Izglītības ministrija atsakās no ieceres nesekmīgos skolēnus uz otru gadu 9. klasē šogad neatstāt

Pēdējā konsultācija pirms otrdien, 4. jūnijā, gaidāmā matemātikas eksāmena Kalnciema vidusskolas 9. klases skolēniem noslēgusies, un skolas aktu zāle pārkārtota par eksāmena telpu. Matemātika ir eksāmens, kas tradicionāli sagādā lielākās grūtības. Kalnciema vidusskolā to rakstīs 23 skolēni, no kuriem viens otro gadu pēc kārtas.

Kalnciema vidusskola

Foto: Vita Anstrate / Latvijas Televīzija

Skolas direktore Ivita Saldava norādīja, ka konkrētais skolēns aktīvi stundās nepiedalās: "Līdz ar to viņš arī eksāmenus nevarēs nokārtot. Uz otru gadu palika pagājušajā gadā, nenokārtojot matemātikas un citus centralizētos eksāmenus. Šogad viņš atkal kārtos, bet tās prognozes nav iepriecinošas."

Pērn visā valstī 9. klases eksāmenos vai kādā no tiem izkrita 881 skolēns. Tātad 9. klasē mācījās vēlreiz. Bet ne visi.

Skarbā realitāte ir tāda, ka daļa, paliekot uz otru gadu, mācībām atmet ar roku pavisam un obligāto pamatizglītību tā arī neiegūst.

Piemērs tam redzams arī no Kalnciema vidusskolas 12 kilometru attālumā esošajā Kalnciema pagasta pamatskolā Jelgavas novadā, kuru pērn izdevās absolvēt tikai vienai 9. klases skolniecei. Divi viņas klasesbiedri izkrita.

Kalnciema vidusskola

Foto: Vita Anstrate / Latvijas Televīzija

Kalnciema vidusskola

Foto: Vita Anstrate / Latvijas Televīzija

Kalnciema vidusskola

Foto: Vita Anstrate / Latvijas Televīzija

Pamatskolas direktora vietniece Irēna Markule atklāja, ka viens no viņiem tagad dzīvo ārzemēs, bet otrs jau sasniedzis pilngadību: "Tur  ģimenes apstākļi ir tādi, ka viņš aizgāja strādāt. Un darbu ar mācībām nevarēja apvienot, tāpēc viņš aizgāja prom pats no skolas. Tā kā abi nemācās, jā."

Šis ir otrais gads, kad arī 9. klasēs eksāmenus kārto un labo centralizēti. Un, lai nebūtu tā, ka jaunietis paliek bez izglītību apliecinoša dokumenta un bez aroda, šī gada sākumā atbildīgā IZM ziņoja par ieceri ieviest izlīdzināto gadu. Tas nozīmētu neatstāšanu uz otro gadu un piedāvājumu apgūt kādu arodu. Bet skaidrības skolām par to, kā būs, aizvien nav.

"Ja godīgi, es neesmu informēta līdz galam, kādi būs tie noteikumi šobrīd, bet es noteikti esmu par to, lai 9. klases skolēni nemācās otrreiz, jo tam nav nekādu rezultātu. Vismaz mūsu skolā. Domāju, ka šiem skolēniem vajadzētu profesionālās izglītības programmu, kurā viņi varētu apgūt kādas darba prasmes," vērtēja Saldava.

Par to, kā šos audzēkņus atbalstīt, lai viņi nepaliktu bez obligātās izglītības, IZM sola domāt. Vienlaikus iecere jau tagad ieviest izlīdzināto gadu atlikta.

Attiecīgi arī šogad eksāmenos izkritušie tiks atstāti uz otru gadu 9. klasē, bet no septembra tiek plānotas izmaiņas, lai motivētu un palīdzētu skolu pabeigt.

IZM valsts sekretāra vietniece Kristīne Niedre-Lathere skaidroja, ka skolēniem būs pieejams karjeras konsultants:

"Mēs dosim iespēju bērnam palikt uz otru gadu. Bet nodrošinot klāt viņam motivācijas atbalsta programmu, kas būs atbalsta personāls, kas būs mentors, kas būs tāda padziļināta karjeras konsultanta piesaiste bērnam, kuram ir nepieciešams pavediens tādā profesionālā ievirzē."

Un vēl plānots, ka tos mācību priekšmetus, kuros audzēknis uzrādījis augstas sekmes, varētu neapmeklēt, vairāk laika veltot citām nodarbēm. Piemēram, dodoties pie uzņēmējiem, kam vajadzīgas darba rokas prasmju apguvei. Galvenā vēlme esot maksimāli atbalstīt, lai audzēknis pabeidz vismaz to posmu, kas ir obligāts.