Vairāk nekā 3000 pedagogu piketā pie Saeimas nepanāk prasīto

1 week ago 75
ARTICLE AD BOX

Skolotāji pieprasa cieņu

Skolotāji piketā pieprasīja cienīt nozari – sabalansēt nesamērīgo slodzi, ko esošie mācībspēki spiesti nostrādāt trūkstošo kolēģu vietā un palielināt algas.

Piketa dalībnieks mājturības skolotājs Juris Bidzāns no Iecavas pastāstīja, ka strādā divās skolās vienlaikus. Pasākumā viņš piedalās, jo uzskata, ka skolotāji pelna pārāk maz. "Man šī šausmīgā negodība, samaksas grafika izstrādē... Tāda kā klaja ņirgāšanās par skolotājiem.

Kādreiz skolotājs bija prestiža profesija. Tagad es tā nejūtos," stāstīja Bidzāns.

Kāda cita piketa dalībniece Inčukalna pamatskolas sākumskolas skolotāja Ieva norādīja: "Es esmu sākumskolas skolotāja, un man ir jābūt gan auklei, gan izklaidētājai, gan vadītājai, gan organizatorei, gan plānotājai. Tas ir tāds multimākslinieka darbs."

Arī sporta skolotājs no Talsiem Aivars skaidroja, ka jāstrādā vairākos darbos, lai nopelnītu. Viņš stāstīja: "Es bērnudārzā strādāju par sporta skolotāju un sporta skolā. Es esmu daudziem vecākiem piedāvājis – nāciet mēnesi un pastrādājiet manā vietā, es aiziešu jūsu vietā pastrādāt. Daudzi man ir pateikuši – nē, neiešu, Aivar."

Pedagogu profesija nav iekārojamākā. Par to liecina virkne izdrukātu lapu ar vakancēm visos reģionos, un tādu patiešām ir daudz. 

"Es nevaru šobrīd! Man ir emocijas... Ka man ir jāstāv šeit un jāprasa, lai ciena mūsu skolotāju darbu. Tas ir nožēlojami.

Tik gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas skolotāja darbs tiek noniecināts. Un šī stāvēšana šeit jebkuru no mums patiesībā pazemo," uzsvēra Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāja Gunita Smiltāne.

Kopsaucēju nepanāk

Nesaskaņas starp skolotājiem un politiķiem nav reta parādība. Teju katru gadu skolotāji brīdinājuši par piketiem un streikiem. Bet gan 2018., gan 2020. gadā ieceres par piketiem tomēr tika atceltas, jo galu galā prasības tika izpildītas.

Vienas dienas brīdinājuma streiku rīkoja 2015. gadā, bet pikets pie Saeimas, līdzīgs kā šodien, notika 2019. gadā. Ar cerībām, ka politiķi pirms vēlēšanām sadzirdēs, bija ieradušies skolotāji no visas valsts, norādīdami, ka viņu pacietības mērs ir pilns. Ministrijas virzītais modelis – nauda seko pašvaldībām, nevis skolēnam – viņuprāt, nav veiksmīgs, algas aizvien ir par zemu, bet slodze tieši daudzo neaizpildīto vakanču dēļ – nesamērīgi liela. 

Par to aptuveni stundu arodbiedrības vadība sprieda ar politiķiem. Pie kopsaucēja vēl nenonāca.

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece ("Konservatīvie") komentēja: "Mēģināsim vēlreiz izskaidrot tos apsvērumus, kāpēc esam sarunās nonākuši tur, kur esam."

Savukārt Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") sacīja, ka valdība ir visus savus solījumus pildījusi. "Gan grafiki, gan pieaugumi – tie visi ir, un tas ir pats svarīgākais. Nākamajā gadā mēs zinām, ka skolotāju algu pieaugums būs," teica Ašeradens.

Bet arodbiedrība ar piketa iznākumu nav apmierināta. Pirmdien būšot sēde, kurā lems par tālāku rīcību. 

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga norādīja:

"To, ka būs protesta akcijas, tas ir vairāk nekā skaidrs. Nekad šādi nav bijis, ka nevienā no jautājumiem nav nekādu kompromisu."

Kāds ir ministrijas piedāvājums

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvā pedagoga zemāko mēneša darba algas likmi katru gadu paaugstināt par 8,4%, ceturtdien pēc pedagogu darba samaksas darba grupas sanāksmes informēja IZM Izglītības departamenta direktora vietniece izglītības statistikas un finanšu plānošanas jomā Dace Kalsone.

No šā gada 1.septembra vispārējās, profesionālās, profesionālās ievirzes un interešu izglītības pedagoga zemākā mēneša darba algas likme būtu 900 eiro, 2023.gada 1.septembrī - 976 eiro, 2024.gada 1.septembrī - 1058 eiro, 2025.gada 1.septembrī - 1147 eiro, 2026.gada 1.septembrī - 1243 eiro, 2027.gada 1.septembrī - 1347 eiro par 30 stundu darbu.

Pirmsskolas izglītībā piecus un sešus gadus veco bērnu izglītošanai pedagoga zemāko mēneša darba algas likmi 2023.gada 1.septembrī plāno 1141 eiro, 2024.gada 1.septembrī - 1312 eiro, 2025.gada 1.septembrī - 1483 eiro, 2026.gada 1.septembrī - 1656 eiro par 30 stundu darbu, 2027.gada 1.septembrī - 1795 eiro par 40 stundu darbu.

Aprīlī darba grupas sanāksmē ierosināja vispārējās izglītībā trīs potenciālos scenārijus par pedagogu darba slodzes izlīdzinājumu. Pirmais no tiem paredz, ka 60% no darba slodzes skolotājs vada mācību stundas, savukārt 40% no darba slodzes gatavo mācību stundas un veic pārējos pienākumus. Tiek rosināts šādu slodzes sadalījumu ieviest no 2023.gada 1.septembra. Ceturtdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē izglītības un zinātnes ministre Muižniece atzina - lai ieviestu šādu slodzes dalījumu, valstī nepieciešami vēl 4000 skolotāju.

Otrs scenārijs paredz pakāpenisku pāreja uz 60% un 40% darba stundu attiecību, ikgadēji tuvinot par diviem procentpunktiem. Savukārt trešais scenārijs piedāvā 60% un 40% darba stundu attiecību kā ieteicamu, bet ne obligātu, ar normatīvo aktu uzlabojumiem.

Darba grupā par šiem scenārijiem nav bijis vienota viedokļa, un katram no tiem tika izskatīti gan ieguvumi, gan zaudējumi.

Darba grupas vadītājs, izglītības ministres padomnieks Jānis Klauze ("Konservatīvie") informēja, ka IZM līdz 30.jūnijam var iesniegt priekšlikumus par pedagogu darba samaksas pilnveidi.

Kalsone piebilda, ka vasarā IZM sadarbībā ar Centrālo statistikas pārvaldi risinās datu salīdzināšanas jautājumus, jo nereti dati tiek atšķirīgi interpretēti. Nākamā darba grupas sanāksme plānota 21.jūlijā.

KONTEKSTS:

LIZDA ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) nav vienisprātis jautājumā par valsts budžeta mērķdotācijas sadales maiņu – mērķdotācijas plāno pārvirzīt no skolas uz pašvaldību. LIZDA priekšsēdētāja izteikusies, ka "algas tiks praktiski "iesaldētas" gandrīz visiem pedagogiem uz vairākiem gadiem". Ministre savukārt atbildējusi, ka tie ir meli. Piketa trīs galvenās prasības ir sabalansēta darba slodze, atalgojuma palielināšanas grafiks saskaņā ar Izglītības likumā noteiktajiem principiem un taisnīgs finansējuma sadales mehānisms, lai neciestu pedagogi no pašvaldībām ar sakārtotu skolu tīklu un lielu izglītojamo skaitu. 

Arodbiedrība prasa pieturēties pie pašlaik spēkā esošā pedagogu darba samaksas grafika, kā arī izstrādāt un apstiprināt grafiku nākamajiem pieciem gadiem, sākot no 2023. gada. Tāpat skolotāju organizācija vēlas panākt darba slodzes sabalansēšanu, nodrošinot ne vairāk par 60% darba laika kontaktstundām un ne mazāk par 40% darba laika pārējo pienākumu izpildei.

Read Entire Article