«Vides SOS» lietotnē šogad ziņots jau par vairāk nekā 3200 iespējamiem vides pārkāpumiem

3 weeks ago 132
ARTICLE AD BOX

Šodien, 6:55

Autori: Sintija Ambote (Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondente)

«Vides SOS» lietotnē šogad ziņots par vairāk nekā 3200 iespējamiem vides pārkāpumiemSintija Ambote00:00 / 04:46

Mobilajā lietotnē "Vides SOS" līdz novembrim saņemti vairāk nekā 3200 ziņojumu par iespējamiem vides pārkāpumiem. Īpaši liels ziņojumu pieaugums salīdzinot ar aizvadītajiem gadiem gan bijis jau pērn, kad visa gada garumā saņemti vairāk nekā 5000 ziņojumu. Valsts vides dienesta (VVD) pārstāve Kristīne Kļaveniece gan prognozē, ka šogad rādītājs būs tikpat augsts.

“Analizējot ziņojumus mēs redzam, ka šogad novērojamas izmaiņas atbildīgo iestāžu TOP 3, kam būtu jārisina tie ziņojumi. Ja iepriekš tās lielākoties bija pašvaldības un Rīgas pilsētas pašvaldība, kuras teritorijā iedzīvotāji konstatē piegružotas teritorijas, bet tad šogad jau vairāk ziņojumu ir par pārkāpumiem, kas ir VVD kompetences jautājumi jau ar lielāku atkritumu apjomu, dažādi ūdens piesārņojuma gadījumi un ziņojumi par gaisa piesārņojumu jeb smakām,” stāstīja Kļaveniece.

Tieši par dabā izgāztiem atkritumiem arī šogad visvairāk ziņojumu saņemts Rīgas pašvaldības, Rīgas mežu un valsts mežu teritorijās.

Ziņotājiem viens no dabā biežāk sastopamajiem atkritumu veidiem joprojām ir būvniecības atkritumi.

Kļaveniece norādīja: “Mēs ievērojām jau pērn šo tendenci, ka vidē tiek izmesti mājsaimniecību remonta vai pārbūves atkritumi, bet “Vides SOS” aplikācijā esam saņēmuši arī par būtiskiem būvniecības atkritumu izmešanas gadījumiem vidē. Piemēram, uz mežu aizvesti būvgruži no lieliem būvniecības projektiem un mums ir izdevies arī konstatēt tos pārkāpējus.”

“Latvijas valsts mežu” Mežkopības plānošanas vadītājs Edmunds Linde lēš, ka gadā no valsts mežu teritorijām izvāc vairāk nekā 1000 kubikmetrus atkritumu un apjoms šogad nebūs samazinājies. 

Pērn “Latvijas valsts mežiem” tas izmaksājis ap 130 000 eiro, turklāt tieši mājsēdes laikā īpaši pieaudzis atkritumu apjoms mežos. Lielāko daļu ziņojumu valsts meži saņem tieši no “Vides SOS” lietotnes un bieži piesārņotas teritorijas ir netālu no lielajām pilsētām tieši dārziņu kooperatīvo sabiedrību tuvumā, atzīmēja Linde.

“Ļoti dažādi atkritumu veidi, bet puse no apjoma ir sadzīves atkritumi un kādi 255 [kubikmetri] ir būvniecības atkritumi un vēl bīstamie atkritumi – riepas un šīferis. Mājsēdes laikā pērn izteikti bija būvniecības atkritumi un arī daļa sadzīves atkritumu no cilvēkiem, kas tīrījuši savus pagalmus un bēniņus. Redzēsim kāda tā statistika veidosies šajā mājsēdes laikā. Taču pamata darbs šeit ir pašvaldības uzraugošajām institūcijām, kam būtu jāseko līdzi šo apdzīvoto teritoriju atkritumu apsaimniekošanas līgumu apjomam pēc iedzīvotāju skaita un izejot no tā prasīt atbilstošu atkritumu nodošanu iedzīvotājiem,” skaidroja Linde.

“Latvijas valsts mežiem” biežāk nācies vākt atkritumus Jelgavas un Olaines novados, Daugavpils piepilsētas mežos, kā arī teritorijā ap Stendi un Tukumu. tikmēr Latvijas Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe norādīja, ka joprojām trūkst kompleksas dažādu atkritumu šķirošanas un apsaimniekošanas sistēmas.

“Runājot par jebkuru atkritumu veidu, tad ir jāredz, kur to sašķiroto “mantu” likt. tāpat, lai dalīti vāktu atkritumus pašvaldību laukumos ir nepieciešamas investīcijas, jo, ja tās izmaksas tiek saliktas tikai uz atkritumu radītāju pleciem, tad viņi nav spējīgi samaksāt un vienkārši aizved to kaut kur dabā. Es ļoti gaidu diskusijas ar VARAM par investīcijām šo laukumu attīstībai, kā arī jāgaida, kad praktisku rezultātu iegūs arī politiskā ņemšanās ap atkritumu apsaimniekošanas reģioniem un tie reģioni būs apstiprināti, lai sāktu veidot reģionālos plānus, kā pārkārtot visu atkritumu saimniecību tuvāk aprites ekonomikas nosacījumiem,” sacīja Sproģe.

Par mežā vai citviet vidē izgāztiem atkritumiem ikviens var ziņot mobilajā lietotnē “Vides SOS”, savukārt par gaisa piesārņojumu VVD aicina ziņot, zvanot uz diennakts tālruni 26338800, lai operatīvāk reaģētu.

Read Entire Article