Ar izmaiņām likumā rosina atjaunot vairākus bijušos novadus; koalīcijā nav vienprātības, kad to darīt

2 weeks ago 37
ARTICLE AD BOX

Pārsvarā priekšlikumus iesnieguši pārstāvji no tiem politiskajiem spēkiem, kas bija pret administratīvo teritoriju reformas norisi pirms trīs četriem gadiem. Priekšlikumu iesniegšanā "sacenšas" "Apvienotais saraksts" un Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS). Abas rosina atjaunot vairākus novadus tajās robežās, kas bija spēkā līdz 2021. gadam.

Priekšlikumos skarti vairāki novadi

ZZS piedāvā atjaunot atsevišķu Kandavas novadu, kura teritorija pašlaik atrodas Tukuma novadā. Atbilstoši priekšlikumam atjaunoto Kandavas novadu veidotu Kandavas pilsēta, Kandavas pagasts, Cēres pagasts, Matkules pagasts, Vānes pagasts, Zantes pagasts un Zemītes pagasts.

Savukārt pašreizējā Saeimas opozīcijā esošā "Apvienotā saraksta", kā arī valdošo koalīciju pārstāvošās ZZS deputāti Andris Bērziņš un Gunārs Kūtris rosina Babītes novada atjaunošanu, to atdalot no pašreizējā Mārupes novada. Šajā redzējumā Babītes novada administratīvais centrs būtu Piņķi un novadu veidotu Babītes pagasts un Salas pagasts.

"Apvienotā saraksta" frakcija arī rosina kādreizējo Ikšķiles novada un Ozolnieku novada atjaunošanu, atdalot Ikšķili un Tīnūžu pagastu no pašreizējā Ogres novada. Savukārt Ozolnieku novadu veidotu Ozolnieku pagasts, Cenu pagasts un Salgales pagasts, kas tiktu nodalīti no pašreizējā Jelgavas novada. Savukārt Ādažu novadam tiktu pievienots Ropažu novadā pašlaik ietilpstošais Garkalnes pagasts.

Rosina mainīt kritērijus patstāvīga novada izveidei

Priekšlikumos rosināts arī papildināt kritērijus, kuriem izpildoties pašvaldības varētu pašas lemt par savu patstāvību.

"Apvienotā saraksta" frakcijas deputāts Māris Sprindžuks rosinājis noteikt, ka lielo pilsētu pašvaldības teritorijā jābūt ne mazāk kā 20 000 pastāvīgo iedzīvotāju un novada teritorijā ne mazāk kā 7000 pastāvīgo iedzīvotāju:

Māris Sprindžuks ("Apvienotais saraksts")

"Mēs redzam, ka Pierīgā iedzīvotāju skaits pieaug.

Tūlīt Babītes novadā iedzīvotāju skaits pārsniegs 15 000. Kāpēc viņiem jābūt apvienotiem ar kādu citu, ja paši ir pietiekami ekonomiski spēcīgi?

Tas atteiktos arī uz tām situācijām, kur notika politiskā tirgošanās, Garkalni piegriežot Ropažiem. Šīs kļūdas ir jālabo tūlīt un nekavējoties un, lai tās labotu, vajadzīgs skaidrs ietvars. Turklāt jāsaprot, ko izdarām jau līdz 2025. gadam un kur tiek radīti noteikumi eventuālām izmaiņām jebkurā Latvijas vietā, ja mainās šie kvantitatīvie rādītāji."

ZZS frakcija savukārt piedāvā pašvaldībām lielākas pilnvaras. Administratīvas teritorijas apvienošanu un sadalīšanu varētu rosināt arī pašvaldības dome vai iedzīvotāji, ja jaunveidojamā novada pašvaldība spēj nodrošināt pašvaldībai noteiktās autonomās funkcijas labākā kvalitātē un pieejamībā.

Vienlaikus arī "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas vārdā tās vadītājs Edmunds Jurēvics rosinājis likumā uzdevumu valdībai pastiprināt uzmanību Rīgas metropoles sadarbības un attīstības iespējām. Galvenais mērķis – Rīgas konkurētspējas paaugstināšana Ziemeļeiropā, paskaidroja Jurēvics:

Edmunds Jurēvics ("Jaunā Vienotība")

"Rīgas metropolei nav jākonkurē ar citām pilsētām vai lauku teritorijām. Rīgai ir jākonkurē ar Viļņu, Tallinu, Stokholmu, arī Helsinkiem. Kādiem nākotnē ir jābūt Rīgas metropoles sadarbības modeļiem, lai veicinātu kopējo konkurētspēju. Kad Rīga un tās metropole attīstīsies, tas nāks par labu arī citiem novadiem un lauku teritorijām, jo mēs redzam, ka šobrīd Lietuvas ekonomiskais izrāviens ir tieši no Viļņas metropoles lielākas attīstības. To veicina sadarbība ar apkārtējām pašvaldībām un vismaz daļējs kopīgs pārvaldības modelis."

Kā zināms, 2023. gadā pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministres Ingas Bērziņas ("Jaunā Vienotība") iniciatīvas darba grupa par Rīgas metropoles attīstības jautājumiem sāka apspriest, kā paaugstināt Rīgas konkurētspēju Ziemeļeiropā, izveidojot vienotu Rīgas metropoles attīstības un pārvaldības modeli.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija piedāvātajiem Administratīvo teritoriju likuma grozījumiem paredz veltīt sešas sēdes. Virzot kādus novadu izmaiņu priekšlikumus, par tiem būs jāsaņem arī valdības un konkrētās vietvaras vērtējums.

Koalīcijā nav vienprātības, vai novadu karti pārveidot jau tagad.

"Jaunā Vienotība" uzskata, ka pašvaldībām jānostrādā divi pilni termiņi, lai lemtu par novadu robežu pārskatīšanu. ZZS ir citās domās.

KONTEKSTS:

Administratīvi teritoriālā reforma būtiski samazināja Latvijas vietvaru skaitu un palielināja novadu lielumu. Līdz ar 2021. gada 5. jūnija pašvaldību vēlēšanām 119 vietējo pašvaldību vietā Latvijā ir 43 vietvaras.

Vēlēšanas gan notika 40 vēlēšanu apgabalos, jo netika vēlēti Rīgas domes deputāti, kā arī Satversmes tiesas sprieduma dēļ domnieki Varakļānu novadā un Rēzeknes novadā, kur vēlēšanas notika 2021. gada 11. septembrī. 

Trīs gadus pēc novadu reformas un gadu pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām aizvien skaļāk dzirdamas balsis, kas vēlas reformu pārskatīt. Priekšlikumu birums par novadu reformu gan politisku, gan ikdienā vērojamu pretenziju dēļ par iespējamām izmaiņām novadu sadalījumā sagaidāms pēc Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma atvēršanas Saeimā.

Gan Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, gan, piemēram, "Jaunās Vienotības" un "Progresīvo" frakcijas uzskata, ka jānostrādā vienam vai pat diviem domes sasaukumiem, lai izvērtētu reformas trūkumus. Pretējās domās ir "Apvienotais saraksts" un Zaļo un Zemnieku savienība, kas uzskata, ka tik ilgi gaidīt būtu liela kļūda.

Sākotnējais novadu reformas plāns paredzēja līdz pašvaldību vēlēšanām 2025. gadā apvienot valstspilsētas un to novadu teritorijas, vēlāk apvienošanas termiņš pagarināts līdz 2029. gadam. Pret ieceri iebildušas vairākas pilsētas un novadi, tostarp Jelgava un Jelgavas novadsLiepāja un Dienvidkurzemes novads.

Saeima konceptuāli atbalstījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas virzītos grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas paredz Varakļānu novadu apvienot ar Madonas novadu. Savukārt opozīcijā esošās partijas "Apvienotais saraksts" piedāvātās vērienīgās izmaiņas administratīvi teritoriālajā reformā parlamenta vairākums atteicās skatīt tālāk.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Read Entire Article