ARTICLE AD BOX
ĪSUMĀ:
- Pašlaik Rīgā vairāk nekā 800 ģimeņu gaida rindā uz bērnudārzu.
- Rindas uz bērnudārziem samazinās.
- Iemesls bērnudārzu rindu samazinājumam ir gan dzimstības krišanās, gan migrācija.
- "Panorāma" uzklausīja vairāku mammu stāstus, kuras pametušas Rīgu bērnudārzu rindu dēļ.
- Diskutē par vajadzību celt vēl bērnudārzus, jo rindu samazināšanos prognozē arī turpmāk.
Rindas uz bērnudārzu Rīgā samazinās
Katru gadu rindas uz vietu Rīgas pašvaldības bērnudārzos samazinās. Pašlaik rindu bērnudārzā vēl gaida 829 bērni. Tas nozīmē, ka vien trīs gadu laikā bērnu skaits, kas gaida rindā, sarucis aptuveni divarpus reizes. Rīgas privātajos bērnudārzos šogad mācās 6200 bērnu. Pašvaldība drīzumā būs gatava atvērt vēl divus jaunus bērnudārzus, kuros būšot vietas kopumā 300 bērniem. Tā rezultātā esošā rinda samazināsies vēl aptuveni uz pusi.
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Pirmsskolu nodaļas vadītāja Iveta Nagla norādīja, ka iemesls rindu samazinājumam ir zemāka bērnu dzimstība.
"Tā ir bērnu dzimstība, jo tomēr bērni dzimuši Rīgā ir mazāk, nekā tas bija iepriekš. Šie bērni, kas iepriekš veidoja rindu, tagad ir jau sasnieguši skolas vecumu. Paralēli visam ir attīstījies ļoti strauji privātais sektors," stāstīja Nagla.
Tendences rāda, ka galvaspilsētā, protams, piedzimst vairāk bērnu nekā Pierīgā. Tomēr tendences Pierīgai ir labvēlīgākas. Tur dzimstība ir stabila, bet Rīgā tā pēdējo piecu gadu laikā sarukusi par ceturtdaļu.
"Arī vecuma struktūra Pierīgā ir tāda, ka tur ir daudz bērnu. Ja skatāmies, cik Pierīgā ir bērnu līdz skolas vecumam, tad tie ir gandrīz 9%. Rīgā tie ir 7%. Rīgā iedzīvotāju skaits samazinās, gan dzimstībai esot mazākai par mirstību, gan migrācijas dēļ. Līdz ar to tās rindas diemžēl izzudīs dabiskā ceļā. Kas nav, protams, labi," stāstīja Centrālās statistikas pārvaldes Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula.
Šonedēļ plašu neapmierinātību paudušas privātās pirmsskolas, asi kritizējot domes ieceri būvēt vēl vienu bērnudārzu. Vai ir vajadzīga vēl kāda ēka? Par to bažas pauž arī eksperti.
"Es, teiksim, nemaz neaizrautos ar būvēšanu, bet pielāgotu telpas, kurās mēs varbūt pēc mēneša vai diviem varam laist simtiem bērnu. Elastīga pieeja šai problēmai, jo šajos tuvākajos gados šīs rindas vēl būs tik lielas. Lai rindās būtu nulle, teiksim, tas ideālais rādītājs, – šodien vecāki piesakās uz pašvaldības bērnudārzu, un vēlākais mēneša laikā viņiem ir vieta," stāstīja demogrāfs Ilmārs Mežs.
Pašlaik domei esot viens aktuāls projekts bērnudārza iespējamai būvniecībai Ziepniekkalnā. Tajā pašā laikā mērs atzīst nepieciešamību pašvaldībai sadarboties ar privātajiem bērnudārziem.
"Uzbūvēt bērnudārzu – tās ir vairāku miljonu investīcijas. Ja mēs zinātu, ka, piemēram, pēc septiņiem vai desmit gadiem šis bērnudārzs vairs nebūs vajadzīgs, tad kādēļ to darīt? Tad labāk izīrēt telpas kādiem privātajiem, pašiem to izdarīt, un mums tas būs lētāk," komentēja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis.
Konkrētu lēmumu gan vēl neesot. Pašvaldības prognozes ir tādas, ka rindu problēma galvaspilsēta izzudīs tuvāko trīs gadu laikā, bet 2030. gadā pat varētu nākties kādas grupas slēgt bērnu trūkuma dēļ. Staķis gan ir pārliecināts, ka nākotnē tāda pati aina būs arī citās pašvaldībās, kā arī Pierīgā. Par to liecina Rīgas domes prognozes, balstoties uz domes pasūtīto datu analīzi.
Vai rindas uz Rīgas pašvaldības bērnudārziem izzudīs?4min
Cilvēki mēdz pamest Rīgu bērnudārzu rindu dēļ
Vienlaikus tām vairāk nekā 800 ģimenēm, kas Rīgā gaida rindā uz bērnudārzu, pašvaldības dārziņa nepieejamība sagādā lielas grūtības. Ne viena vien ģimene, nesagaidot rindu bērnudārzā Rīgā, atradusi dzīvesvietu ārpus galvaspilsētas. "Panorāma" aptaujāja mammas interneta forumā.
Anonīma mamma: Kuriozs sanāca, kad man atnāca SMS, ka bērnam beidzot pienākusi rinda bērnudārzā. Tas bija, kad dēlam bija nedaudz pāri 6 gadiem.
Kristiāna Lučiņina: Mēs dzīvojām Rīgā, tuvāk vīra darbam. Kad piedzima meita, tad bija divi lieli iemesli, kāpēc izvēlējāmies pārvākties uz Jūrmalu. Viens no tiem bija, lai meitiņa uz diviem gadiem tiktu bērnudārzā, jo Rīgā daudzi tika tikai uz obligāto piecos gados.
Oksana Popoviča: Esam no Latgales, dzīvojām un strādājām Rīgā, pat iegādājāmies īpašumu. Bet, kad pieteicās bērniņš un sapratām, ka nebūs iespēja tikt bērnudārzā uz noteikto laiku, kad jāatgriežas darbā, izlēmām pārcelties atpakaļ uz dzimto pilsētu Balvos. Tur arī dzīvo vecvecāki, kas mums ļoti palīdz. Šeit bērnudārzos ir iespēja tikt jau no gada un diviem mēnešiem. Mūsu rinda būs uz gadu un sešiem mēnešiem, bet, ja būs vajadzība, tiksim arī ātrāk.
Anonīma mamma: Mēs dzīvojām Pļavniekos, bet tur rindas gals nebija redzams, tikai privātais dārziņš. Pārvācāmies uz Ropažu novadu. Upesleju sākumskolas dārziņā tikām uzreiz, tiesa, zinājām, ka tur vērs jaunas grupas mazajiem, bet tas bija pamudinājums doties ārpus Rīgas, jo privāto dārziņu izmaksas ir lielas.
Arī demogrāfs Mežs norādīja, ka cilvēki mēdz pārcelties ārpus Rīgas, jo nav pieejams pašvaldības bērnudārzs.
"Arī es pazīstu cilvēkus, kuriem viens no iemesliem, kamdēļ pārceļas ārpus Rīgas, ir tas, ka tur bērnudārzs ir pieejams pēc nedēļas vai pēc mēneša. Un nav jāpavada vairāki gadi, to gaidot. Varbūt vēl citi kaut kādi papildu ekonomiskie iemesli," norādīja Mežs.
Pievilcīgas galvenokārt ir tās pašvaldības, no kurām uz Rīgu var aizbraukt stundas laikā. Tāds ir arī Jelgavas novads, kurā ietilpst, piemēram, Ozolnieki.
"Es domāju, tās ir sekas varbūt arī pandēmijas laikam, kad cilvēki pārvācās dzīvot kaut kur tuvāk dabai. Un varbūt tālāk no lielajām pilsētām. Piemēram, es uzskatu, ka Ozolniekos būtu nepieciešams vēl viens bērnudārzs, lai būtu tā pieejamība. Tāpat tā ir arī Jelgavas valstspilsētas pierobeža," komentēja Jelgavas novada domes Izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Strūberga.