VARAM: Novadu reformas rezultātā aug pašvaldību kapacitāte, pakalpojumu pieejamība un kvalitāte 

3 weeks ago 145
ARTICLE AD BOX

Ziņojumā apskatīta reformas ietekme tādos jautājumos kā vispārējais pašvaldību iedalījums Latvijā, pašvaldību budžeta un investīciju spēja, pašvaldību administratīvā kapacitāte, pašvaldību pakalpojumi un atbalsts iedzīvotājiem, deputātu skaits. Tāpat izvērtēts attīstības centru tīkls un atbilstoši Saeimas uzdevumam izvērtēts Saulkrastu novada potenciāls un potenciāli attīstības centri Ventspils, Rēzeknes, Augšdaugavas, Saulkrastu, Varakļānu, Dienvidkurzemes un Jelgavas novadā.

Pieaug konkurence uz deputātu vietām

Apzināts, ka kopējais deputātu skaits pašvaldībās samazinājies par 53% jeb no 1614 uz 758. Konkurence uz vienu pašvaldības domes deputāta vietu 2021. gada vēlēšanās pieauga no 5,38 līdz 8,14 pretendentiem, salīdzinot ar 2017. gada pašvaldību vēlēšanām. Turklāt, pēc VARAM aplēsēm, deputātu atlīdzībai nepieciešamie līdzekļi no 2021. gada jūlija līdz 2022. gada jūlijam samazinājušies par aptuveni 10 miljoniem eiro. Tāpat uzlabojusies pašvaldību finansiālā kapacitāte: pēc budžeta ieņēmumiem atšķirība starp novadu lielākajiem un mazākajiem kopējiem budžeta ieņēmumiem samazinājusies no 34 reizēm līdz sešām reizēm pēc reformas.

Pakalpojumu pieejamība un kvalitāte: ar augšupejošu tendenci

Iedzīvotājiem saglabāti līdzšinējie pakalpojumi, un darbu turpina apvienoto novadu pakalpojumu sniegšanas vietas (pilsētu un pagastu pārvaldes, pakalpojumu centri), atsevišķos gadījumos apvienojot blakusesošu pagastu un pilsētu pārvaldes vai pakalpojumu sniegšanu pārņemot citai pārvaldei. Darbu turpina visi līdzšinējie Valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri, un no 2022. gada atvērti astoņi jauni centri. Pavisam pašlaik darbojas 131 Valsts un pašvaldību vienotais klientu apkalpošanas centrs, un kopumā plānots paplašināt teritoriālo centru pieejamību līdz katram pagastam un pilsētai.

VARAM norādīja, ka pēc novadu apvienošanas vismaz viena vidusskola ir visās 43 pašvaldībās, turklāt skolēnu skaits, par kuriem jāveic savstarpējie norēķini, sarucis par 36%, savukārt izmaksas par savstarpējiem norēķiniem – par 44% jeb par 8,1 miljoniem eiro. Mazāks savstarpējo norēķinu apjoms nozīmē samazinātu administratīvo slogu un ļauj šos līdzekļus apvienotajām pašvaldībām plānot izglītības pakalpojumu attīstīšanai savas pašvaldības teritorijā.

Tāpat atsevišķās kategorijās izvērtējot pieejamo atbalstu pirms un pēc pašvaldību apvienošanās, VARAM secināja, ka ar pozitīvu tendenci ir pašvaldību noteiktie pabalsti par bērnu piedzimšanu, pabalsts krīzes situācijās; lielākajā daļā gadījumu noteikts arī augstāks maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis. 

Cilvēkresursu pieejamība un kapacitāte

Ziņojuma izstrādes laikā bija iespējams novērtēt tikai pašvaldību plānotos resursus funkciju un pakalpojumu nodrošināšanai, tāpēc sniegts provizorisks vērtējums par pašvaldību plānoto kapacitāti. Vairumā gadījumu pašvaldību plānotie resursi administratīvo funkciju izpildei atbilst aplēsēm par nepieciešamo slodžu apjomu. Pašvaldībās turpinās jauno novada darbības modeļu ieviešana, ko vairums plāno noslēgt 2022. gada laikā. Vismaz puse no jaunizveidotajām pašvaldībām uzsākušas darba efektivizēšanu, centralizējot administratīvos procesus ar IT sistēmu ieviešanu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs ("Attīstībai/Par!") norādīja, ka paveikts milzu darbs līdzsvarotākas reģionālās attīstībās vārdā, un, ņemot vērā, ka ir pagājis vien nepilns gads, kopš reforma stājās spēkā, ilgtermiņa ieguvumus varēsim novērtēt tikai pēc pāris gadiem. Izvērtējot sākotnējos rezultātus, jau redzami ieguvumi pašvaldību darbā.

"Piemēram, atšķirība starp novadu lielākajiem un mazākajiem kopējiem budžeta ieņēmumiem samazinājusies gandrīz sešas reizes, turklāt lielāks budžets ļaus piesaistīt lielākas investīcijas iedzīvotājiem un pašvaldības attīstībai būtisku projektu īstenošanai. Ministrijas ieskatā, pirmreizējie secinājumi kopumā apliecina, ka reforma ir liels solis uz priekšu mūsdienīgas un uz izaugsmi vērstas reģionālās attīstības virzienā," stāstīja Plešs.

VARAM 3. jūnijā plkst.10 rīkos preses konferenci, kurā iepazīstinās ar sākotnējiem secinājumiem par pašvaldību reformas īstermiņa ietekmi, kā arī informēs par priekšlikumiem un ieteikumiem turpmākai pašvaldību darba optimizēšanai un kapacitātes celšanai reformas kontekstā. 

KONTEKSTS:

2021. gada 5. jūnijā pašvaldību vēlēšanas notika jaunajās robežās, ieviešot novadu reformu, kas paredz 119 pašvaldību vietā Latvijā izveidot 43. Vēlēšanas gan notika 40 vēlēšanu apgabalos, jo netika vēlēti Rīgas domes deputāti, kā arī Satversmes tiesas sprieduma dēļ domnieki Varakļānu novadā un Rēzeknes novadā, kur vēlēšanas notika 2021. gada 11. septembrī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Read Entire Article