Ziņojums: Covid-19 pandēmijas laikā – mērens nekustamā īpašuma cenu kāpums

7 months ago 1144
ARTICLE AD BOX

Ziņojums: Covid-19 pandēmijas laikā būtiski nekritās darījumu skaits ar nekustamajiem īpašumiem

00:00 / 04:44

Lejuplādēt

Jānis Kincis/Latvijas Radio

Nekustamo īpašumu cenas pieaug

Valsts zemes dienesta pētījums par norisēm nekustamo īpašumu tirgū tapa, jo 2020. gadā bija bažas, kā jaunās kadastrālās vērtības ietekmēs nekustamā īpašuma nozari. Tāpat bija satraukums, ka Covid-19 krīzes ietekmē nekustamo īpašumu tirgus varētu apstāties. Šīs bažas nav piepildījušās. Gadu pirms pandēmijas sākuma – 2019. gadā – Latvijā fiksēti 53 870 darījumu, bet 2020. gadā – par 150 mazāk. Vienlaikus turpinājies mērens nekustamā īpašuma cenu kāpums.

"Cenas kopumā aug. Un izskatās, ka cilvēki grib dzīvot komfortablākos mitekļos.

Liels pieaugums ir privātajā sektorā. Ja skatāmies no valstspilsētām, tad īpaši izceļas Ogre, Valmiera un Jelgava ar savu aktīvo tirgu un cenas līmeņiem, kas bieži vien maz vai nemaz neatšķiras no Rīgas un Pierīgas. Skatoties uz pārējo cenu pieaugumu, skaidrs, ka mājokļi diez vai kļūs lētāki. Lai tā notiktu, jābūt kādām ļoti ekstremālām pārvērtībām," stāstīja Valsts zemes dienesta vadītāja Vita Narnicka.

Zemes dienestā informēja, ka attiecībā uz mājokļu vidējām cenām konstatēts – tās ir pieaugušas gandrīz visos Latvijas reģionos. Savrupmājām lielākais cenu pieaugums (~15%) iezīmējas aktīvajos Pierīgas novados (Ādažu, Mārupes, Ķekavas). Tomēr arī pārējos Pierīgas novados vērojams cenu pieaugums (~5% līdz 10%), turklāt pieaudzis pieprasījums bijušo dārzkopības sabiedrību teritorijās - piemēram, Olaines, Carnikavas, Saulkrastu apkārtnē un citur.

Arī dzīvokļu segmentā saglabājas tendence cenām pieaugt. Vairāk tas iezīmējas tieši sērijveida (padomju laika) dzīvokļiem Rīgā. Savukārt jauno projektu segmentā tas ir vairāk svārstīgs, kas ir vairāk atkarīgs no pārdošanā nonākušā projekta attiecīgajā laikā.

Pārējās Latvijas pilsētās ar zemāku vērtību līmeni dzīvokļu cenas kopumā ir nemainīgas jau praktiski pēdējos desmit gadus.

Izņēmums ir vienīgi Ogre, Valmiera un Jelgava, kur vidējās darījumu cenas uzrāda straujāku pieauguma tendenci, kas nav zemāka par 2019. gada pirmā pusgada cenu līmeni. 

Lauksaimniecības zemju segmentā kopš 2013.gada valstī kopumā bija vērojams diezgan straujš darījumu cenu pieaugums, taču šobrīd vidējo cenu pieauguma tendence vairāk ir izlīdzinājusies, bet joprojām saglabā nelielu pieaugumu. Darījuma skaita ziņā aktīvākais veikto darījumu reģions ir Latgale, kur ir lielāks brīvo zemju piedāvājums, bet attiecīgi zemes cenu līmenis ir zemāks - zem 2000 eiro par hektāru (Eur/ha). Tikmēr Zemgalē lauksaimniecības zemes segmentā pieprasījums joprojām pārsniedz piedāvājumu un tas veicina darījumu cenās pieaugošu tendenci. Šobrīd vidējās cenas ar augstākas kvalitātes zemēm jau pārsniedz 7000 - 8000 Eur/ha.

Komercobjektu darījumu tirgus ir bijis vairāk svārstīgs, tomēr kopumā neiezīmējas cenu samazinājumi jeb cenu samazinoša tendence, tās nav zemākas par 2019.gada vidējo darījumu cenu līmeni. Rīgā (teritorijās ārpus centra - mikrorajonos) no 2020.gada otrās puses cenas ir vairāk stabilizējušās. Pārējās valstspilsētās zemākais punkts tika novērots 2020.gada pirmajā ceturksnī, taču pēc tam vidējās darījumu cenas uzrāda mēreni pieaugošu tendenci.

Mājokļus turpinās pielāgot strādāšanai; būvniecībā vajadzēs darbiniekus

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses vadītājs Mārtiņš Vanags pastāstīja, ka Covid-19 laika ietekme dažādās nekustamā īpašuma nozarēs atšķiras. Tirdzniecības nozarē nomājamo platību tirgū ir lieli zaudējumi, taču šajā laikā attīstījusies e-komercija, kādēļ kāpis pieprasījums pēc industriālajām platībām, piemēram, noliktavām. Vidējā termiņā nedaudz sarucis pieprasījums pēc biroju telpām, bet mājokļus iegādājas vairāk, kas saistāms ar arī attālināto darbu.

"Iespaids uz nekustamā īpašuma nozari ir ļoti nevienāds. Vissliktāk klājas viesnīcām, tirdzniecības centriem, vidēji labi klājas birojiem, bet labi klājas ražošanas platībām, loģistikas platībām, noliktavām, mājokļiem," klāstīja Vanags.

Cilvēkiem biežāk strādājot no mājām, nekustamo īpašumu attīstītāji pielāgo topošos projektus ar lielākām guļamistabām, paredzot vietu darba galdam. Mājokļa pielāgošana šīm vajadzībām turpināsies, norādīja Vanags.

"Šobrīd pasaulē cilvēki darba vietās pavada vidēji par 24% mazāk laika, savukārt uz vienu cilvēku biroja platība ir nepieciešama par aptuveni 9% mazāka, jo biroju projektē un plāno saskaņā ar tā maksimālo noslogojumu. Tas nozīmē, ka attīstās darba hibrīdmodeļi, kādu jau šobrīd pastāv ar darbu daļēji no biroja un daļēji no mājām. Bet skaidrs, ka cilvēki mājoklī pavada vairāk laika un daļu tur arī strādā, tad tam jāatspoguļojas arī mājokļa plānojumā," norādīja speciālists.

Runājot par nākotni nozarē, neziņa ir būvmateriālu cenu pieaugumu, kas jau ilgāku laiku pārsniedz kopējās inflācijas tendences. Šobrīd tirdzniecībā esošo mājokļu un biroju izmaksas to vēl pilnībā neatspoguļo, jo līgumi slēgti pirms pāris gadiem, taču dzīvokļu cenas un biroju telpu nomas maksa vēl augs.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons paskaidroja, ka būvniecības sektorā kopumā šogad prognozēts apgrozījuma kritums par 3% līdz 4%, vienlaikus cenas augušas par 7%. Nākamgad cenas turpināšot augt vēl par 7% līdz 10%, ko nosaka kopējā inflācija, algu kāpums nozarē, dārgāki izejmateriāli, transporta izmaksas, ģeopolitiskās krīzes sekas un citi aspekti. Vienlaikus Būvniecības informācijas sistēmā apkopotie dati liecina, ka izsniegto būvatļauju, saskaņoto būvprojektu un būvdarbu skaits turpinājis augt arī šogad. Būvniecības nozarē ir apskatīti arī izmaksas ierobežojošie faktori.

"Jaunbūvēm ir jāpārdomā nepieciešamās platības un tilpumi, cik tad plašas telpas ir vajadzīgas. Protams, var domāt arī par standartizētiem tipveida projektiem. Vienlaikus jādomā par importa darba spēku, jo, paskatoties uz būvniecības prognozēm vidējā termiņā nākamo septiņu gadu laikā, no 2024. līdz 2026. gadam ar ES finansētajiem projektiem un "Rail Baltica" izskatās ļoti liels kāpums. Tad ir divi varianti: vai nu izlīdzināt plānus un "pārstumt" projektus uz nākamiem gadiem vai sagādāt papildus darba spēku.

Aplēses liecina, ka vajadzēs papildus līdz 10 000 darbaroku. Tad nu jautājums, kur tās ņemt," sacīja Miķelsons.

Vērojot izaugsmes tendences, nekustamā īpašuma nozares pārkaršanu turpmākajos gados neprognozē. Vienlaikus lielā mērā atbildība par cenu un noslodzes pieaugumu būvniecībā gulstas uz valsts pārvaldi, lai Eiropas fondu projektus saplānotu laikus un vienmērīgi pa gadiem. Pretējā gadījumā, projektu termiņiem tuvojoties beigām, tos realizēs vienlaikus un izmaksas strauji kāps, norādīja nozarē.

Read Entire Article