Aprūpe klātienē Covid-19 pozitīvajiem Latvijā – ierobežota

3 weeks ago 124
ARTICLE AD BOX

Kad pacientu vēlams apskatīt klātienē?

  • vidēji smaga aizdusa
  • smagas slimības gaitas riska faktori
  • skābekļa līmenis asinīs 91–94%
  • zems asinsspiediens
  • zilgana ādas nokrāsa

Avots: rsu.lv; spkc.gov.lv

Vaicāti par vadlīnijām, kādas jāievēro, ārstējot koronavīrusa pacientus mājās, LTV aptaujātie ģimenes ārsti atsaucas uz pērn decembrī tapušajiem Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas ieteikumiem un Rīgas Stradiņa universitātes rekomendācijām, kas tapušas sadarbībā ar infektologiem.

Tajās līdzās vispārīgiem ieteikumiem norādīts, kad pacientu vēlams apskatīt klātienē, novēršot iespējamu stacionēšanu. Un te daži no signāliem: aizdusa, riska faktori, zems skābekļa līmenis, asinsspiediens vai zilgana ādas nokrāsa.

Aptaujātie ģimenes ārsti dažādos reģionos gan atzina, ka to īpaši nemēdz izmantot.

“Veicu “WhatsApp” konferences. Gan telefona zvani, gan sarakstes “WhatsApp”, gan īsziņas. Protams, tas nekad neaizstās klātienes konsultācijas. Nē, nē [klātienē nedrīkstat konsultēt]. Diemžēl nē. Ja man ir aizdomas, ka pacienta stāvoklis strauji pasliktinās, es tikai varu saukt 113,” sacīja ģimenes ārsts Māris Nātra Valkā.

“Ja viņš ir infekciozs un Covid-19 pozitīvs, es nebraucu mājas vizītē. Ja es nevaru izvērtēt, cik smagā stāvoklī pacients ir, ja viņš, piemēram, stāsta par zemu skābekļa līmeni, es ziņoju “ātrajai palīdzībai”. Un Rīgā tas ir daudz pieejamāk nekā rajonos,” pastāstīja ģimenes ārste Ilona Timčenko Rīgā.

Arī pie viņas klātienē Covid-19 slimnieki nenāk: “Nē, protams. Mana prakse atrodas lielā poliklīnikā.”

Tikmēr Veselības ministrijā norādīja, ka arī infekciozam pacientam, ja ir pamatota vajadzība, aprūpi liegt nedrīkst. Piemēram, ģimenes ārsts vai prakses māsa var doties vizītē pie pacienta.

Bet cik viegli ģimenes ārstiem nosūtīt uz vajadzīgajiem izmeklējumiem vai analīzēm pozitīvus Covid-19 pacientus? Cik bieži ģimenes ārsti Latvijā to vispār dara? Un pēc kā viņi vadās, lai palīdzētu pacientam izārstēties mājās?

Gala secinājums, intervējot vairākus ārstus dažādos reģionos, ir tāds – viss atkarīgs gan no ārsta paša ieinteresētības, gan pakalpojumu pieejamības viņa pacientu reģionā.

Māris Nātra no Valkas atzina, ka ar analīžu pieejamību ir grūtāk, bet rentgenu veicot, kad vajag. “Piemēram, šonedēļ, nosūtot uz rentgena izmeklējumu, es diviem pacientiem konstatēju Covid-19 izraisītu pneimoniju. Pateicoties rentgena izmeklējumam, tika noteikta Covid-19 pneimonijas diagnoze. Mēs pašreiz ārstējamies mājās. Tiek kontrolēti galvenie rādītāji. Skābekļa līmenis asinīs, asinsspiediens,” pastāstīja Nātra.

Turpretī Ainis Dzalbs no Jelgavas novada teica, ka izmeklējumus Covid-19 pozitīvajiem dabūt ir grūti, jo esot maz iestādāmu, kas to Zemgalē piedāvā. Un patiesi – Zemgalē laboratoriskos pakalpojumus un rentgenu Covid-19 inficētajiem piedāvā vienīgi Jēkabpils reģionālā slimnīca.

“Jāsaprot, ka tas bieži nav tuvu pacientu dzīvesvietai, tad viņi ir spiesti braukt un kaut ko tur darīt.

Asins analīzes paņemt Covid-19 pozitīvam pacientam tādā oficiālā veidā arī ir diezgan pagrūti, jo viņi nevar iet vispārējā rindā un laboratorijā būt.

Tad mēs varam pieteikt šo pakalpojumu mājās, bet, zinot laboratoriju noslodzi, tas arī ir diezgan liels izaicinājums šo pakalpojumu saņemt,” skaidroja Dzalbs.

Arī Veselības ministrija atzina, ka piedāvājums no ārstniecības iestāžu puses visā valsts teritorijā nav vienlīdzīgs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Read Entire Article