Slimnīcas: Negodīgi aprēķinātais finansējums var ietekmēt pakalpojumu pieejamību un mediķu darba vietas

1 year ago 1426
ARTICLE AD BOX

Slimnīcām negodīgi aprēķinātais finansējums var ietekmēt pakalpojumu pieejamību un mediķu darba vietas

2022. gada otrajam pusgadam slimnīcām piešķirtais finansējums ir nepietiekams. Īpaši apstākļos, kad strauji kāpušas energoresursu cenas. Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs, skaidrojot radušos situāciju norādīja, – slimnīcu finansējumu otrajam pusgadam balsta tajā, cik pacientu aprūpēts iepriekšējā posmā, proti, pirmajā pusgadā, taču šajā skaitā nav ņemti vērā kovida pacienti. Līdz ar to radusies situācija, ka aizvadītajā periodā slimnīcas,

atsaucoties atbildīgās Veselības ministrijas aicinājumam, darbus pārorientējušas, ārstējušas kovida slimniekus, kuri aizņēmuši gultas, kurās citkārt atradušies pacienti ar citām slimībām, bet, aprēķinot finansējumu, tā teikt, uz papīra, pacientu skaits lielākajā daļā slimnīcu, līdz ar to arī finansējums, ir krietni zemāks.

Kalējs skaidroja: "Sakarā ar kovidu mēs visi metāmies valstij palīgā, ārstējām "kovidniekus". Pārtaisījām visas nodaļas – ķirurģiju, terapiju, kardioloģiju, traumatoloģiju –, jūs taču atceraties – slēdza pat [Rīgas] 2. slimnīcas pakalpojumus. Visu 2. slimnīcu uztaisīja uz divām nedēļām par kovida slimnīcu. Un līdz ar to mēs neārstējām parastos pacientus, jo tas bija aizliegts ar likumu. Un tagad, aprēķinot šo kopējo pacientu skaitu, izrādās, ka mēs neesam ārstējuši parastos pacientus, bet tikai kovidu un līdz ar to mums pienākas mazāks finansējums."

Kalējs norādīja – slimnīcas pildot likumu, ārstēja kovida pacientus, bet šobrīd par to tiek sodītas. 

Citās slimnīcas iztrūkums esot mazāks, piemēram, Jūrmalā un Ogrē. Bet citviet ļoti iespaidīgs. Piemēram, no kopumā 20 iztrūkstošajiem miljoniem apmēram 9 ir tieši Austrumu slimnīcai neizmaksātā nauda.

Tikmēr, piemēram, Jelgavas slimnīcai no bāzes finansējuma atņemti 400 tūkstoši eiro. Slimnīcas vadītājs Karlis Smilga gan cer, ka naudas trūkums neliks mazināt pakalpojumu apjomu un atlaist darbiniekus, taču zaudējumi noteikti būs jācieš.

Jelgavas slimnīcas vadītājs: Bāzes finansējuma samazinājums slimnīcai otrajā pusgadā lēšams 400 000 eiro

"Mums būs jāmaksā šie lielie rēķini, ēdināšanas izmaksas, tāpat inflācija jāsedz. Tas nozīmē, ka papildus šim riskam vēl tiek noņemti 400 tūkstoši eiro no bāzes finansējuma par neizpildīto darbu, kuru slimnīca nemaz nevarēja izpildīt, jo slimnīca četrus mēnešus bija ārkārtas situācijā, tā bija pilna ar kovida pacientiem. Slimnīcai sava funkcija ir jāpilda un arī, ja tas nesīs zaudējumus, mēs to pildīsim. Visticamāk, tas izpaudīsies finansiālos zaudējumos. Tas, savukārt, var izpausities arī kā parādu veidošanās attiecībā pret piegādātājiem," atzina Smilga.

Galu galā šāda, pēc Kalēja teiktā, negodīga rīcība atsauksies uz pacientiem, jo naudas visiem pakalpojumiem var nepietikt. Tāpat cietīs arī mediķi.

"No šī finansējuma, kas ir atņemts, ir jāmaksā arī algas darbiniekiem. Līdz ar to vai nu mums ir jālaiž brīvsolī, bezalgas atvaļinājumos vai jāatbrīvo darbinieki, jo mums tas apjoms ir diezgan būtiski samazinājies," atzīmēja Kalējs.

Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs ir pārliecināts, ka šādi lēmumi mediķu streika priekšvakarā tikai vairo neapmierinātību ārstniecības personāla vidū. Tiesa gan, Streika likums aizliedz tik īsi pirms tā sākuma pieteikties jauniem streikotājiem, bet dusmas krājas. 

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītājs Valdis Keris atgādināja – mediķu brīdinājuma streiks notiks 27. un 28. augustā. Tajā dalību pieteikuši 316 medicīnas darbinieki, savukārt, 27. septembra piketā pie valdības Keris paredz – varētu būt ap 500 dalībnieku. 

To jutīs arī iedzīvotāji, Keris norādīja: "Par neatliekamās palīdzības kavēšanos runa nevar būt, bet, ja ir jādodas saņemt plānveida pakalpojumus uz ārstniecības iestādi, tad droši vien būtu labi pirms tam pazvanīt un paprasīt vai nav kādas izmaiņas."

Keris skaidroja – atbalstu mediķu streikam paudušas gan Eiropas, gan Latvijas mēroga arodbiedrības, gan nevalstiskās organizācijas. Jāatgādina, ka mediķu streika galvenā prasība – visām ārstniecības personu kvalifikācijas kategorijām arī šī gada otrajā pusgadā solidāri jāpalielina darba samaksa par desmit procentiem.

Latvijas Radio lūdza arī Veselības ministrijas komentāru par radušos situāciju saistībā ar otrā pusgada finansējumu slimnīcām, taču līdz šim atbildi vēl nesaņēma.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Read Entire Article