Kopš «Dod pieci!» ceturtā maratona bērnu nami Latvijā būtiski pārveidoti; mērķis tos slēgt - neīstenots

ĪSUMĀ:

• 2017. gadā labdarības maratons "Dod pieci!" vāca ziedojumus "sistēmas bērniem".
• Kampaņā cilvēkus aizkustināja skaudri un arī sirsnīgi pieredzes stāsti.
• Cilvēki saziedoja 358 tūkstošus eiro.
• Pēc maratona pieauga interese bērnu nama bērnu uzņemšanai ģimenēs.
• Ārpusģimenes aprūpe Latvijā kopš "Dod pieci!" būtiski mainījusies.
• Grūtāk ar ģimenisku vidi nodrošināt pusaudžus no bērnu namiem.
• Labklājības ministrija attīsta specializēto audžuģimeņu programmu tieši pusaudžiem.
• Jaunieši pusaudžu vecumā labprātāk izvēlas dzīvi grupu mājā, nevis audžuģimenes vai aizbildniecību.

2017. gadā sabiedriskie mediji plaši stāstīja daudzām nebūšanām Jelgavas bērnunamā – tur bērnus rāva aiz matiem, ar varu ēdināja, apsaukāja. Sekoja izmeklēšana, kriminālprocesi, sodi, vairākus bērnunamus slēdza. Togad "sistēmas bērnu" temats aizsāka izmaiņas bērnu tiesību aizsardzības politikā Latvijā.

Pienāca 2017. gada 1. novembris. Konferencē Rīgas pilī vairākkārt izskanēja, ka bērnu nevar vainot, ja paša ģimene nevar par viņu parūpēties, un ka viņam tāpēc nav jānonāk institūcijā. Toreizējais labklājības ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") atvainojās visiem, kuru dzīve salauzta bērnunamos un citās bērnu aprūpes iestādēs:

"Vēlos valsts vārdā atvainoties gan tiem, kuru dzīves tika salauztas uz neatgriešanos, gan tiem, kuri, neskatoties uz milzīgo pretestību, tomēr ir spējuši izveidot savu dzīvi. Es gribu atvainoties par to, ka vēl joprojām Latvijā eksistē bērnu nami."

Konferencē deva arī uzdevumu pašvaldībām nodrošināt vairāk audžuģimeņu un aizbildņu, kuri varētu uzņemt bērnus krīzes situācijās. Par dzīvi ģimeniskā vidē, nevis bērnunamā.

Mēnesi vēlāk, 1. decembrī, labklājības ministrs un dažādu jomu pārstāvji parakstīja memorandu ar mērķi, Latvijā līdz 2021. gadam likvidēt bērnu namus un nodrošināt ģimeni ikvienam bērnam. "Sistēmas bērnu" glābšanai bija veltīta arī labdarības maratona "Dod pieci!" tēma: salabot bērnību solīja visi.

Stāsti aizkustina

Kampaņas laikā dzirdētie stāsti aizkustināja un uzrunāja.

Arī mūziķis Deniss atklāja savu stāstu pēc traģēdijas paša ģimenē: "Viena no labākajām lietām, kas ar mani notikusi - mani 11 gadu vecumā paņēma aizbildniecībā.

Viens no maniem galvenajiem mērķiem ir dzīvē sasniegt ļoti daudz, lai parādītu tiem, kuri tic, un tiem, kuri mani mīl, ka, pateicoties viņiem, esmu tāds, kāds esmu."

Līdz četru gadu vecumam bērnunamā dzīvojusi arī aktrise Kristīne Belicka: "Tur neviens nerunāja ar tiem bērniem. Vienkārši visi kopā iet ēst, uz poda un gulēt. Tur nav tāda "Kā tev iet, Kristīnīt?". Pamēģini suņa bērnu nesaukt vārdā, nepievērst viņam uzmanību, neskatīties acīs, vispār ar viņu nedarboties, tikai divreiz dienā padot ēst, un paskaties, kas no viņa izaugs!"

Situācija kopš "Dod pieci!" būtiski uzlabojusies

Togad kampaņā "Dod pieci!" saziedoja 358 121 eiro. Tos novirzīja organizācijas "Ziedot.lv" paspārnē izveidotajai kustībai "Plecs". Tobrīd tās galvenais uzdevums bija motivēt un palīdzēt tiem vecākiem, kuri vēlas uzņemt ģimenē bērnus no bērnu nama.

Interese bija liela - jau pirmajā mēnesī pieteicās 250 ģimenes. "Plecam" piešķīra arī valsts finansējumu, lai virzītos uz mērķi slēgt bērnunamus.

Šo ambiciozo mērķi sasniegt nav izdevies. Tomēr situācija būtiski uzlabojusies – bērnunamos mītošo skaits sarucis no 1200 pirms sešiem gadiem līdz aptuveni 500 cilvēkiem pašlaik. Organizācijas "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta secina, ka jau drīz kļuva skaidrs, ka šo sapni pilnībā īstenot nebūs iespējams, jo vienai daļai bērnunamu iemītnieku ir smagas veselības problēmas. Visbiežāk cilvēki, arī labu gribot, šādas rūpes nevar uzņemties.

"Tas nav tāpēc, ka mēs būtu ļauni, neiejūtīgi vai baidītos. Ir jāiegulda ļoti daudz savu finanšu un laika, lai nodrošinātu medicīnisko un aprūpes palīdzību. Es domāju, ka tas, ko valsts piedāvā atbalstam šādām audžuģimenēm vai adoptētājiem, šādos smagos gadījumos ir nepietiekams. Otrs, ko esmu sapratusi – tikko tēma noiet no sabiedrības dienaskārtības, tā daudzas institūcijas atslābst. Kāds bērnunams ir pārveidots vai kaut kur veido grupu mājas. Taču pēdējie mūsu novērojumi ir, ka lēnām atgriežas vecajā gultnē. Pieradumu sistēmai ir ļoti grūti mainīt," sacīja Dimanta.

Pēc iespējas ģimeniskāka vide

Tomēr lietas mainījušās uz labo pusi. Lai arī institucionālo ārpusģimenes aprūpi Latvijā nav iespējams izbeigt, no šā gada tā ir būtiski mainījusies, uzsver arī Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Ilze Kurme:

"2017. gadā tās bija tiešām lielas iestādes. No 2023. gada 1. janvāra šīs iestādes vairs nekādā veidā nevar būt agrākajā veidolā.

Tās ir iespējami pietuvinātas ģimeniskai videi. Tajās maksimālais bērnu skaits vienā šādā dzīvoklī vai mājā ir ne vairāk par astoņiem, un šādā vienā institūcijā drīkst būt trīs grupas, lai neveidotos liela masa.

Aprūpes personas vairs nemitīgi nemainās, ir klātesošas, un tas tiešām ir mainījies. Pieeja par ģimeniskai videi pietuvinātiem pakalpojumiem pa visu Latviju ir nostiprinājusies."

Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Ilze Kurme

Foto: Jānis Kincis / Latvijas Radio

Šajā laikā Latvijā vairākās pašvaldībās izveidoti atbalsta centri ģimenēm, kas ieinteresēti "sistēmas bērnu" uzņemšanā, piebilst kustības "Plecs" vadītājs Jānis Erts. Ja vien nav runas par bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, iemītnieku vecumā līdz 9 gadiem bērnunamos tikpat kā vairs nav.

Taču būtiska problēmas daļa – lielais vairākums bērnu namu iemītnieku ir pusaudži, nereti viņiem ir atkarības vai uzvedības problēmas. Viņu nonākšana audžuģimenēs – daudz grūtāks uzdevums.

Sarežģījumi ar bērnu iekļaušanu skolās

Kustība "Plecs" sadarbībā ar pašvaldībām plāno risinājumus arī skolu kā atbalsta punktu iesaistei.

"Respektīvi, cik tās būs iekļaujošas. Jo ir negatīva pieredze, kas arī korelē ar datiem par mobingu skolās. Respektīvi, skola var būt būtisks atbalsta resurss, taču var būt arī galvassāpes, ja uzņem bērnu virs deviņiem gadiem. Pēdējos gados esam sākuši attīstīt līdzās ģimeņu atbalstam ir sistēmiski risinājumi, lai panāktu to, ka nevis tikai uz papīra esam iekļaujoši, bet lai pieaugušie uzvedas tā, kā viņi uzvedas. Tad rodas cerība, ka šo solījumu par bērnunamu slēgšanu arī izpildīsim," skaidroja Erts.

Skolu attiecības ar ārpusģimenes aprūpes bērniem dažkārt ir sarežģītas. Nākas dzirdēt par ārpusģimenes bērnu izstumšanu un stigmatizāciju, atzīst arī Labklājības ministrijas pārstāve Ilze Kurme.

"Tas pats mobings, arī skolotāji nereaģē, kad vienaudži norāda uz izcelsmi: "Redz, kur bārene aizgāja!". Arī Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības diskutētā iecere, ka bērni ar vardarbīgu uzvedību uz laiku pamestu skolas telpas un mācītos kaut kur atsevišķi, var arī samazināt audžuģimeņu un aizbildņu skaitu, jo visu atbildību par mācību procesa nodrošināšanu pārliekam uz audžuģimeni vai aizbildni. Tas viņiem radītu lielu spriedzi."

Vienlaikus Labklājības ministrija lēnām attīsta arī specializēto audžuģimeņu programmu tieši pusaudžiem, kuriem ģimeni atrast ir visgrūtāk.

Pēc 18 gadu vecuma bērns nereti "pievienojas ielai"

Jaunieši pusaudžu vecumā labprātāk izvēlas dzīvi grupu mājā, nevis audžuģimenes vai aizbildniecību. Piepildās, ka pēc grupu mājas atstāšanas 18 gadu vecumā jaunietis ir gatavāks pastāvīgai dzīvei.

Likums noteic, ka pēc 18 gadu vecuma ar dzīvojamo telpu ir nodrošināmi bērni bāreņi un bērni bez vecāku gādības ārpusģimenes aprūpē. Gadījumi atšķiras un reizēm nākas iesaistīties ar papildu palīdzību, atzīst "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta:

"Dzīvē bieži vien nav tā kā Ministru kabineta noteikumos. Ja man, jums vai kādam radioklausītājam būtu jāatrod pašvaldības īres dzīvoklis, tas būtu gandrīz neiespējami.

Realitātē bērns iznāk no institūcijas un tad viņam ierāda ar malku kurināmu dzīvokli ar tualeti ārā, šis jaunietis nav gatavs praktiskai dzīvei, nav arī neviena radinieka, kas varētu palīdzēt. Bieži vien šie jaunieši pievienojas ielai – tur, kur viņus pieņem."

Kopš 2017. gada ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu skaits ik gadu nedaudz samazinājies – no aptuveni 6600 līdz 5800 pagājušajā gadā. Ārpusģimenes aprūpes bērnu skaita samazināšanās saistāma arī ar sociālo dienestu darbu, lai bērnus nebūtu jāizņem no ģimenes.

KONTEKSTS:

Labdarības maratons "Dod pieci!" šogad jau desmito reizi notiks īsi pirms Ziemassvētkiem – no 15. līdz 21. decembrim, teju nedēļas garumā raidot no īpašas stikla studijas pilsētvidē, Doma laukumā. Labdarības maratons "Dod pieci!" šogad iestāsies par atbalstu riskam pakļautiem bērniem un jauniešiem.

Latvijas Radio 5 dīdžeji 24/7 režīmā dalīsies ar cilvēku pieredzes stāstiem, ekspertu viedokļiem un atskaņos ziedotāju izvēlētas dziesmas, iestājoties par pārmaiņām sabiedrībā.

"Dod pieci!" rīko Latvijas Radio ciešā sadarbībā ar Latvijas Televīziju, sabiedrisko mediju portālu LSM.lv un ilggadējo ziedojumu partneri – labdarības organizāciju Ziedot.lv. 

Ik gadu labdarības maratons aktualizē kādu sabiedrībā nozīmīgu tēmu un atbalsta tās sabiedrības grupas, kurām tas ir patiesi nepieciešams. Ziedojumi līdz šim ir novirzīti vientuļiem senioriem, bērniem ar īpašam vajadzībām, vēža slimnieku sociālajai rehabilitācijai, atbalsta programmai ģimenēm, kuras vēlas audzināt bērnus no bērnu namiem, jauno vecāku mācību programmas izveidei un veselīgas piesaistes veidošanai,  neārstējami slimu cilvēku aprūpei un speciālās pārtikas iegādei, vardarbības mazināšanai ģimenēs, vides uzlabošanai cilvēkiem ar redzes, dzirdes un kustību traucējumiem, kā arī Latvijā nonākušo Ukrainas kara bēgļu bērnu atbalstam.