LIAA šogad palīdzējusi piesaistīt rekordlielas investīcijas - 643 miljonus eiro

LIAA norādīja, ka, mainoties situācijai pasaules ekonomikā, ir izveidojušies labvēlīgi apstākļi, lai palielinātu piesaistīto ārvalstu investīciju apjomu. Atšķirībā no globālajām tendencēm, kur investīciju apjoms pasaulē joprojām nav atgriezies pirmspandēmijas līmenī, Latvijā ārvalstu investīciju plūsma pandēmijas laikā nav samazinājusies un turpina pieaugt.
  
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība) norādīja: “Latvijas ekonomikas konkurētspējas priekšrocības pamatā balstās uz tehnoloģiskiem faktoriem, ražošanas efektivitātes uzlabošanu un inovācijām. Pateicoties mūsu uzņēmēju izcilajiem sniegumiem eksportā, ko ir veicinājušas arī Ekonomikas ministrijas atbalsta iniciatīvas, IKP jau šobrīd par 1,7% pārsniedza 2019. gada līmeni pirms pandēmijas sākuma. Gribu uzsvērt, ka

šis gads bija izcils arī investīciju piesaistē, jo veiksmīgi nostrādāja valdības īstenotā politika, ieviešot “Zaļā koridora” principu prioritārajiem investīciju projektiem.

Ieviešot mērķētu LIAA investīciju piesaistes politiku, kā arī veicot uzlabojumus Latvijas investīciju vidē, šo gadu noslēgsim ar vēsturiski labāko investīciju piesaistes rādītāju.”

LIAA skaidroja, ka galvenie priekšnoteikumi augstākai investoru aktivitātei ir saistīti ar izmaiņām globālajās piegādes ķēdēs. Pieaug bažas par piegādēm no Ķīnas un citām Āzijas valstīm, tādēļ daudzi uzņēmumi meklē iespējas izvietot savu ražošanu tuvāk galvenajiem eksporta tirgiem. Savukārt pakalpojumu eksporta jomā uzņēmumi paplašinās, veidojot biznesa pakalpojumu centrus valstīs, kurās ir pieejami kvalificēti darbinieki. Arvien vairāk samazinās darbaspēka izmaksu faktors, jo daudzus procesus iespējams automatizēt, bet ražošanā izmantot robotizētās iekārtas. Tas kopumā ceļ Eiropas un tostarp Latvijas konkurētspējas priekšrocības pret valstīm, kuras līdz šim galvenokārt konkurēja uz lētāka darbaspēka rēķina.

“Pēdējos divos gados esam mainījuši mūsu pieeju investīciju piesaistes jomā, koncentrējoties uz augstas pievienotās vērtības projektiem.

Tas nozīmē, ka proaktīvi uzrunājam tos investorus, kuri strādā tādās Latvijas tautsaimniecībai prioritārās nozarēs kā bioekonomika, atjaunojamie energoresursi, viedie materiāli un fotonika, IKT, viedā mobilitāte un biomedicīna. Tas ir nesis labus rezultātus, jo divu gadu laikā esam spējuši četrkāršot piesaistīto investīciju apjomu un šajā jomā sasniegt vēsturiski labāko rezultātu. Redzam, ka daļa uzņēmumu paplašina savu darbību Latvijā un mūsu uzdevums ir sniegt šiem uzņēmumiem visu nepieciešamo atbalstu, lai tas notiktu iespējami ātri un efektīvi,” stāstīja LIAA direktors Kaspars Rožkalns. 

Šogad investīciju projekti ir sākti tādās nozarēs kā atjaunojamie energoresursi, IKT, fotonika, viedie materiāli, biomedicīna, bioekonomika, pārtikas pārstrāde un citi. Latvijā savu darbību šogad uzsākuši tādi uzņēmumi kā "Inzpire.me" (IKT, Norvēģija), "Pulsar Optics" (fotonika, Lietuva), "Forpet Baltics" (viedie materiāli, Krievija), "Syfood" (pārtikas pārstrāde, Lietuva).

Savukārt savu darbību paplašinājuši tādi uzņēmumi kā IKT nozari pārstāvošais "Webhelp" (Zviedrija), elektronikas piederumu ražotāji "Lexel fabrika" (Francija) un kompozītmateriālu aprīkojuma ražotājs "Norplast" (Norvēģija). Visvairāk investīciju projekti ienākuši no Norvēģijas. Šīs valsts uzņēmēji iesaistīti sešu projektu īstenošanā.

LIAA norādīja - pozitīvi vērtējams, ka investīcijas ieplūst visā Latvijas teritorijā.

Tas apstiprinot tendenci, ka ražojošie uzņēmumi pārsvarā savu darbību izvērš ārpus Rīgas. Šogad  lielāka mēroga investīciju projekti realizēti visos Latvijas reģionos, aptverot tādas pilsētas vai tām pieguļošās teritorijas kā Ventspils, Liepāja, Jelgava, Rēzekne un Daugavpils.

Turpinās darbs arī pie vairākiem citiem projektiem, kā, piemēram, uzņēmums ar Dānijas kapitālu "Baltic Renewables" strādā pie vairākiem atjaunojamo energoresursu projektiem Latgalē un Kurzemē, kas nodrošinās elektroenerģijas ražošanas jaudas izmantojot saules un vēja enerģiju. Tāpat Latvijā darbību plāno izvērst pasaulē labi zināma IKT kompānija, kas ir globāls līderis programmatūras un konsultāciju nodrošinātājs ar vairāk nekā 60 tūkstošiem darbinieku visā pasaulē. Uzņēmums Latvijā plāno izveidot vismaz  100 jaunas darba vietas.

Atbalsts joprojām tiek sniegts arī Baltkrievijas uzņēmumiem, kuri pēc politiskās krīzes savā valstī pieņēma lēmumu pārcelt savu darbību uz Latviju. Pēc 2021. gada trešā ceturkšņa datiem, par pilnīgu vai daļēju biznesa pārcelšanu no Baltkrievijas lēmumu bija pieņēmuši 29 uzņēmumi – 26 jauni un 3 paplašināšanās. Latvijā līdz šim reģistrējušies un atvēruši bankas kontus 16 uzņēmumi, kuri uz Latviju ir pārcēluši vai plāno to darīt, 1263 darbiniekus. Tie ir aptuveni 15% no šo uzņēmumu kopējā darbinieku skaita. 

LIAA uzsvēra, ka pašlaik ir izveidojusies laba situācija, lai turpinātu darbu pie investīciju piesaistes tādēļ LIAA ciešā sadarbībā ar Ekonomikas ministriju strādā pie jaunām atbalsta programmām. Investoriem būs pieejams atbalsts lielo investīciju projektiem. Tā būs LIAA un finanšu institūcijas "Altum" administrēta programma, kurā būs iespējams saņemt atbalstu līdz 10 miljoniem eiro. Kopējais šīs programmas finansējums sasniegs 100 miljonus eiro. Atlasi šajā programmā plānots uzsākt janvāra otrajā pusē un tā turpināsies trīs mēnešus.

LIAA atgādināja, ka tuvākajā laikā no Eiropas Savienības Atveseļošanās fonda būs pieejami arī 80 miljoni eiro viedo specializāciju industriālo parku izveidei pašvaldībās, kā arī atbalsta programma augstas kvalifikācijas darbinieku apmācībai, labās prakses ieviešanai uzņēmumu darbībā un apmācības "Mini MBA" programmā.

Būtiska loma investīciju piesaistē bijusi arī "zaļā koridora" iniciatīvai prioritārajiem investīciju projektiem. Atbalstīti desmit projekti, kuru kopējais investīciju apjoms būs vismaz 103 miljoni eiro. Uzņēmumos, kuri īstenos šos projektus, tiks izveidotas 629 jaunas darba vietas.

Pašlaik Ekonomikas ministrija strādā pie priekšlikumiem, kuri varētu samazināt administratīvo procesu slogu investīciju projektiem ne tikai kā krīzes risinājumu, bet arī kā pastāvīgu regulējumu. LIAA norādīja, ka šāds risinājums uzlabos Latvijas globālo konkurētspēju un ļaus noturēt augstus investīciju piesaistes rādītājus.