Ukrainas atjaunošana pēc kara izmaksās vismaz 411 miljardus dolāru

Taču daudzviet Ukrainas atjaunošanas darbi jau ir sākušies; ukraiņi bieži vien ķeras pie darba uzreiz pēc postījumu novērtēšanas.

Palīdz atjaunot Irpiņas tiltu

Irpiņas tilts kara sākumā bija viens no daudziem kara šausmu simboliem. Tas kļuva arī par vienu no apliecinājumiem ukraiņu drosmei un apņēmībai aizstāvēt savu valsti. Kara pirmajās dienās, kad Krievijas armija jau bija pašā Kijivas pievārtē, ukraiņi tiltu saspridzināja. Šis lēmums palīdzēja nosargāt galvaspilsētu.

Tagad šī tilta daļa ir saglabāta kā vēstures fakts, bet līdzās jau top jaunais tilts.

"Mūsu valdība to sponsorē kopā ar Turcijas uzņēmumu. Plānojām to ātrāk pabeigt, bet nevarējām. Jo bija uzbrukumi elektrosistēmām un daļu no darbiem bija neiespējami veikt," stāsta iedzīvotājs.

Irpiņā, kas ir Jelgavas lieluma pilsēta, atjaunotas jau daudzas ēkas. Iedzīvotāji vēsta, ka sākumā ieguldījuši savu naudu un spēkus un tikai tad lūguši palīdzību valstij vai dažādiem fondiem.

Ne visur atjaunošanas darbi rit raiti

"Mēs sanācām kopā, nopirkām būvmateriālus, izgatavojām konstrukcijas un pārklājām tās ar pārsegiem," stāsta namu apsaimniekošanas biedrības priekšsēdētāja Olena Ļitviņenko.

Citur darbi nerit tik strauji kā Irpiņā un Bučā.

Borodjankas pilsētā vairums iedzīvotāju vēl tikai gaida savu māju atjaunošanu. Viņu vidū ir arī Natālija Didkivska, kuras vīrs gāja bojā zem gruvešiem.

"Mūsu māja bija pirmā Borodjankā, kuru skāra bombardēšana. Tieši šeit tika veikts pirmais gaisa trieciens."

"Iestādes neinformē mūs par laika grafiku, neinformē mūs par lēmumu attiecībā uz mūsu māju; kas ar to notiks."

Borodjankas iedzīvotājs Olehs norāda: "Paskatieties uz Buču, Irpiņu, tur viss tiek pārbūvēts. Piemēram, Stacijas iela. Tur jau cilvēki mājās var ievākties dzīvot. Bet šeit..."

Stacijas iela Bučā. 2022. gada aprīļa sākumā un 2023. gada marta beigās

Foto: Indra Sprance/Latvijas Radio

Liels pieprasījums pēc speciālās tehnikas

Tiek lēsts, ka Ukrainā sagrauti ap divi miljoni ēku. Ekspertiem tās jāvērtē – ko var renovēt, ko ne. Kopumā valstī attīrīšana no gruvešiem vien izmaksās piecus miljardus dolāru. Ar darba rīkiem ir palīdzējusi Japāna, gādājot smago tehniku, ar ko novākt drupas.

"Mums ir liela pieredze, atgūstoties no daudzām Japānas katastrofām. Mēs esam spējuši sniegt šo palīdzību ar Japānas tautas atbalstu," norāda Macuda Kuninori, Japānas vēstnieks Ukrainā.

"Visur, kur bija okupācija, mums ir milzīgs pieprasījums pēc šādās tehnikas. Hersonas, Harkivas, Čerņihivas apgabalā. Gandrīz visur," stāsta Ukrainas vicepremjers Oleksandrs Kubrakovs.

Savas ieceres par to, kā izskatīsies atjaunotās pilsētas, jau ir piedāvājuši gan vietējie, gan ārzemju arhitekti.

Atjaunošanu jāsāk nekavējoties

Daudz kas jau tiek darīts, tomēr gribētos ātrākus rezultātus, atzīst Irpiņas mērs Oleksandrs Markušins. Viņš to stāsta ārzemju politiķiem, kas te ierodas vizītēs. Irpiņā nesen pabija arī Latvijas premjers Krišjānis Kariņš.

"Kopā ar apgabala administrāciju ir iedalīta nauda, lai šīs mājas nojauktu. Un tiks izstrādāti projekti un tiks būvētas jaunas. Šīs divas mājas, kur dzīvo cilvēki – tās var izmantot. Un tur būs kapitālie remonti," rāda pilsētas mērs Markušins.

Tomēr te īsti neizprot Eiropas Savienības nostāju ar apsolījumu noteikti palīdzēt atjaunot Ukrainas infrastruktūru, taču tikai pēc uzvaras.

"Mūsu pozīcija ir tāda, ka ēku atjaunošanai jānotiek jau tagad, jo cilvēki atgriežas un viņiem vajag vietu, kur dzīvot, kur mācīties un kur iesakņoties.

Un, ja katra no valstīm uzņemtos atjaunot pa kādam nelielam objektam, mēs ļoti ātri varēsim parādīt rezultātu. Atjaunošana ir arī viens no faktoriem mūsu uzvarai pār Krieviju," uzskata Markušins.

Ukrainas pilsētā Irpiņā vēl ilgi nāksies novērst Krievijas uzbrukuma sekas

Foto: EPA, SERGEY DOLZHENKO

Ukraiņi saglabā apņēmību visu atjaunot

Ukrainas pilsētās, ko joprojām bombardē Krievija, piemēram, Hersonā, cenšas atjaunot vismaz pašu nepieciešamāko. Te bez maksas palīdz arī brīvprātīgie. Serhijs gan atzīst, ka dažkārt tas ir psiholoģiski grūti.

"Dažreiz ļoti. Jo tu atbrauc, salāpi māju. Un pēc nedēļas zvana un saka, ka viss atkal sabojāts vai mājas vispār vairs nav. Tad vienkārši nolaižas rokas," saka Serhijs.

Un tomēr ukraiņi to turpina un turpinās darīt.

"Ukrainā nebūs drupu. Tas ir mūsu mērķis. Un tas būs diezgan konkrēts pierādījums pilnīgai teroristiskās valsts sakāvei," uzsver Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Ukraina cer, ka tiks atrasts veids, kā atjaunošanai izmantot Krievijas naudu, kuras iesaldētais apjoms ASV un Eiropā kopumā pat pārsniedz pašreiz aprēķinātās izmaksas par Ukrainas atjaunošanu. Un ka galu galā par visu visdārgāk samaksās agresors.