Eksperti: Novadu reformas nestās pārmaiņas iedzīvotāji vēl nenovērtē

2 weeks ago 115
ARTICLE AD BOX

Eksperti: Novadu reformas nestās pārmaiņas iedzīvotāji vēl nenovērtē

Administratīvi teritoriālā reforma stājās spēkā 2021. gada 1. jūlijā. Neilgi pēc tam jau jaunajos novados notika pašvaldību vēlēšanas. Daudz uzmanības un laika veltīts dažādu struktūru apvienošanai, vietvarām ar to klājies dažādi, intervijā Latvijas Radio norādīja Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks Gatis Krūmiņš. Viņaprāt, kopumā administratīvās pārmaiņas vērtējamas pozitīvi, lai arī dažviet jaunie novadi tikai sāk pārmaiņas un mācās strādāt jaunajās robežās. 

Šobrīd vērojama divu ātrumu pašvaldību attīstība. Likumsakarīgi labāk iet tiem, kas sāka sadarbību jau pirms apvienošanās un laikus sāka domāt par apvienotā novada kopējo tālāko attīstību, uzskata Krūmiņš.

Īstos rezultātus varētu vērtēt pēc kādiem pieciem, septiņiem gadiem, taču ikkatras lielas pārmaiņas cilvēki nereti vērtē negatīvi, pauda pētnieks: "Es domāju, ka reforma kopumā dos ļoti pozitīvus impulsus, bet cilvēkiem daudzviet šobrīd ir drīzāk negatīva attieksme, jo ir šādas lielas pārmaiņas.

Arī bijušo pašvaldību centriem vēl jāiemācās saprast, ka tās pašvaldības ir lielākas. Agrāk darbs un kultūra, iespējams, bijusi atšķirīga. Taču nevajag administratīvi pieiet ar jaunajiem noteikumiem, bet vairāk sarunāties un būt pacietīgiem."

Krūmiņa vērtējumā, pirms gada notikušo pašvaldību vēlēšanu un tām sekojošās reformas kontekstā var būt ietekmētas arī iedzīvotāju izvēles gaidāmajās 14. Saeimas vēlēšanās un arī turpmāk.

"Tām partijām, kas vairāk pievērsīs uzmanību reģionālo nodaļu izveidei, būs daudz lielākas iespējas," piebilda Krūmiņš.

Par administratīvi teritoriālās reformas pirmo gadu skeptisks ir Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vecākais padomnieks Māris Pūķis. Viņaprāt, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sniegtajā vērtējumā par novadu lielo izmaiņu pirmo gadu iztrūkst cilvēciskas pieejas par ieguvumiem sabiedrībai.

"Nav īsti intereses par to, kādi būs reformas rezultāti. Jo pirmais ziņojums nebalstās uz datiem par pagastiem un pilsētām.

Ja likvidē vecās pašvaldības un izveido jaunu struktūru, tad pats svarīgākais būtu vairākus gadus novērot, kā cilvēkiem šajās teritorijās iet. Tā īsti nav intereses, un dabūt datus nav izdevies," norādīja Pūķis.

Viņa vērtējumā, tiek gudrotas jaunas vietvarām paredzētas funkcijas, ko plānots uzskaitīt topošajā Pašvaldību likumā, bet to īstenošanai neparedzot papildu finansējumu. Turklāt kontekstā ar novadu reformu vēl sagaidāmas ilgas diskusijas par atsevišķu vietvaru atlikto apvienošanu. Eksperts piekrīt, ka novadu reformas iznākumu varēs vērtēt ilgākā termiņā, taču sarunas par Jelgavas valstspilsētas un Jelgavas novada pašvaldību apvienošanu vēl izpelnīsies grūti prognozējamas pārrunas.

"Piemēram, Jelgavas novadam ir garantēti līdzekļi, bet Jelgavas pilsētai – savi. Apvienojot šīs teritorijas, rodas risks, ka izveidosies papildus nomales efekts, tāpēc tam vispār ļoti uzmanīgi jāpieiet. Ir vajadzīgs laiks šī procesa izvērtēšanai, un nākamajā Saeimas sasaukumā par to gaidāmas diskusijas," sacīja Pūķis.

Jāatgādina, ka līdzīgi pašlaik atlikti plāni arī Daugavpilij pievienot Augšdaugavas novadu, Liepājai – Dienvidkurzemes novadu, Rēzeknei – Rēzeknes novadu, savukārt Ventspilij – Ventspils novadu. Pašlaik paredzēts jauno novadu izveidi īstenot līdz pašvaldību vēlēšanām 2029. gadā.

KONTEKSTS:

2021. gada 5. jūnijā pašvaldību vēlēšanas notika jaunajās robežās, ieviešot novadu reformu, kas paredz 119 pašvaldību vietā Latvijā izveidot 43. Vēlēšanas gan notika 40 vēlēšanu apgabalos, jo netika vēlēti Rīgas domes deputāti, kā arī Satversmes tiesas sprieduma dēļ domnieki Varakļānu novadā un Rēzeknes novadā, kur vēlēšanas notika 2021. gada 11. septembrī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Read Entire Article