Latvijā Covid-19 pandēmijas laikā dubultojusies ārvalstu tiešo investīciju plūsma

1 month ago 194
ARTICLE AD BOX

Latvijā Covid-19 pandēmijas laikā dubultojusies ārvalstu tiešo investīciju plūsmaLinda Zalāne00:00 / 04:51

Pirms pandēmijas ārvalstu investīciju plūsma Latvijā bija stabila, apmēram 2 - 3% no Latvijas Iekšzemes kopprodukta. 2020. gadā ārvalstu investīcijas pat nedaudz pieauga, pastāstīja Latvijas Bankas ekonomists Guntis Kalniņš.

„Šī gada pirmajā pusē ārvalstu ieguldījumu plūsma ir pat dubultojusies, kas varētu būt tā pretēji intuīcijai.

Mēs redzam, ka ārvalstu līdzekļi turpina ieplūst plašā nozaru lokā. Toni kopējā apjoma dēļ nosaka rūpniecība, tirdzniecība un nekustamā īpašuma nozare. Tās ir nozares, kas Latvijā vienmēr ir bijušas pievilcīgas ārvalstu investoriem. Arī šobrīd šo nozaru attīstība ir laba, un ārvalstu investori saskata labas perspektīvas nākotnē,” klāstīja ekonomists.

Tradicionāli visvairāk ārvalstu investīcijas Latvijā ieplūst no tuvākām valstīm, no Eiropas Savienības. Kalniņš akcentēja, ka pandēmijas laikā aktualizējusies tendence - lielie pasaules ražotāji meklēt aizvien tuvākus vietas noieta tirgiem un tur atver savas ražotnes. Šādi pārskatot izmaksas un vājās vietas loģistikā, preču piegādē.

„Par Latviju es neteiktu, ka masveidīgi, bet minētu, ka straujajā ārvalstu investīciju pieaugumā šogad ir kaut kāds lielāks fokuss uz Latviju, uz Eiropai tuvāko reģionu manāms.

Par to liecina datos redzamā investoru interese par rūpniecību. Viens no svaigākajiem piemēriem ir "Karcher" tīrīšanas iekārtu ražotājs, kas veido ražotni Jelgavas novadā. Par intereses pieaugumu par tuvējiem reģioniem liek domāt arī tas, ka ārvalstu investīciju pieaugumu tendence ir arī Baltijas kaimiņvalstīs. Jācer arī, ka vietējā finansējuma devēji saskatīs šīs iespējas arī Latvijā, kur atpaliekam no Baltijas kaimiņiem, un te ir liela iespēja kreditēšanā,” stāstīja Kalniņš.

Jo vairāk ārvalstu investīcijas ieplūdīs Latvijas reģionos, jo labāk tas ir Latvijas ekonomikai kopumā, uzsvēra Ārvalstu investoru padomes valdes locekle Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

„Diemžēl ir jāsaka, ka dotajā brīdī ārvalstu investīcijām ir noteiktas koncentrācijas vietas.

Protams, Rīga un Pierīga ir galvenās koncentrācijas vietas. Bet tad mēs varētu, protams, runāt arī par Ventspili, Liepāju, Daugavpili, Valmieru. Droši vien arī Rēzekni speciālās ekonomikas zonas sakarā. Pārējās vietas, pat tur, kur zināmā mērā ir varbūt vairāk brīvais cilvēku kapitāls, piemēram, Latgale. Tur ārvalstu investīciju pieplūde nav tik intensīva. Ja mēs skatāmies no pilna potenciāla izmantošanas, tad noteikti ir vēlama,” stāstīja padomes vadītāja.

Runājot par teritoriālo reformu un tās pozitīvo ietekmi uz ārvalstu investīciju ieplūdi, Elksniņa-Zaščirinska uzsvēra, ka reforma vairāk ir svarīga mums pašiem. Lai nodokļu maksātāju nauda tiktu lietderīgi izmantota. Viņasprāt, pašvaldībām ir konkrēti jānosaka kādas ārvalstu investīcijas tās vēlas piesaistīt.

„Bieži vien mēs dzirdam ļoti daudz stāstus, ka pašvaldības vēlas investorus. Tajā pašā laikā tad, kad investors atnāk, tad viņam ir daudz problēmas saņemt vai nu būvniecības atļauju, vai kaut ko uzbūvēt dažādu vides apstākļu dēļ, iedzīvotāju nesapratnes dēļ un tā tālāk.

Infrastruktūra, vieta, kur cilvēki varētu pārvietoties un dzīvot, kā arī laba satiksme viennozīmīgi ir svarīgi, lai reģionos nodrošinātu papildu ārvalstu investīcijas,” skaidroja Elksniņa-Zaščirinska.

Latvijas Pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jomā Andra Feldmane uzsvēra, ka reģionos jālūkojas, lai ārvalstu investīcijas būtu ar augstu pievienoto vērtību, kā arī jāmudina pašmāju uzņēmējus paplašināt darbību.

„Ārvalstu tiešās investīcijas tomēr ļoti daudz iet uz nekustamā īpašumā, finanšu starpniecību, uz kokrūpniecību. Uz augstu vērtību pievienotām ārvalstu tiešajām investīcijām es skatos ar tādu iespēju, ka nāk uzņēmējs. Pie šī ražošanas ceha tiek veidotas inovācijas un attīstības daļa, kur būtu iespēja mūsu inženieriem, zinātniekiem līdzdarboties un attīstīt kādus inovatīvus produktus, kas būtu intelektuālā aizsardzības platforma," klāstīja Feldmane.

Savukārt Elksniņa-Zaščirinska uzsvēra, ka, lai apkalpotu augstas pievienotās vērtības ražotnes, mums ir nepieciešami attiecīgo prasmju un izglītības cilvēki. Līdz ar to Ārvalstu investoru padome akcentē augstākās izglītības reformu.


Read Entire Article