Skrunda palīdz sadraudzības pilsētai Ukrainas rietumos

2 years ago 1586
ARTICLE AD BOX

Mazā Oļa stāstīja, ka ir no Harkivas. Tur palikušas viņas spēļmantiņas. Nupat viņas rokās nonākusi rotaļlieta, ko atsūtījusi kāda meitene no Rumānijas. Oļa ir viena no daudzajiem Ukrainas iedzīvotājiem, kas, bēgot no Krievijas izraisītajām kara šausmām, patvērusies Kosivā.

Kosiva ir pilsētiņa Ukrainas rietumos. Aktīva karadarbība to nav skārusi. Te mīt nepilni 10 000 iedzīvotāji, bet šobrīd reģistrēti jau vairāk nekā 4000 bēgļi.

Tomēr tikpat daudz ir arī nereģistrētu bēgļu, kas mīt pie cilvēkiem privāti. Par patvērumu cilvēkiem pārveidotas skolas, tūrisma bāzes. Pilsētas mērs Jurijs Ploskonoss norādīja, ka Kosivai ir varākas sadraudzības pilsētas ārzemēs un palīdz visas.

"Ir arī daudz privātu iniciatīvu, brīvprātīgu, kuras mums ļoti palīdz ar pirmās nepieciešamības precēm un ar pārtikas produktiem, kuriem pateicoties, mēs bēgļiem varam nodrošināt cilvēka cienīgus apstākļus," skaidroja Ploskonoss.

Savukārt Kosivas mēra 1. vietnieks Svjatoslavs Kostiņuks sacīja, ka Ukraina nav bijusi gatava tik apjomīgam karam. "Mums nepietiek karavīra apģērbu, nepietiek īpaši līdzekļi šai karošanai, jo, kas bija Ukrainas teritorijā, viss jau ir izpirkts, viss ir frontē. Tagad mēs, piedodiet par vārdu, velkam visu no kurienes vien varam, no Amerikas Savienotajām Valstīm, no Lielbritānijas, no Eiropas, ļoti grūti visu sadabūt, un tas mums ir ļoti vajadzīgs," stāstīja Kostiņuks.

Kosiva par Skrundas sadraudzības pilsētu kļuva 2015. gadā. Atbildot ukraiņu aicinājumam palīdzēt, Kuldīgas novada pašvaldība pilsētai pārskaitījusi 5000 eiro, savukārt nepieciešamās lietas tieši Kosivai cilvēki var ziedot divos punktos Kuldīgā un Skrundā.

Tomēr bez īpaša aicinājuma savu atbalstu jau sniedzis ne viens vien skrundenieks, jo kosiviešus pa šiem gadiem viņi iepazinuši personīgi. Tā, piemēram, Gunta Stepanova no uzņēmuma "Cepliņi" uzticējusi aptiekai par konkrētu summu sakomplektēt medikamentu kasti.

"Ātri reaģējām uz pirmo lūgumu, kad tika vesta pārtika uz Ukrainu, sataisījām paciņu, aizsūtījām, arī šajā reizē. Tas ir smagi, vērojot katru dienu un domājot par to nežēlību, kas notiek Ukrainā," stāstīja Stepanova.

"Mēs no pirmās dienas katru dienu sazvanāmies, viņi sūta informāciju, kāda vajadzīga palīdzība, ko varam sniegt. Esam diezgan daudz sūtījuši, esam veduši dažādas palīdzības pakas, 4x4 mašīnas," piebilda uzņēmējs Ēriks Paculs.

Sadarbības izpratne ar pilsētām Ukrainā šajās dienās ieguvusi jaunu jēgu. Individuāli savām sadraudzības pilsētām finansiāli un materiāli palīdzēt lēmusi ne viena vien Latvijas pašvaldība, piemēram, Jelgava, Jēkabpils, Saldus, Līvāni un citas.

KONTEKSTS:

Divas nedēļas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, kas sākās 24. februārī, jau vairāk nekā divi miljoni cilvēku pametuši Ukrainu, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.

Kā palīdzēt?

Uzņēmumiem, kas vēlas palīdzēt, reģistrēties šeit – koordinatori ar jums sazināsies.

Iedzīvotājiem, kas vēlas palīdzēt, reģistrēties šeit – koordinatori ar jums sazināsies.

Uzņēmumiem, kas gatavi ziedot preces vai bez maksas uzņemt bēgļus, reģistrēties šeit

Uzņēmumiem, kas gatavi nodarbināt bēgļus, reģistrēties šeit

Iedzīvotājiem, kas gatavi bez maksas uzņemt bēgļus, reģistrēties šeit 

Ziedot Ukrainas Aizsardzības ministrijai var šeit

Ziedot Ukrainas cilvēkiem var šeit

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Read Entire Article