Latvijā audzis antibiotiku patēriņš; ārsti bieži tās izraksta bez vajadzības

1 week ago 55
ARTICLE AD BOX

ĪSUMĀ:

  • Pagājušajā gadā ievērojami pieaudzis antibiotiku patēriņš.
  • Zāļu valsts aģentūrā pieļauj, ka antibiotiku patēriņš ievērojami audzis, jo iepriekšējos gados "kovids aizstāja saaukstēšanos".
  • Antibiotikas izraksta profilakses nolūkos. Izskaidrojums – ārstu pārslodze.
  • Infektologs Dumpis: Antibiotikas kā pirmās izvēles medikaments elpceļu vīrusu slimību gadījumā nav pareiza taktika.
  • Medikamentu deficīta apstākļos antibiotiku var pietrūkt smagāk slimiem cilvēkiem.
  • Antibiotiku patēriņš Latvijā aizvien ir zem vidējā līmeņa Eiropas Savienībā.
  • Ārstu biedrības ieskatā situācija pasliktinājusies galvenokārt cilvēku sliktās veselībpratības dēļ.
  • Veselības ministrijā sagatavots jauns plāns sabiedrības un mediķu izglītošanai par medikamentu lietošanu.

Latvijā audzis antibiotiku patēriņš; ārsti bieži tās izraksta bez vajadzības

Pagājušajā gadā ievērojami pieaudzis antibiotiku patēriņš. Kā liecina Zāļu valsts aģentūras (ZVA) dati, laika posmā no janvāra līdz novembrim, neietverot decembri, 2022. gadā pārdoti vairāk nekā 2,2 miljoni antibiotiku iepakojumu. 2021. gadā – vairāk nekā 1,5 miljoni, vēl pirms gada – ap 1,6 miljoniem. 

Foto: Zāļu valsts aģentūra

Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece gan aizrādīja, ka parasti statistikā atspoguļo devas, bet iepakojumi mēdz būt dažāda lieluma, līdz ar to operēt ar šiem skaitļiem neesot īsti korekti. 

Aizsilniece sacīja: "Pasaulē jau kopš 1996. gada aprobēta un visur pieņemta ir dienas sadalītā deva (angliski "defined daily dose"), un pēc tās tad arī veic statistiku par jebkuru zāļu patēriņu valstī. Ieteiktu to darīt arī Latvijas Zāļu valsts aģentūrai."

Miljonos mērāmais iepakojumu daudzums tomēr ir pietiekami ilustratīvs rādītājs, uzskata ZVA direktora vietnieks Sergejs Akuličs. Viņš arī norādīja uz citiem apstākļiem, kāpēc noticis tāds patēriņa lēciens: "Pieaug saistībā ar to, ka iepriekšējās divās sezonās saaukstēšanās slimības varbūt nebija tik pamanāmas kā kovids. Bija dažādi ierobežojoši pasākumi – ar fizisko distancēšanos, masku valkāšanu, īpaši rūpīgu roku mazgāšanu. Līdz ar to arī nebija tik liela pieprasījuma pēc zālēm, kuras parasti nepieciešamas saaukstēšanas sezonās. Jārēķinās arī ar to, ka pērnajā sezonā gripa sākās nevis rudenī vai ziemā, bet epidemioloģiskais slieksnis Latvijā faktiski tika sasniegts tikai martā. Taču šogad, šajā sezonā, jau decembrī redzējām diezgan lielus, pamatīgus skaitļus."

Ar "pamatīgajiem skaitļiem" Akuličs domājis to, ka šosezon izplatās ne vien kovids, bet arī gripa, respiratori sincitiālais vīruss un citi augšējo elpceļu slimības izraisoši vīrusi; slimo ļoti daudzi.

ZVA pārstāvis gan atzīmēja, ka vīrusslimību gadījumā antibiotiku lietošana nav efektīva, tomēr praksē tā notiek – ambulatorai ārstēšanai antibiotikas tiek izrakstītas pat tādai kā profilaksei, nodrošinoties, ka pacients, kurš tās lieto, nesaslims ne ar ko nopietnāku par vīrusu ierosinātām iesnām vai klepu. 

Izskaidrojums – ārstu pārslodze. 

Jelgavas poliklīnikas vadītāja Kintija Barloti stāstīja: "Rindas ir milzīgas, ārstu nepietiek, ģimenes ārsti – pārslogoti. Viņi daudz ko izraksta pa telefonu. Jums ir tādi simptomi? Nu tad izrakstām. Daudz vieglāk ir izrakstīt zāles jeb medikamentu, antibiotiku un zināt, ka tiešām nebūs problēmu, nekā neizrakstīt un cīnīties ar to, ka pacienti nav apzinīgi."

Antibiotikas kā pirmās izvēles medikaments elpceļu vīrusu slimību gadījumā nav pareiza taktika; šo spēcīgo zāļu lietošanai jābūt mērķtiecīgai un atbilstīgai pacienta veselības stāvoklim, uzsvēra Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas infektologs Uga Dumpis.

"Cita lieta, ka vīrusslimības var pāriet bakteriālās komplikācijās, īpaši gripa, bet tādā situācijā ir jāveic analīzes. Analīzēs parasti parādās citi iekaisuma rādītāji. Var būt situācijas, kad ir jānozīmē antibiotikas, bet antibiotikas šādās situācijās nenozīmē profilaktiski," paskaidroja Dumpis.

Neizvēlēties antibiotikas kā pirmo ārstēšanas līdzekli, bet nogaidīt un nepieciešamības gadījumā veikt analīzes, lai izvēlētos vispiemērotākās zāles, par pareizāku risinājumu uzskata arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas klīniskā farmaceite Inese Sviestiņa.

Farmaceite skaidroja: "Tas ir tas, ko mēs cenšamies darīt slimnīcā: vispirms atlikt antibiotiku lietošanu, protams, ja vien nav indikāciju, ka tās ir patiešām uzreiz nepieciešamas, bet tomēr pacientu pavērot, vai viņam patiešām vajag antibiotikas, un tad savukārt censties 48–72 stundu laikā pārskatīt, vai tā terapija joprojām ir atbilstoša."

Neviens speciālists neaicina vispār atteikties no antibiotikām, jo tās var glābt pacientus smagu slimību gadījumā vai pat no nāves, tomēr tās nevajag izmantot gadījumos, kad bez tām var iztikt. 

ZVA norādīja, ka medikamentu deficīta apstākļos lieki izrakstītas antibiotikas var nozīmēt to, ka kādam citam slimniekam, kuram tās patiešām vajadzīgas, nākas palikt bez ārstēšanas līdzekļa vai tas ilgi jāmeklē. Taču arī tad, ja medikamentu netrūkst un tie ir pieejami, antibiotiku lietošana bez indikācijām ir bīstama. 

Dumpis skaidroja: "Antibiotikas iedarbojas arī uz normālajām baktērijām, normālo mikrofloru. Tātad antibiotikas, nozīmētas vajadzīgi vai nevajadzīgi, maina cilvēka mikrobiomu. Mikrobioms mūsdienu medicīnā ir ļoti svarīga lieta. Mainot šo mikrobiomu, var rasties visa veida citas veselības problēmas, par ko mēs līdz galam pat nezinām. Pats galvenais, kāpēc antibiotikas nedrīkst lietot nevajadzīgi, ir rezistences selekcija jeb rezidences veidošanās baktērijās."

Rezistentās baktērijas vairs nav iespējams uzveikt ar parastajiem līdzekļiem; to izraisīto slimību ārstēšana ir ļoti sarežģīta, dažkārt – pat neiespējama, tāpēc antimikrobālo rezistenci patlaban uzskata par vienu no lielākajiem izaicinājumiem visā pasaulē. 

Tiesa, Latvijā antibiotiku patēriņš nav tik liels kā citur Eiropā; tas ir pat zem Eiropas Savienības vidējā līmeņa,

tomēr pašlaik situācijai ir tendence pasliktināties – galvenokārt cilvēku sliktās veselībpratības dēļ, uzskata Latvijas Ārstu biedrības prezidente Aizsilniece.

"Tā interesantā lieta bija, ka 90. gadu beigās Latvijas skolās, mācot veselības mācību, un arī divtūkstošo gadu sākumā veselības skolotāji runāja par zāļu racionālu lietošanu, par antibiotiku lietošanu. Tā bija ļoti liela diskusija. To varēja redzēt – gan bērni zināja, gan jaunieši zināja, gan vecāki, gan skolotāji, un attieksme pret antibiotiku lietošanu mainījās. Pašreiz tie rezultāti nav tie sliktākie, bet ir nedaudz pasliktinājušies antibiotiku lietošanā Latvijā. Varbūt to ir ietekmējuši pēdējo gadu notikumi, kas saistīti ar epidēmiju, bet katrā ziņā ir absolūti skaidrs, ka veselībpratība Latvijā ir viszemākā Eiropā. Ja jau veselībpratības nav, tad nav arī zināšanu par antibiotiku pareizu lietošanu un antibiotiku rezistenci."

Veselības ministrijā sagatavots jauns antimikrobās rezistences ierobežošanas plāna projekts laika posmam no 2023. līdz 2027. gadam. Tajā esot paredzēta gan ārstu, gan sabiedrības izglītošana, skaidroja Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Jana Feldmane: "Protams, tas būtu jāsāk jau no skolas sola, tā ka strādājam arī pie veselības izglītības skolās."

Plāna projektu jau tuvākajā laikā paredzēts virzīt apstiprināšanai valdībā.

KONTEKSTS:

Dažādu vīrusu izplatības dēļ Eiropā jau kopš oktobra ir augsts pieprasījums pēc antibiotikām, pretsāpju un pretdrudža zālēm. Zāļu ražotāji nespēj apmierināt pieprasījumu, tāpēc aptiekās nav nopērkami daudzi medikamenti, jo īpaši bērniem paredzētie. Tāpat daudzviet trūkst pretsāpju un pretdrudža medikamentu, piemēram, paracetamola un ibuprofēna.

Read Entire Article