«Aizstājiet ar normālu oficiantu!» – sociālo uzņēmumu pieredze līdz šim ne vienmēr viegla

1 year ago 1009
ARTICLE AD BOX

Ceļā uz pirmo privātskolu laukos

Glūdas skola Jelgavas novadā ir viena no četrsimt mācību iestādēm, kas Latvijā slēgtas pēdējo divdesmit gadu laikā. Pēdējos trīs gadus skolas ēkā gan atkal skan bērnu čalas, jo enerģiskā Egita Matulēna šeit izveidojusi sociālo uzņēmumu – Glūdas mājskola.

"Es pirms kovida laika strādāju skolā. Esmu strādājusi, vadījusi nu jau gandrīz desmit gadus bērniem nometnes, dažādas nodarbības, teātra un radošos pulciņus. Strādājot skolā, jau pirms kovida, bija pārdomas par to, kā veidot vidi, lai ir šī iekšējā sadarbība, lai ir skaidri, viegli izprotami bērniem noteikumi, konkrētas robežas, nevis visatļautība. Un tā maz pamazām, esot arī skolas vidē, man tā dzīves pieredzes puzle arī salikās," stāsta Egita Matulēna.

Egita Matulēna

Foto: Latvijas Radio

Pašlaik Glūdas mājskolā darbojas vienpadsmit dažāda vecuma bērni, kuru vecāki tiem izvēlējušies mājmācību.

Kā skaidro Glūdas mājskolas vadītāja Egita Matulēna, atbildība par bērna apmācībām mājmācībā juridiski gulstas uz vecāku pleciem, bet mājskola šo darbu vecākiem atvieglo.

"Mums viesojas bērni, kuri mācās mājmācībā uz konkrētām nodarbībām vai uz dienas nodarbībām. Pievienojas uz ģimeņu pasākumiem. Mēs veidojam arī krāmu tirdziņus, tādu kopienu veidojam. Un arī mūsu telpas ir ļoti mājīgas, lai bērns justos kā mājās. Arī citas skolas Latvijā atzīst, ka laimīgi bērni mācās labāk, un mēs to ikdienā arī pieredzam," saka Egita Matulēna.

Kad viesojamies Glūdas mājskolā, mācības jau ir beigušās. Gaidot autobusu, skolotāja vadībā bērni lapenē spēlē dažādas spēles. Arī dažādas izzinošas nodarbības notiekot ārā.

Egita Matulēna bilst, ka brīvdabas pedagoģija esot tas virziens, kādā strādājot. Jautāta par problēmām, ar ko nākas saskarties kā sociālajam uzņēmējam, Egita Matulēna nosmej, ka izaicinājumu jau pietiekot, bet viņas ceļā allaž gadoties jauki un izpalīdzīgi cilvēki un, par laimi, arī ierēdņi.

"Man ļoti palīdzēja, sevišķi sākumā [saprast] tos juridiskos terminus, kaut kādus konkrētus punktus, kas ir aprakstīti tādā juridiski pareizā korektā valodā. Man, vienkāršam cilvēkam bija daudz ko izprast grūti. Tad es arī vaicāju. Teicu, ka es to vienkārši nesaprotu," atceras Egita Matulēna.

Tagad sperts vēl solis tālāk, un jau septembrī Glūdas mājskola kļūs par pilntiesīgu mācību iestādi un būs pirmā privātskola laukos.

Bērnudārzā piedāvā inovatīvas metodes

Šī gada 1.aprīlī, kad Sociālā uzņēmuma likumam apritēja pieci gadi, Latvijā darbojās 217 sociālie uzņēmumi. Visvairāk to ir Rīgā - puse jeb 109 uzņēmumi. Tad seko Pierīga ar 49 uzņēmumiem, Kurzemē atrodas 21 uzņēmums, 17 ir Zemgalē, 13 Vidzemē, bet vismazāk to ir Latgalē - astoņi.

No visiem Latvijas sociālajiem uzņēmumiem vairāk nekā puse strādā ar kādu problēmu risināšanu specifiski kādai mērķgrupai, piemēram, izglītības un veselības veicināšanas jomās, vai sniedzot kādus sociālos pakalpojumus. 

Par privātās skolas izveidi sākotnēji domājusi arī sociālā uzņēmēja Baiba Blomniece-Jurāne, kura pirms pieciem gadiem Jelgavas pilsētā izveidoja pirmskolas izglītības iestādi "Es mācos mācīties", bet tagad doma par privātskolas izveidi atmesta, paliekot tikai pie bērnudārza un attīstības centra.

Sociālā uzņēmēja Baiba Blomniece-Jurāne

Foto: Latvijas Radio

"Interese par to, ko mēs piedāvājam, pieaug, un tiešām varam teikt, ka sociālie pakalpojumi Latvijā ir ļoti vajadzīgi. Tas, ko mēs piedāvājam, ir attīstības centra pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Mums ir pirmskola vispārizglītojošā programmā un vēl mums ir līdzsvara platformas, kuras mēs pārdodam kā jaunu metodiku, lai skolotājiem palīdzētu atrast inovatīvas metodes izglītībā skolā," stāsta Baiba Blomniece-Jurāne.

Viņa atzīst, ka sākotnēji bijusi liela kadru mainība, jo šī nav tradicionālā bērnudārza grupa ar tradicionālajām mācīšanas metodēm.

"Es domāju, ka mēs atšķiramies ar vadīšanas principiem. Mums atšķiras vadītāja un padoto loma. Mums pedagogiem ir diezgan liela atbildības sajūta ieaudzināta, un viņiem ir diezgan daudz jāveic," skaidro Baiba Blomniece-Jurāne.

Klase

Foto: Latvijas Radio

Tagad varot teikt, ka kolektīvs ir izveidojies, bet bažas mācot gaidāmās izmaiņas. "Ja samazinās kontaktstundu skaitu, tad pedagogiem samazinās iespēja būt grupā ar bērniem, bet viņiem vairāk gribētos strādāt kontaktstundās ar bērniem, nevis kārtot dokumentus. Pašreiz ir 36 kontaktstundas un četras stundas gatavošanās, bet plāno, ka būtu 32 kontaktstundas un astoņas gatavošanās stundas," norāda Baiba Blomniece-Jurāne.

Tomēr viņa uzsver, ja joprojām lielākā problēma esot sabiedrības domāšana.

"Manuprāt, lielākā grūtība sociālajā uzņēmējdarbībā ir tā, ka mēs joprojām to piesaistām labdarībai, nevis uzņēmējdarbībai. Tās ir mūsu lielākās kļūdas un sabiedrības uztveres lielākās kļūdas," viņa saka.

Bērnudārza grupiņa

Foto: Latvijas Radio

Sociālais uzņēmums ar vēlmi radīt sociālo ietekmi darbojas vispārējos tirgus apstākļos, uzņēmējdarbībai raksturīgā un inovatīvā veidā, izmantojot biznesa metodes, ražojot preces vai sniedzot pakalpojumus.

Būtībā sociālās uzņēmējdarbības mērķis ir risināt kādu sociālu problēmu vai radīt labumu plašākai sabiedrībai, atsakoties no maksimālas peļņas gūšanas uzņēmējam personīgi.

Ērkšķaina pieredze ceļā uz kafejnīcu - sociālo uzņēmumu Ogrē

No vairāk nekā 200 sociālajiem uzņēmumiem otra vairāk pārstāvētā joma vērsta uz darba integrāciju. 23% uzņēmumu nodarbina mērķa grupu pārstāvjus.

Pirms vairākiem gadiem Ogres novada pašvaldība savā īpašumā atguva ēku, kas pazīstama kā kafejnīca "Pie zelta liepas". Iedzīvotāju vēlme bija atjaunot tur kādreiz darbojošos kafejnīcu, un, kā stāsta izpilddirektora vietniece Dana Bārbale, pašvaldība sāka domāt, kā pielikt klāt pievienoto vērtību, un radās ideja, ka kafejnīcu konkursa kārtībā nodos sociālajam uzņēmumam, kas piedāvā darbu personām, tostarp jauniešiem ar invaliditāti.

Kafejnīca "Pie zelta liepas"

Foto: Ogres novada pašvaldības arhīvs

"Sākot pētīt šo jomu, kas tad ir sociālā uzņēmējdarbība un kā tā attīstās Latvijā, principā mēs tā kā ieslīgām šīs prakses veidošanā kopā ar Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociāciju," atzīst Dana Bārbale.

Pirmais konkurss beidzās bez rezultātiem, jo lai pašvaldība varētu nodot telpas bezatlīdzības lietošanā sociālajam uzņēmumam, tam bija jau jābūt šādu statusu ieguvušam, bet vēl 2019.gadā daudzi uzņēmumi bija tikai ceļā uz to.

Uzrunājot vairākus restorānu pārstāvjus, teikuši, ideja laba, bet negribot būt sociālais uzņēmums.

Dana Bārbale saka,  ka principā tikai viens bija gatavs iegūt un ieguva šo statusu un varēja piedalīties konkursā. Tomēr cerībai par unikālo iespēju personām ar invaliditāti būt nodarbinātām nebija ilgs mūžs.

"Ne katrs uzņēmējs grib pieņemt darbā personas ar īpašām vajadzībām, jo viņi atzīst, ka tas ir ļoti grūts smags darbs," saka Dana Bārbale.

Tā vietā, lai šādu cilvēku nodarbinātu uz pusslodzi vai, ja viņam rodas veselības problēmas, spētu aizstāt ar citu darbinieku, jo darbs nevar apstāties, darba devējām būtu vieglāk pieņemt darbspējīgu cilvēku uz 8 stundām normālā režīmā. Bet ar cilvēku ar īpašām vajadzībām ir jāspēj komunicēt, iemācīt viņam darbu, ir jābūt attieksmei, piebilst Dana Bārbale.

Kafejnīca "Pie zelta liepas"

Foto: Ogres novada pašvaldības arhīvs

"Un tad bija tāds nelāgs ļoti atgadījums, mums uzņēmējs stāsta, ir bijuši ienākuši klienti, un viņi pasaka - lūdzu, šo oficiantu, kas ir persona ar īpašām vajadzībām, "šo kropli aizstājiet ar normālu oficiantu"," atklāj Bārbale.

Sadarbība ar šo uzņēmēju tika pārtraukta. Ogres novada pašvaldība izsludināja otru konkursu.

Pieteicās uzņēmums, kas ikdienā strādā ar personām ar īpašām vajadzībām, bet arī ar šo cerētā sadarbība cieta neveiksmi.

"Pēc kāda laika šis uzņēmējs bija pie mums pašvaldībā un saka, ka nolēmuši pārtraukt savu darbību, jo ir tāda nianse, ka sociālais uzņēmums tiek definēts kā SIA. Ja mēs skatāmies tiesisko regulējumu, komercdarbību Latvijā regulē Komerclikums. Un Komerclikumā trešais pants pasaka, ka komercdarbības mērķis ir peļņas gūšana un tur nekas nav runāts par sociālo uzņēmumu. Bet tas, kas ir Latvijā, ar ko arī saskārāmies un pēdējā laikā dzirdu, šis Sociālā uzņēmuma likums pasaka, ka sociālās uzņēmējdarbības mērķis nav peļņas gūšana. Un tieši šis aspekts par peļņas gūšanu daudzās sarunās ar sociālajiem uzņēmumiem ir bijis šķērslis," stāsta Ogres novada pārstāve.

Pašvaldība atkal bija dilemmas priekšā, ko darīt, un nolēma iet citu ceļu.

Ieguva līdzdalību kapitālsabiedrībā, kas īsteno sociālo uzņēmējdarbību. Arī tas bijis grūts ceļš, bet tika izpildītas visas likumu normas, gūts atbalsts no vietējiem komersantiem un, izejot visus līkločus, radīta vēl viena pievienotā vērtība, kafejnīca būs arī kā mācību centrs, kur personas ar invaliditāti tiks apmācītas.

"Un tad cilvēks nostrādā gadu šajā kafejnīcā, viņš saņem savu pirmo CV, pirmā darba vieta, viņš saņem no sava darba devēja atsauksmi, viņš ir iedrošināts iet dzīvē, un vēl mēs varam nokonsultēt jauno darba devēju, kā ar viņu strādāt," stāsta Ogres novada pašvaldības izpilddirektora vietniece Dana Bārbale

Pašvaldībā cer, ka kafejnīca-mācību centrs darbu sāks jau maijā.

Plānos papildu atbalsts par slimības lapām

"Šie pieci gadi mums patiešām bijuši tāds ekperimenta laiks," saka Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore Regita Zeiļa.

Viņa stāsta - pieci gadi bijuši izaicinājumiem pilni, jo sakrita ar kovida krīzi, tagad karu Ukrainā. Kā jebkuru uzņēmumu tas ietekmējis arī sociālos uzņēmumus. Daudziem arī nācies aizvērt savas durvis.

Šogad īpaša uzmanība pievērsta sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmas attīstībai. Lai sociālie uzņēmumi turpinātu attīstīties, jāiesaistās daudzām pusēm, arī pašvaldībām, kurām ir jābūt gatavām atbalstīt vietējos darītājus.

"Līdz ar to šogad braucam pie visām Latvijas pašvaldībām, lai stāstītu, kāda tad ir pašvaldību loma sociālo uzņēmumu stiprināšanā, ko pašvaldības var darīt, lai attīstītu sociālo uzņēmējdarbību savā novadā un līdz šim jau esam bijuši 38 dažādās pašvaldībās, izstāstot arī, ko pieļauj Sociālā uzņēmuma likums," stāsta Regita Zeiļa.

Publiskajam sektoram tiek arī stāstīts, kā veikt sociāli atbildīgus publiskos iepirkumus.

Par to, kas vēl būtu darāms un uzlabojams, Regita Zeiļa saka - jau šobrīd sociāliem uzņēmumiem valsts kompensē darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu daļu par darbiniekiem ar invaliditāti un garīga rakstura traucējumiem, pašvaldības var arī nodot bezatlīdzības lietošanā mantu vai telpas, sniegt kādus nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, bet arī sociālie uzņēmumi saskaras ar sarežģījumiem, piemēram, nodokļu politiku kopumā, gan atbalstu uzņēmējdarbībai kā tādai.

"Varētu būt finansējums tieši par slimības lapām, jo tieši slimības lapas ir tas, kas būtiski ir tieši sociāliem uzņēmumiem, it īpaši darba integrācijas sociāliem uzņēmumiem, kas saskaras ar sociāli mazaizsargāto cilvēku nodarbinātību, kur bieži vien šīs slimības lapas ir lielas izmaksas," stāsta Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore Regita Zeiļa.

Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis piebilst, šis ir jautājums, par ko tiek domāts.

"Ņemot vērā šo slimības lapu statistiku, mēs šobrīd patiesībā skatāmies, ka šis varētu būt viens no papildu atbalsta veidiem, neskatoties, kāda situācija kopumā būs, vai valsts lems par labu vēl kādam, nu, kādu slimības lapas dienu vēl nokompensēt darba devējam, tas būs jau tāds plašāks valstisks jautājums. Bet tieši uz sociāliem uzņēmumiem mēs skatāmies, ka to varbūt varētu izdarīt ātrāk un elastīgāk. Un šis ir izstrādes procesā. Mēs neteiksim "hop", vēl nav pārlēkts pāri, bet centīsimies šo virzienu arī attīstīt.

Neteiksim šogad, bet nākamajā gadā, lai varētu jau kādu labu ziņu sniegt," saka Imants Lipskis.

Viņš arī stāsta – jādomā arī par to, lai varētu dažādot finansējumu piekļuvi sociāliem uzņēmumiem.

Šobrīd pamatprogramma jeb tas burkāns, uz ko sociālie uzņēmumi tiecas, ir granti, kurus izsniedz "Altum". Šo gadu laikā izsniegti jau aptuveni 200 par kopumā 12,6 miljoniem eiro. Vidējais apjoms grantam bijis 62 000 eiro.

Sociālie uzņēmumi darbojas arī vides aizsardzībā, kultūras daudzveidības jomā un pilsoniskās sabiedrības veidošanā.

Read Entire Article