Latvijā veidos 11 valsts nozīmes interešu izglītības iestādes; nav skaidrības par finansējumu

1 month ago 149
ARTICLE AD BOX

ĪSUMĀ:

  • Latvijā šobrīd ir 34 pašvaldību un 9 privātas interešu izglītības iestādes.
  • Interešu izglītības iestādēm plāno piešķirt valsts nozīmes statusu.
  • Kurzemē, Latgalē, Vidzemē un Zemgalē tādas būs ne vairāk kā divas katrā reģionā, Rīgā – līdz 3.
  • Statusa iegūšanai noteikti vairāki kritēriji.
  • Statusu varēs anulēt, ja divus gadus pēc kārtas neizpilda kritērijus.
  • STEM jomām palielinās finansējumu, mērķis – līdz 20% no pašvaldībām piešķirtās mērķdotācijas interešu izglītībai.
  • Latvijas Pašvaldību savienība un LIZDA iebilst, jo nav skaidrības par finansējumu. 

Jaunais statuss – no nākamā mācību gada

Latvijā iepriekšējā mācību gadā darbojās 34 pašvaldību dibinātas un 9 privātās izglītības iestādes, kuras īstenoja daudzveidīgas interešu izglītības programmas, tai skaitā zinātnes, tehnoloģiju, vides, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) jomās. STEM interešu izglītības programmās piedalās tikai 8% skolēnu. 

Lielākās gan skolēnu, gan piedāvāto programmu klāstā ir bērnu un jauniešu centrs "Rīgas Skolēnu pils", Liepājas Bērnu un jaunatnes centrs, Jelgavas jaunrades nams "Junda", Valmieras jaunatnes centrs "Vinda", Daugavpils bērnu un jauniešu centrs "Jaunība", informējusi IZM.

Tāpat tiek pieminēts tehniskās jaunrades nams "Annas2", Rīgas Jauno tehniķu centrs un Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs "Zeimuļs" Rēzeknē, kur pievērsta uzmanība bērnu un jauniešu iesaistei jaunradē, piedāvātas daudzveidīgas interešu izglītības programmas.  

Vienlaikus darbu uzsākušas tādas iestādes kā Zinātnes un izglītības inovāciju centrs (ZIIC) Liepājā un zinātnes un inovāciju centrs "VIZIUM" Ventspilī. Tās gan nav reģistrētas kā interešu izglītības iestādes, bet ir specializējušās STEM jomās.

Paredzēts, ka katrā Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales plānošanas reģiona teritorijā darbosies ne vairāk kā divas, bet Rīgas plānošanas reģionā – ne vairāk kā trīs valsts nozīmes interešu izglītības iestādes.

Tādējādi tiks nodrošināts vienmērīgs pārklājums visā valsts teritorijā, kā arī pieejamību katrā reģionā, paskaidrojusi IZM.

Ja valsts nozīmes statusam reģionā būs pieteikušās vairākas iestādes, kuras atbildīs visiem noteiktajiem kritērijiem, papildus vērtēs kvantitatīvos rādītājus, piemēram, izglītojamo skaitu programmās un pasākumos, metodiskā atbalsta pasākumu skaitu pedagogiem, izstrādāto metodisko materiālu skaitu.

Noteikumos paredzēti tikai minimāli sasniedzamie rādītāji, lai iestāde varētu pretendēt uz šo statusu. Iesniedzot dokumentus, iestāde var pievienot arī citus faktos balstītus pierādījumus par savas darbības kvalitāti, piemēram, publikācijas medijos, dalībnieku aptauju rezultātus par norišu kvalitāti, pedagogu semināru/kursu izvērtējumus.

Iestādei piešķirs valsts nozīmes statusu, ja tā:   

  • nodrošina pirmsskolas, pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpes skolēniem interešu izglītības programmu piedāvājumu, tai skaitā STEM jomās, kas atbilst valsts standartā ietvertajam mācību un audzināšanas saturam un sasniedzamajiem rezultātiem, kā arī sniedz plašāku izglītības pieredzi;
  • īsteno daudzveidīgas, dažādu grūtības pakāpju un dažāda īstenošanas ilguma interešu izglītības programmas, kā arī ne mazāk kā triju interešu izglītības programmu STEM jomā īstenošanas ilgums ir mācību gads;  
  • organizē vismaz četrus dažādus interešu izglītības pasākumus, piemēram, sacensības, konkursus, izstādes, darbnīcas, nometnes, tai skaitā motivācijas un intereses veicināšanai par STEM jomām;
  • izglīto ne mazāk kā 1400 skolēnu interešu izglītības programmās un ne mazāk kā 600 – pasākumos un aktivitātēs mācību gada laikā;
  • nodrošina izbraukuma vai neklātienes interešu izglītības nodarbības un aktivitātes STEM jomā izglītības iestādēm, kuras nepiedāvā vai kurās ir ierobežots programmu piedāvājums šajā jomā;
  • veic interešu izglītības, tai skaitā STEM jomā, metodiskā atbalsta funkcijas;
  • interešu izglītības programmu un aktivitāšu īstenošanā pēc izvēles sadarbojas ar dažādām organizācijām, uzņēmumiem, valsts un pašvaldību institūcijā, augstskolām un medijiem;
  • nodrošina atbilstošu materiāltehnisko resursu bāzi un infrastruktūru, kā arī pedagoģiskos resursus;
  • izglītības iestāde nodrošina pirmsskolas, pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpes skolēniem interešu izglītības programmu piedāvājumu, tai skaitā STEM jomās, kas atbilst izglītības standartā noteiktajam mācību un audzināšanas saturam, un vienlaikus sniedz izglītojamajiem plašāku izglītības pieredzi;
  • neskaitot projektā norādīto mērķauditoriju, ir tiesīga īstenot interešu izglītības programmas arī citām personām, kas nav skolēni;
  • īsteno daudzveidīgas, dažādu grūtības pakāpju un īstenošanas ilguma interešu izglītības programmas un ne mazāk kā trīs interešu izglītības programmas STEM jomā mācību gada garumā. 

Valsts nozīmes iestādēm ik gadu būs jāatskaitās IZM. Statusu varēs anulēt, ja interešu izglītības iestāde neizpilda kārtu no kritērijiem divus gadus pēc kārtas.

Plānots, ka valsts nozīmes interešu izglītības iestādes darbu sāks jaunajā mācību gadā – 2024. gada 1. septembrī.

STEM jomām piešķirs papildu finansējumu

Paredzēts, ka valsts nozīmes interešu izglītības iestādes, tostarp pedagogu algas finansēs no valsts un pašvaldības, kā arī juridisko un fizisko personu līdzekļiem. 

Aprēķinot mērķdotācijas pašvaldībām, tiks piešķirts papildu finansējums četrām pedagogu likmēm katrā valsts nozīmes interešu izglītības iestādē. Šāds likmju skaits noteikts, konsultējoties ar interešu izglītības iestādēm. 

Plānots, ka 2024. gadā 4 mēnešiem (no 1. septembra līdz 31. decembrim) šim mērķim piešķirs 271,7 tūkstošus eiro, bet 2025. gadā un turpmāk ik gadu – nepilnus 884 tūkstošus eiro.

IZM norāda, ka jau šobrīd STEM interešu izglītības programmām izmanto 6% no valsts mērķdotācijas. Evikas Siliņas ("Jaunā Vienotība") valdības deklarācijā izvirzīts mērķis 2026./2027. mācību gadā šādām programmām atvēlēto finansējumu kāpināt līdz 20%.

STEM izglītības programmām ik gadu ir paredzēts arī papildu finansējums, tai skaitā piemaksām pedagogiem. Piemēram, nākamajā mācību gadā 4 mēnešiem plānoti 360 191 eiro, 2025. gadā – vairāk nekā 1,5 miljons eiro, bet 2026. gadā un turpmāk ik gadu – 2,88 miljoni eiro.

Piešķirot papildu finansējumu STEM interešu izglītībai, plānots, ka 2024. gadā skolēnu skaits šajās programmās pieaugs par 9200, bet 2025. gadā un turpmāk – par 10 800 izglītojamo.

Taču interešu izglītība nav tikai STEM joma, tā ietver arī kultūru (dziedāšana, dejošana, māksla utml.), radošās industrijas, sportu, tegnisko jaunradi un vidi. IZM sola, ka mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmām finansējums ministrijai tika piešķirts papildus.

LPS un LIZDA iebilst – nav skaidrības par naudu

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) gan nav saskaņojusi noteikumu projektu par valsts nozīmes interešu izglītības iestādēm, jo nav paredzēta to finansēšanas kārtība. 

"Pašvaldībām kā iestādes dibinātājām pieaugs izmaksas, jo budžetā ir jāparedz finansējums gan pedagogu atalgojumam, gan transporta izdevumiem un pasākumu/aktivitāšu organizatoriskajām izmaksām," paskaidrojusi LPS. 

Savukārt, pārdalot esošo finansējumu, novadiem būs mazāk iespēju realizēt interešu izglītību uz vietas, tādējādi to pieejamība samazināsies. 

Tāpat LPS norādījusi, ka šobrīd pedagogam ir piešķirts konkrēts stundu skaits nodarbībām pret konkrētu skolēnu skaitu, kuri regulāri apmeklē interešu izglītības nodarbības, kuras ir maksas pakalpojums. "Nav pieļaujama rīcība, ka jāatceļ pastāvīgo audzēkņu interešu izglītības nodarbības, lai dotos izbraukumos vai uzņemtu vienreizējās grupas," uzsvērusi LPS.

Arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) norādījusi, ka, uzliekot pienākumu pašvaldībām STEM interešu izglītības programmās izlietot ne mazāk kā 20% no mērķdotācijas, tiks samazināts finansējuma apjoms citu jomu interešu izglītības programmām. Tādējādi var būt ierobežota to pieejamība un pat apdraudēta to turpmākā darbība.

Tāpat LIZDA uzsvērusi, ka jau šobrīd skolās trūkst STEM priekšmetu pedagogu, esošie ir pārslogoti, tādēļ ir risks, ka interešu izglītībai STEM jomā nevarēs nodrošināt pietiekamu skaitu attiecīgas kvalifikācijas pedagogu, attiecīgi nevarēs atbilstoši izlietot plānoto finansējumu.

Read Entire Article