Ziemassvētku dāvināšanas prieks – vai krīzes važās?

1 year ago 1175

ARTICLE AD BOX

Ziemassvētku tirdziņos apmeklētāju un pircēju netrūkst

Sākoties Ziemassvētku gaidīšanas laikam, pilsētās un pagastos atkal notiek Ziemassvētku tirdziņi. Lielāka interese šoreiz ir par amatnieku ražojumiem, adījumiem un citām interesantām lietām.

Kā teic uzrunātie Dobeles tirdziņā: lai gan šis gads visiem prasījis daudz lielākus izdevumus ikdienas vajadzībām, Ziemassvētki bez dāvanām neesot iespējami. Par savas ģimenes svētku tradīcijām stāsta jelgavniece Ruta:

"Vajadzības apmēram tādas pašas. Ir jau vēstules uzrakstītas rūķīšiem, ko vajag, lai rūķītis atnes. Noteikti, ka brauksim uz mežu, un, kamēr barosim meža dzīvniekus, rūķītis pie mājas jau būs atnesis dāvanas."

Dobelniece Laima apstājusies pie amatniekiem, kuri piedāvā dažādus koka izstrādājumus. Laima stāsta, ka dāvanas tikšot pirktas tikai pašiem tuvākajiem un tās būšot praktiski pielietojamas:

"Arī agrāk es ļoti plašā vērienā nedāvināju dāvanas, es domāju, ka šogad būs apmēram tāpat kā katru gadu. Vienmēr cenšos dāvināt noderīgas lietas. Aizdomājos par to, kas cilvēkam būtu vairāk vajadzīgs, ko viņš noteikti izmantos, nevis noliks kaut kur un aizmirsīs, tāpēc arī šobrīd mēģinu nolūkot meitai dāvanā paplāti, – es zinu, ka viņa noteikti to izmantos."

Savukārt dobelniece Inga rāda jau iegādātās konfektes un sveces. Dāvanām atvēlētā summa šogad esot tāda pati kā citus gadus – 15 līdz 20 eiro, bet, tā kā cenas ir kāpušas, lietā būšot jāliek vairāk radošas izdomas. "Es izvēlos tādas rokdarbu veida dāvanas. Nepērku neko tādu baigi dārgu, bet salieku kopā vairākas mazas lietas, lai sanāk skaista dāvana."

Ziemassvētku tirdziņā dāvanas lūko arī Gunta, kura uzskata, ka svētki jāsvin visos laikos. "Kaut ko citu piecietīsim, bet svētki ir jāsvin. Tā kā man ir mazbērni, tad es skatos te siltas zeķītes un kaut ko tādu interesantāku arī gribas paskatīties."

Ziemassvētki mājražotājiem ir karstākais darba laiks, kad jāpaspēj uz vairākiem tirdziņiem, jo nākamais peļņas laiks būšot tikai uz Lieldienām.

Mājražotāja Inga no Jaunolaines tirgo sveces, kas atgādina gardu desertu, ko tā vien gribas nogaršot. Viņa teic, ka sarūkošā iedzīvotāju rocība viņas biznesam vismaz pagaidām nākot tikai par labu. "Pagaidām izskatās, ka cilvēki tomēr vairāk skatās uz tādām mazākām dāvaniņām, nekā izvēlas dārgākas mantas."

Mājražotāja Anita no Elejas Jelgavas novadā piedāvā dažādus šūtos izstrādājumus.

"Mums, redziet, ir skaisti linu izstrādājumi. Viss ar roku šūts un darināts. Cilvēki pērk dāvanu maisiņus. Nu no desmit līdz trīsdesmit eiro. Ir lielākas dāvanas uz 50 eiro, kas var atļauties. Kāda cilvēkam rocība, – piemeklējam arī, cik maciņš atļauj."

Rosība ne tikai tirdziņos, bet arī veikalos un labdarības organizācijās

Rosība ne tikai tirdziņos, bet arī veikalos. Veikalu tīkla "Maxima Latvija" pārstāve Laura Bagātā stāsta, ka gatavošanos svētkiem var novērot, cilvēkiem iepērkot tādas lietas kā dāvanu iesaisņojumus, kastītes un lentītes, arī dažādus rotājumus un dekorācijas Ziemassvētku eglītēm. Vislielākais klientu pieplūdums ierasti ir tieši pirms svētkiem, taču arī jau pirms tam var novērot kādas dāvanu pirkšanas tendences.

"Ir atsevišķas kategorijas, kurās jau šobrīd līdz ar decembra sākumu principā ir novērojams pieprasījuma pieaugums. Tas, kas varbūt vairāk uz dāvanām attiecas, bērniem tās, protams, ir rotaļlietas, tad ir izvirzījušies līderi, kas ir vairāk pieprasīts tieši no rotaļlietām, – izteikti ir gandrīz divreiz palielinājies pieprasījums, piemēram, pēc plīša rotaļlietām. Ir pieprasītas arī tādas kā trases, elektrovadāmas mašīnītes, arī muzikālās rotaļlietas un rotaļu sadzīves priekšmeti," stāsta Bagātā.

Liels pieprasījums ir arī pēc saldumiem – dažādām konfektēm, tāpat arī citrusaugļiem. To novēro arī veikalu tīklā "Rimi Latvia". Tā pārstāvis Juris Šleiers stāsta, ka cilvēki pērk arī pirparkūkas, piparkūku mīklas, un arī te novēro, ka pieprasītas ir rotaļlietas bērniem. Lai arī ir krīze, cilvēki vēlas svētkus, iespējams, tas saistāms arī ar to, ka divus gadus tos tā īsti nevarēja svinēt kovida ierobežojumu dēļ. Un šī brīža pasaules notikumu kontekstā daudziem šie Ziemassvētki būs arī ar vēl īpašāku nozīmi.

"Mēs uz valsts svētkiem novembrī veicām vairākas aptaujas, lai nomērītu pircēju noskaņojumu un gatavību tērēt pārtikas produktiem. Mēs redzējām, ka aptaujās pircēji izsaka bažas par to, ka ārējie apstākļi spiež tērēt mazāk naudas, tomēr mēs redzam, ka pircēji nelabprāt ierobežo sevi, jo tomēr svētki paliek svētki. Un, iespējams, ka šādos ārējos apstākļos svētkus svinēt ir vēl būtiskāk kaut kādam tādam veselam saprātam nekā agrāk," norāda Šleiers.

Tiesa, cilvēki iepērkas apdomīgāk. Arī gatavojoties svētkiem. Mazāk ir impulsa pirkumu, dāvanas tiek izraudzītas rūpīgāk, piebilst "Maxima Latvija" pārstāve Bagātā.

"Es pieļauju, ka cilvēki ļoti plāno, līdz ar to, ja ir atlaide kādai konkrētai preču grupai jau pirms Ziemassvētkiem, es domāju, tas tiek ļoti izmantots.

To mēs redzam arī, ka decembra sākumā jau ir kategorijas, pēc kurām pieaug pieprasījums. Lai gan tad svētki vēl ir vairāku nedēļas attālumā, bet var redzēt pieprasījumu, līdz ar to varētu teikt, ka šis apdomīgums tiek pielietots arī svētku laikā."

Aktīvi dāvanas tiek gatavotas arī dažādās labdarības organizācijās. Biedrībā "Laiks jauniešiem", kas pamatā darbojas Bauskas novadā, stāsta, ka krīze gan radījusi sarežģītākus apstākļus daudziem, un to jūt, arī palielinoties lūgumu skaitam pēc palīdzības, taču, par pārsteigumu pašiem, ziedojumi tomēr nav mazinājušies un dažbrīd pat varētu teikt, ka to skaits palielinās.

Biedrības vadītājs Gints Jankovskis stāsta, ka visvairāk cilvēki ziedo Ukrainai, taču šajos svētkos, pateicoties uzņēmumiem, kas ziedo, arī skolām, kur skolotāji un bērni ar vecākiem sagādā dažādas dāvanas, varēs iepriecināt daudz bērnu un senioru.

"Šobrīd izskatās, mēs prognozējam, ka varētu būt vairāk nekā 500 dāvanas, aptuveni 750 mēs uztaisītu. Tas grūtākais ir šīs dāvanas sagatavot attiecīgām vecuma grupām un attiecīgi tām vajadzībām. Varbūt kādam tā puzle nav vajadzīga, bet ir vajadzīgs plediņš, lai sasildītos ziemas laikā. Un šeit mūsu komandai laikam tas smagākais posms ir apzvanīt visas šīs ģimenes, uztaisīt bezmaz vai dubulto sarakstu un tad sagatavot. Te kaut kas garšīgs, te kaut kāda spēle, te kaut kāds prieks."

Cilvēki varētu tērēt apdomīgāk, bet no dāvināšanas neatteiksies

Korelācijas starp krīzi un kādām krasām izmaiņām tieši Ziemassvētku dāvināšanā īsti nav, saka Latvijas Universitātes (LU) asociētā profesore, patēriņa kultūras pētniece Marita Zitmane. Cilvēki samazina dāvanu apjomu, arī summas dāvanām varētu samazināties, taču tas nenozīmē, ka atteiksimies no dāvināšanas kā no pasākuma kā rituāla.

"Jo jāsparot, ka Ziemassvētku dāvināšana – tā nav vienkārši apmainīšanās ar mantām. Tas ir rituāls, tam ir arī ļoti dziļa emocionāla nozīme. Visiem šiem te rituāliem, kas ir izstrādājušies un kas mums ir, teiksim, tādi nevis nejauši, bet simboliski un ar dziļām tradīcijām, tātad tam ir arī tāds ļoti liels emocionālais nesums. Tāpēc, jā, cilvēki varētu apdomīgāk tērēt naudu, bet no dāvināšanas kā tādas neatteiktos."

Dažādi pētījumi pasaulē un Latvijā rāda, ka cilvēki varētu vairāk pievērsties nemateriālām vērtībām, vairāk ieguldīt no sevis un piedomāt pie dāvanām, piemēram, salabojot vecmāmiņas ķēdīti un to uzdāvinot, vai darot kaut ko citu tādu, kam ir lielāka simboliska un emocionāla nozīme.

Zitmane piebilst: tas, ko ar kolēģiem ir pētījuši par Latviju un Ziemassvētkiem, – dāvanas nes personisku ziņojumu. Tās nav nekas nejaušs.

"Tur mēs diezgan izvērtējam, ko mēs dāvinām. Mēs domājam vai tas atbilst tam cilvēkam, kuru mēs apdāvinām. Sevišķi tādas īpašākas attiecības veidojas ar vecāku un bērnu dāvanām. Tur mēs ļoti izteikti, principā tā ļoti viltītgi virzām to bērnu tajā virzienām, ko gribam, vai nu attiecīgi dāvinot grāmatas vai kādus jaunā zinātnieka komplektus, vai kaut ko tamlīdzīgu. Ziemassvētku dāvanām ir vairākas būtiskas nozīmes, viens ir tas rituāls, tās emocijas, un otrs arī, ka mēs parādām, ka mēs to cilvēku, kam dāvinām, zinām. Mēs par viņu esam piedomājuši." LU asociētā profesore arī stāsta, ka nesen kādā aptaujā izlasījusi – 59% no aptaujātajiem dāvinās dāvanas arī saviem mājdzīvniekiem.

Šobrīd Latvijā ir arī tādi ļoti galēji viedokļi, ka viss ir slikti un nekā šogad svētkos nebūs, taču prakse rāda, ka tomēr pērkam un dāvinām. Un, lai arī dāvināšana ir gan rituāls, gan tradīcija, svētki ir arī komercializēti.

"Nenoliedzami mārketings un patēriņa kultūra apzināti ir Ziemassvētkus komercializējusi, bet tajā pašā laikā dāvināšanai un apdāvināšanas rituālam ir jau dziļākas un senākas saiknes. Drīzāk tas mārketings ir audzēts. Piemēram, "Coca-Cola" stāsts, ko ziemas mēnešos slikti dzēra (..). Ko "Coca-Cola" izdomāja? Sasaistīt ar Ziemassvēktiem! Ziemassvētki nāk, brauc un Santa Klauss, kas dzer "Coca-Cola". Tā kampaņa ir gājusi vairāku desmitu gadu garumā un tagad mums ir pilnīgi normāli, ka "Coca-Cola" arī saistās ar Ziemassvētkiem."

Grūtais laiks liek aizdomāties arī par Ziemassvētku sākotnējo būtību

Iepirkšanās drudzis Ziemassvētkos iedzīvotājus pārņēmis jau daudzus gadus. Arī šogad cilvēki visiem spēkiem cenšas sarūpēt dāvanas, jo tā taču ir tradīcija. Tā pieņemts. Tomēr ir cilvēki, kuriem šis grūtais laiks licis aizdomāties par Ziemassvētku sākotnējo būtību. Arī Kristīne no Dobeles teic, ka nelielas dāvaniņas būšot tikai mazbērniem, bet pārējiem tikšot vien kopā būšanas prieks.

"Šodien tieši lasīju vienu nelielu apcerējumu par rakstiem un Ziemassvētku patieso iemeslu un sapratu, ka to mēs visbiežāk aizmirstam.

Tā kā mana autoritāte ir Dievs, tad es svinēšu Ziemassvētkus tā, kā kristīgajā pasaulē tos svin. Iešu uz dievkalpojumu, svinēšu Kristus piedzimšanu, un pārējais būs pakārtoti."

Tukuma Evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Mārcis Zeiferts teic, ka tikai pēc svētkiem būšot redzams, vai šī gada krīzes un izaicinājumi būs vairojuši cilvēku vēlmi atgriezties pie Ziemassvētku svinēšanas kristīgajām tradīcijām.

"Komercializācija Ziemassvētkos vienmēr ir bijusi visai klātesoša. Viss jau ir atkarīgs no paša cilvēka droši vien, – kāda ir viņa dzīves uztvere, vērtības, izpratne par garīgumu. Cerēsim, ka šie svētki tomēr būs tādi, kas varbūt vairāk liks domāt par tādām dziļākām lietām, par tādām cilvēciskām lietām, kas cilvēkam viņa dzīvē saistās ar dzīvības avotu, kas viņam dzīvību ir devis, un atgriezties atpakaļ pie kaut kādām pamatlietām."

Ziemassvētkos mācītājs Zeiferts visiem novēl mīlestību, kas šajā laikā ir vēl vajadzīgāka nekā citkārt.

"Tas ir dzīves eksistences pamats. Bez tā mūsu dzīve kļūst tukša, bez tā mūsu dzīve negūst vajadzīgo piepildījumu, un Ziemassvētkos viskonkrētāk tā vēsts izpaužas caur mīlestību, ko mēs varam gan saņemt, gan dot viens otram tālāk."

Read Entire Article