2023. gads Zemgalē – dabas stihiju posts, mazo skolu glābšana, lopkopju krīze

Zemgales novadu daba nesaudzēja. Pavasarī piedzīvoti plūdi, vasarā sausums, bet lielākā postaža skāra Dobeles novadu, kad augustā to pāršalca vētra, kā rezultātā cieta vairāk nekā 1630 mājsaimniecību – zaudējumi sasniedza 16 miljonus eiro.

Foto: Novadu Ziņas LTV

Naudītes pagasta iedzīvotājs Oskars Polis piedzīvoto raksturoja kā "kaut ko neiedomājamu": "Bija tā, it kā mākoņos mēs būtu. (..) Apkārt balts – migla."

Foto: Novadu Ziņas LTV

Izaicinājumiem pilns gads ir bijis arī zemnieku saimniecībām. Augļu koku un ogulāju audzētājiem salnas radījušas 7–8 miljonu eiro lielus zaudējumus, savukārt kaitēkļi radīja postījumus upeņu audzētajiem. Dažām saimniecībām bija jālikvidē pat 100% stādījumu. Bet piena lopkopībā daļa saimniecību lēma par pilnīgu vai daļēju piena lopu likvidāciju. 

Foto: Novadu Ziņas LTV

"J.Gierkena" zemnieku saimniecības vadītājs Mārtiņš Gierkens pastāstīja, ka kautuvēs pat izveidojušās rindas: "Manuprāt, ja nepalīdzēs valsts, tad pusgadā tiešām puse no saimniecībām arī aizies dabīgā veidā projām."

Tiesa, skarbā prognoze nepiepildījās, tikmēr grūtības skāra mazās lauku skolas, kurām nelielā skolēnu skaita dēļ būtu jābūt slēgtām. Tomēr, piemēram, Vānē vietvara lēma par labu skolas saglabāšanai. Runājot par pozitīvo – pašvaldībās, kur strauji pieaug jauno ģimeņu skaits, tiek atklātas un plānotas jaunas mācību iestādes.

Foto: Novadu Ziņas LTV

Ķekavas novada pašvaldības priekšsēdētājs Juris Žliko ("Izaugsme") pastāstīja, ka aizvadītajā gadā svarīgākā bijusi pamatakmeņa iemūrēšana, kapsulas iemūrēšana Pļavniekkalna sākumskolas jaunajā korpusā: "Šogad jau līdz otrajam stāvam būvnieki ir tikuši."

Zemgales novadā aktualizējās arī jautājumi par nozīmīgiem vides objektiem, piemēram, gadiem ieilgušais Latvijas dzelzceļa plāns – trokšņa mazināšanai apdzīvotās vietās. Iecerētā trokšņu siena posmā Rīga–Krustpils nav izbūvēta naudas trūkuma dēļ. Savukārt Bauskas novada pašvaldība un Skaistkalnes iedzīvotāji ir bažīgi par Lietuvas ieceri izbūvēt Baltijā lielāko vēja turbīnu parku.

Foto: Novadu Ziņas LTV

Bauskas novada domes vides speciālists Valērijs Gabrāns skaidroja: "Cilvēki zina, ka šeit gadās tā, ka ne no šā, ne no tā pazemē iegrūst lieli zemes blāķi un atsedzās lieli zemes tukšumi. Un saistībā ar šīm vēja ģeneratora milzu turbīnām šie procesi varētu pastiprināties."

Tikmēr Zemgales rajona tiesā šogad tika skatīta krimināllieta, kur par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku apsūdzēta mirušās ķēvītes Palmēras adoptētāja Gundega Bidere.

Foto: Novadu Ziņas LTV

Liels izaicinājums pašvaldībām būs iemaksas pašvaldību izlīdzināšanas fondā, norādīja Ķekavas novada pašvaldības priekšsēdētājs Žliko: "Tie ir 6 miljoni eiro, ko nākamgad plānots aizskaitīt. Tā ir ļoti, ļoti būtiska summa."

Norūpējusies arī Jelgavas valstspilsētas pašvaldība un tās priekšsēdētājs Andris Rāviņš (Zaļo un Zemnieku savienība): "Mēs šobrīd esam ļoti nobažījušies par to, ka projektos ir diezgan lieli sadārdzinājumi. Nākošajā gadā mums ir Zemgales industriālā parka attīstība, kas būs ļoti  svarīgs, uzdevumiem bagāts projekts."

Kādus projektus izdosies realizēt nākamajā gadā, vēl grūti spriest, jo pieaug ne tikai kredītmaksājumu procenti, bet arī minimālās algas apmērs, kas pašvaldībām ir papildu izdevumi.