ARTICLE AD BOX
Ne visi koki ir mežs. Vai pašvaldība zina, kas tai pieder?
"Mēs tagad atrodamies, Piedrujas pagastā, Krāslavas novadā. Īpaša viņa ar to, ka vairākas instances izgājusi. Gan pašvaldība, gan zemes speciālisti, gan vērtētāji, bet neviens no viņiem nav atspoguļojis to īsto skatu, bildi, ka šeit aug bērzu mežs."
Krāslavas novada deputātu Dmitriju Zalboviču (Jaunā konservatīvā partija), kurš ir arī uzņēmējs, zemnieku saimniecības "Alas" īpašnieks, satrauc nepilnu hektāru lielais zemes gabals ar vairākiem desmitiem lielu bērzu Krāslavas novada Piedrujas pagasta Lupandos, kas atrodas pie pašas Baltkrievijas robežas.
Pirms diviem mēnešiem pašvaldības deputāti aicināti apstiprināt tā vērtējumu – 1200 eiro, kur gan nenorādīts vērtējums par kokiem. "Mēs, daži cilvēki, atturējāmies," sacīja Zalbovičs.
Par īpašumu vērtēšanu pašvaldībai noslēgts līgums ar uzņēmumu "VCG ekspertu grupa". Mērnieku firma, kas zemi uzmērījusi atsavināšanai, skaidroja – konkrētais gabals ceļa un elektrolīnijas dēļ sadalīts vairākos mazākos gabalos, katrs no tiem vērtēts atsevišķi. Vadoties pēc likuma, jābūt vismaz pushektāram, lai tas skaitītos mežs, tāpēc šajā gadījumā vismaz 50gadīgie bērzi likumiski skaitās "pārējā zeme".
"Ja ir līdz 0,5 tad arī neveic taksāciju un nenovērtē kokus kā mežaudzi. Ne viss tur, kur aug koki, ir mežs," skaidroja mērnieka palīdze Zinaīda Kozačuka.
Vai nevajadzēja vismaz uzrādīt, ka tur ir bērzi? "Noteikumi to neparedz, un mēs jau strādājam pēc noteikumiem," sacīja Kozačuka.
Vairāki kriminālprocesi
Pirms diviem gadiem Krāslavas novada Robežniekos pašvaldība pārdeva deviņus hektārus meža par 10 000 eiro, savukārt jaunais īpašnieks pēc pāris nedēļām pārdeva tālāk jau par vairāk nekā 75 000.
"Divās nedēļās īpašums [cena] nevar uzkāpt astoņas reizes, uzsvēra domes deputāts Zalbovičs. Tika celta trauksme, tostarp par mazāk vērtīgu koku norādīšanu taksācijā. Šī gabala taksācijas veicējs no plašākiem komentāriem gan atteicās.
Pašvaldībā skaidroja – šajā gadījumā bija pieprasīta pārvērtēšana, paskaidrojumi un pēc deputātu mudinājuma iesniegta lieta policijai. Pašlaik norit izmeklēšana aizdomās par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi grupa. Dienvidlatgales prokuratūrā, kas izmeklēšanu uzrauga, norāda lietā tiks uzsākta kriminālvajāšana. Kā izdevās noskaidrot, lieta tiks sūtīta kriminālvajāšanai uz prokuratūru.
Kopumā saistībā ar meža un zemes jautājumiem pašvaldībai ir ap desmit ierosinātu kriminālprocesu, kuros figurē arī domes deputātu vārdi.
Neviens no uzsāktajiem kriminālprocesiem vēl nav noslēdzies.
Ceļ trauksmi, un gaidāms VK ziņojums
"Tie jautājumi saistās ar vidējo zemes cenu un ar to cenu, par kuru mēs to pārdodam," problēmas saskata pašvaldības deputāts Aivars Bačkurs no Latvijas Reģionu apvienības. "Mēs esam spiesti griezt finanses daudzām nozarēm, tai skaitā jauniešu nozarei. Un es noprotu – ja mums nebūtu to finansiālo zaudējumu citos avotos, iespējams, mēs varētu uzturēt bez problēmām esošo sistēmu, nevajadzētu atlaist cilvēkus."
Domes opozīcijas deputāti aplēsuši – pēdējos gados neiegūti ieņēmumi vismaz 200 tūkstošu eiro apmērā.
Neiegūtos līdzekļus nenoliedza arī pašvaldības ilggadējais vadītājs Gunārs Upenieks no Zaļo un Zemnieku savienības. Viņš atzina – problēmas ar zemes lietām pastāv, uzklausīta arī nesen pārbaudi veikusī Valsts kontrole un ieteikumi tikšot ņemti vērā.
Darbā beidzot pieņemts arī mežsargs. "Kurš pārskatīs strīdīgos momentus. Bet es policistu pie katra nomnieka nevaru nolikt, ja nomnieks, kam ir pašvaldības zeme, ja viņš ir kaut ko izdarījis, tātad viņš par to atbild," sacīja Upenieks.
Par to, kas šajā jautājumā vēl sakārtojams un uzlabojams, trešdien, 29.maijā, klajā nāks Valsts kontrole ar savu revīzijas ziņojumu. "Tas ir publisks aktīvs, vērtīgs, sabiedrībai piederošs, kad mēs varam to apsaimniekot produktīvāk, gūstot daudz lielāku labumu," sacīja Valsts kontroles padomes loceklis Oskars Erdmanis.
"Mēs uz dažiem no īpašumiem esam braukuši arī ar Valsts kontroli. Ja nemaldos, mēneša beigās jābūt viņu ziņojumam. Es domāju, ka zaudējumi lēšami starp 200-300 tūkstošiem eiro, ko pašvaldība ir zaudējusi šajos gados," sacīja domnieks Zalbovičs.
Valsts kontrole pašvaldības rīcību ar meža resursiem vērtēja vairākās pašvaldībās, tostarp Krāslavā. Tāpat revidenti viesojās arī Saldus, Siguldas, Jelgavas un Alūksnes novados.