Valsts vietējo ceļu nodošana pašvaldībām ilgst mēnešiem

Pirms gada SM sāka aicināt pašvaldības pārņemt valsts vietējos ceļus 11 000 kilometru kopgarumā. Atsaucība nebija liela – vēl joprojām abas puses cenšas vienoties par 528 kilometru nodošanu. Pēdējos darbus ceļu apsaimniekotāja nomaiņai šobrīd uzsākuši vēl mazākam garumam – 32 kilometriem. Ministrijā stāstīja, ka pārņemšana rit lēnām, jo tas ir sarežģīts administratīvs process.

"Skaidrs, ka mēs nevaram visus 10 tūkstošus momentā nodot. Nevienam tam nebūs kapacitātes, ne pašvaldībām, ne "Latvijas Valsts ceļiem"," stāstīja SM Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.

Jēkabpils, Līvānu, Preiļu, Tukuma, Talsu, Jelgavas un Aizkraukles novadi ministrijai nemaz nav atbildējuši, vai gatavi, ko pārņemt. Arī ar tiem, kas atbild, diskusijas nereti ieilgst vairāku mēnešu garumā. Un daudzviet runa ir par pārsimts metru īsu ceļu.

"Piemēram, tāds, ko šobrīd nodot: "Pieveds Ziediņu stacijai". Pievedceļš 400 metru garumā. Skaidrs, ka kāda tur valsts nozīme? Tur šīs stacijas jau pat vairs nav. Tas ir pievedceļš, pieņemu, ka vienai vai pāris mājām," teica SM pārstāvis.

Arī pašvaldībām ir savi kritēji. Alūksnes novads no vairāk nekā 100 valsts piedāvātajiem kilometriem piekritis pārņemt 40. Tie ir tādi, kas svarīgāki vietējiem uzņēmējiem, tūrismam, bet vienlaikus arī tādi, kuros nebūs daudz jāiegulda.

"Vai šim ceļam sastāvā ir tilts? Šī inženierbūve noteikti ir ļoti dārga, lai to uzturētu, un, nedot Dievs, tās tehniskais stāvoklis ir tāds, ka jāpārbūvē. Pagaidām mēs esam ļoti piesardzīgi un ļoti izvērtējam, lai nepārsteigtos un mums neteiktu, ka pašvaldība netiek galā," skaidroja Alūksnes novada domes izpilddirektors Ingus Berkulis.

Valsts piedāvātais "burkāns" – dotācija 1560 eiro vērtībā par katru pārņemto kilometru gan ir lielāka, nekā vidēji pašvaldības jau šobrīd tērē savu ceļu uzturēšanai. To atzina gan Alūksnē, gan Balvos. Bet ar uzturēšanu pašvaldību cerības, pārņemot ceļus, gan nebeidzas.

"Uzvest granti, veikt būtiskus uzlabojumus, tās atšķirības nepietiek. Noteikti ir nepieciešami, vai nu kredītņemšanas iespēja. Mēs skatījāmies tos ceļus, ko mēs kā pašvaldība no kuriem struktūrfondus varēsim labāk," stāstīja Balvu novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs (Latgales partija).

Trīs kilometru garo ceļu, kas savieno Baltinavu un Briežuciemu, šajā pašvaldībā apsaimniekot cer sākt no nākamā gada pavasara. Tātad vēl šoziem pienākums šķūrēt sniegu no šī lauku ceļu būs valstij.