Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils apvienošanu ar blakus novadiem plāno pārcelt uz 2029.gadu

2 weeks ago 104
ARTICLE AD BOX

Sākotnēji Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotie grozījumi paredzēja, ka apvienošanās notiks līdz ar pašvaldību vēlēšanām 2025.gadā, taču koalīcijas deputāti Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība), Juris Pūce ("Attīstībai/Par") un Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") iesnieguši priekšlikumus šo apvienošanu atlikt vēl par vienu vēlēšanu ciklu un īstenot tikai ar 2029.gadu.

Satversmes tiesa (ST) šogad atcēla vairākus Saeimas lēmumus par jaunu novadu veidošanu, uzsverot, ka vairākos jaunajos novados politiķi nav paredzējuši attīstības centrus, kas reformas gaitā bija izvirzīts kā svarīgs pozitīvu pārmaiņu priekšnosacījums.

Lai labotu šīs nepilnības, likumprojektā tiek piedāvāts pašlaik veicināt sadarbību starp Daugavpils pilsētu un Augšdaugavas novadu, Jelgavas pilsētu un Jelgavas novadu, Liepājas pilsētu un Dienvidkurzemes novadu, Rēzeknes pilsētu un Rēzeknes novadu un Ventspils pilsētu un Ventspils novadu, bet pēc vairāk nekā septiņiem gadiem pašvaldības iecerēts apvienot.

Līdz 2029.gadam rosināts paplašināt sadarbību vairākās jomās starp minētajām valstspilsētām un tām piegulošajiem novadiem.

VARAM iepriekš skaidroja, ka likumprojekta sākotnējais variants sagatavots saistībā ar ST spriedumu atzīt par neatbilstošu Satversmei Ilūkstes novada pievienošanu Augšdaugavas novadam un Ozolnieku novada pievienošanu Jelgavas novadam.

Līdz ar to likuma grozījumi paredzēs, ka līdzšinējais Ilūkstes novads būs iekļauts jaunveidojamajā Daugavpils novadā un Ozolnieku novads jaunveidojamajā Jelgavas novadā.

Kā vasarā ATR komisijas sēdē norādīja tās priekšsēdētājs Juris Pūce, Saeimā likuma izmaiņas būtu jāpieņem līdz decembra vidum.

VARAM sākotnējais piedāvājums tika veidots, ņemot vērā vienā no ST spriedumiem saistībā ar ATR pausto atziņu, ka novada teritorijā esošs reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centrs ir viens no svarīgākajiem uz ilgtspējību, policentrisku valsts sociālekonomisko attīstību vērstajiem reformas kritērijiem.

Piemēram, spriedumā par Ilūkstes novada pievienošanu Augšdaugavas novadam un Ozolnieku novada pievienošanu Jelgavas novadam ST secināja, ka līdzšinējā Ilūkstes un Ozolnieku novadā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra, un tāda nav arī jaunveidojamos novados.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Read Entire Article