc partejiskiem principiem.

Read Entire Article