Skolām un ēdinātājiem satraukums par skolēnu pusdienām rudenī

6 days ago 62
ARTICLE AD BOX

ĪSUMĀ:

  • Ēdinātāji: Sagatavot pusdienas par esošo cenu ar katru dienu arvien grūtāk.
  • Ja katru gadu būtu pusdienu cenas indeksācija, šobrīd problēma nebūtu tik liela.
  • Straujā cenu kāpuma dēļ tagad pusdienu cenu grūti noteikt. Aprēķini veikti pirms kara Ukrainā.
  • IZM nav atbildes, vai pusdienu cenu varēs palielināt jau no 1. septembra.
  • Veselības ministrija pārskata regulējumu par uztura normām.
  • Kādi citi rsinājumi? Visi iebilst pret līdzi dotajām pusdienām kasītēs.

Sagatavot pusdienas ar katru dienu arvien grūtāk

Rīta pusē Pārlielupes pamatskolas ēdamzāle ceturtajā lielākajā Latvijas pilsētā Jelgavā ir tukša. Tikmēr virtuvē jau kopš agra rīta rosās pavāre, lai pusdienās bērni saņemtu gardu un veselīgu maltīti. To izdarīt ar katru dienu gan kļūst aizvien grūtāk.

Ēdināšanas uzņēmuma ''Žaks-2'' administratīvais vadītājs Jānis Meija norādīja, ka pārtikas produktu cenu pieaugums bijis pakāpenisks gadu no gadu, bet, piemēram, kopš pagājušā gada vasaras strauji kāpusi cena vistas un liellopa gaļai. “Liellopu gaļu vispār nevaram atļauties, bet tās jau bija iepriekšējās indikācijas. Uz šo brīdi jau visiem arī graudaugiem cena iet uz augšu. Tie paši griķi jau ir vairāk nekā 100% kāpums. Dārzeņiem jau arī ir 100% kāpums. Kas būs tālāk, godīgi sakot nezinām,” atzina Meija.

ānis Meija no ēdināšanas uzņēmuma SIA''Žaks-2, Pārlielupes pamatskolas padomes vecāku pārstāvis Gatis Ozols un Sandra Leitāne

Foto: Ekrānuzņēmums

Uzņēmums ēdināšanu nodrošina aptuveni 60 skolās Rīgā, Jelgavā, Cēsīs, Salaspilī un citviet. Jānis Meija ir arī Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas valdes pārstāvis.

Kā skaidroja Meija, pie pašreizējā energoresursu un pārtikas cenu kāpuma, nemainoties pusdienām atvēlētajai naudas summai, minimums no valdības noteikumos prasītā tiekot izpildīts, tikai pateicoties Covid-19 pandēmijai. “Kā glābiņš šajā situācijā mums ir Ministru kabineta (MK) 172. noteikumu pagaidu regulējums epidemioloģiskās situācijas dēļ, kad šo un iepriekšējo mācību gadu pretēji MK noteikumos noteiktajiem diviem ēdieniem drīkstējām dot vienu silto ēdienu. Šajā situācija tas faktiski mums bija glābiņš, jo par 1,42 eiro atbilstoši pilnajam apjomam, piemēram, otrais ēdiens un zupa, tas nav iespējams,” sacīja Meija.

Jelgavas Pārlielupes pamatskolas ēdamzale.

Foto: Ekrānuzņēmums

Sekas gadiem nerisinātai problēmai

No noteiktās pusdienu cenas pusi dotē valsts, pusi pašvaldība, tāpēc Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācija kopā ar Latvijas Ēdinātāju apvienību aicina gan ministrijas, gan pašvaldības piešķirt papildu finansējumu, lai bērniem nodrošinātu prasībām atbilstošu ēdienu. Gan asociācijā, gan Ēdinātāju apvienībā norādīja, ka šobrīd izjūt sekas tam, kas nav ticis risināts gadiem.

Latvijas Ēdinātāju apvienības valdes loceklis Guntis Bredovskis piebilda –

ja katru gadu būtu veikta cenas indeksācija, pieliekot klāt dažus centus, šobrīd tā problēma nebūtu tik liela.

“Principā mēs esam uz robežas, kad noteikumus esam spiesti neievērot, jo prasības pārāk augstas. Vai arī esam pilnībā vienkāršojuši ēdienkarti līdz tādam līmenim, ka jāēd viens un tas pats gandrīz, jāizslēdz ārā produkti, kam ir lielākais cenu kāpums. Produkti, kas paši par sevi dārgi. Nu, strādājam tādā izdzīvošanas režīmā. Esam atlikuši investīcijas, atjaunošanas projektus, lai varētu kaut ko uzlikt uz šķīvja,” skaidroja Bredovskis.

Jelgavas Pārlielupes pamatskolas virtuve

Foto: Ekrānuzņēmums

Jautājumam par to, kādai būtu jābūt pusdienu cenai, ēdinātāji esot pievērsušies jau 2019. gadā. Jau tad bija bažas, vai ar esošo finansējumu var izpildīt noteiktās prasības.

“Tika veikti aprēķini, arī no Zemkopības ministrijas aprēķini, un ir starpziņojums ministrijā, ka jau 2019. gadā šim pakalpojumam vajadzētu maksāt 1,90 eiro. Veselības ministrija ir veikusi aprēķinus pagājušājā gadā, pasūtījuši pētījumu, un SPKC veicis pētījumu, un izveidojis ēdienkarti, kas būtu mūsdienīga, daudzpusīga. Tad pati Veselības ministrija pateikusi, lai varētu iedot veselīgu, daudzpusīgu ēdienkarti, ir nepieciešams izejvielās 1,45 eiro līdz 1,85 eiro, bet dotācija no valsts ir 0,71 cents,” norādīja Bredovskis.

Straujā kāpuma dēļ pašlaik pusdienu cenu grūti noteikt

To, cik būtu jāmaksā pusdienām nākamajā mācību gadā, šobrīd pateikt gan nevarot. Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijā vēl pirms kara sākuma Ukrainā esot aprēķināts, ka vienai porcijai jāmaksā vismaz divi eiro, bet tagad sadārdzinājums ir daudz lielāks.

To, ka skolu ēdinātājiem situācija ir sarežģīta, atzina arī Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza, skaidrojot, ka ēdināšanas izmaksas tiekot pārskatītas,  pamatojoties uz ēdināšanas uzņēmumu iesniegto ekonomisko pamatojumu.

“Arī 2022. gada februārī mēs pārskatījām ēdināšanas izmaksas trīs bērnudārzos un vienā skolā. Ēdinātāju paustie argumenti bija objektīvi, un mēs paaugstinājām izmaksas,” sacīja Auza, atzīstot – rudenī nāksies izmaksas pārskatīt vēlreiz.

Jelgavas Pārlielupes pamatskolas ēdnīca

Foto: Ekrānuzņēmums

Viņasprāt, neesot godīgi, ka viss inflācijas radītais sadārdzinājums jāsedz tikai pašvaldībai. “2021. gada rudenī mēs pašvaldības iesaistījāmies un informatīvam ziņojam sniedzām aktuālo informāciju, savu viedokli paudām. Atgriezeniskās saites nav nekādas. Man drusciņ arī pārsteidza, ka Izglītības un zinātnes ministrija, iespējams, pārsteidzīgi pauda šo viedokli, ka nepalielinās pat līdz eiro. Tad, ja, piemēram, no 2 eiro noņemot 0,71, pašvaldībai paliek 1,29. Vienalga, cik tās pusdienas maksās, noņemot valsts daļu, pašvaldības daļa būs lielāka,” norādīja Auza.

Atšķirībā no mazajiem novadiem Jelgavas pilsētā brīvpusdienas ir tikai 1.–4. klašu skolēniem, kā arī sociāli mazāk izsargātajām grupām, piemēram, daudzbērnu ģimenēm. 20% apmērā izmaksas tiek kompensētas arī visiem 5. un 6.klašu skolēniem, bet pārējiem atkarībā no skolas dienā par pusdienām jāmaksā no 1,62 eiro līdz 1,96 eiro, kas ir vecāku finansējums.

Skaidrības par pusdienu cenu palielināšanu nav

“Neviena no iesaistītajām pusēm neapstrīd vispār jautājumu par 1,42 eiro, kas ir pārāk maza summa,” tā par situāciju un ēdinātāju celto trauksmi sacīja izglītības un zinātnes ministres padomnieks Jānis Ozols.

Ministrija gan esot speciāliste garīgās barības jautājumos, bet attiecībā uz pusdienā ir iesaistīta Veselības ministrija un Zemkopības ministrija. “Šīs divas ministrijas noteiks veselīgās ēdināšanas principus, kas jāievēro, apskatīsies, kāda tā uzturvērtība un cik tas varētu maksāt. Tad, kad šis tiks izdarīts un tas tiks sarēķināts, mēs sagaidām, ka tas varētu būt līdz maija vidum, tad arī šie aprēķini tiks nodoti IZM budžeta sarēķināšanai,” pastāstīja Ozols.

Tā kā budžets ir apstiprināts uz gadu, ministres padomnieks Ozols atzina, ka

šobrīd nevar pateikt, vai noteikto pusdienu cenu izdosies mainīt jau līdz ar jauno mācību gadu, proti, no 1. septembra.

“Aptuvenais aprēķins ir no Veselības ministrijas, bet tas ir sarunu līmenī un ne līdz galam nostiprināts. Tas ir 1,90 eiro, kas varētu būt, bet ēdinātāji rēķina arī lielākas summas: arī 2,20 un 2,30. Ir atsevišķas grupas, kas rēķina, kas tas jau ir aptuveni tuvu pie 3 eiro, kas varētu būt par ēdināšanas reizi. Tad uz vecajām iestrādnēm tiek pārstrādāts vēlreiz produktu klāsts, un tad tiks Lauksaimniecības ministrijai [Zemkopības ministrijai] iedots izcenot cenas, kādas varētu būt iepirkumā, lai IZM varētu sarēķināt,” klāstīja Ozols.

Veselības ministrija pārskata regulējumu par uztura normām

Veselības ministrijā (VM) apstiprināja, ka

šobrīd sadarbībā ar uztura speciālistiem un dietologiem pārskata normatīvo regulējumu tieši par uztura normām,

lai aktualizētu noteikto pārtikas produktu daudzumu iestāžu nedēļas ēdienkartē. VM Veselības veicināšanas un atkarību profilakses nodaļas vecākā eksperte Lāsma Piķele piebilda, ka noteikumi par uztura normām tiek pārskatīti kopumā un skar ne tikai skolu, bet arī pirmsskolas izglītības iestāžu, sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūciju un ārstniecības iestāžu ēdināšanu.

Jelgavas Pārlielupes pamatskolas ēdamzale

Foto: Ekrānuzņēmums

“Pārskatot atbilstoši ieteikumiem, kādā no pozīcijām ir sanākuši kādi pārtikas produkti vairāk, kādi mazāk, ir grūti šobrīd komentēt, kā tas izskatīsies uz šķīvja. Tas ir arī atkarīgs no tā, kā šos produktus kombinē savā starpā ēdinātāji. Un jāatzīmē, ka šie ir tie produkti, kas vismaz minimāli ir jānodrošina nedēļas ēdienkartē. Ēdinātāji vai skola, kas izstrādā ēdienkarti, tad var veidot šo ēdināšanu un ēdienkarti atbilstoši bērna vai pieaugušo vajadzībām, vēlmēm,” sacīja Piķele.

Pārtikas produktu cenas gan ir tikai daļa, visbiežāk puse no kopējām ēdināšanas pakalpojumu izmaksām. Iesaistītajām pusēm būs jāņem vērā arī sadārdzinājums energoresursiem, darba spēkam un citām niansēm.

Pēc novadu reformas pašvaldībās situācija atšķirīga

Kamēr tiek gaidīta kāda skaidrība no valsts puses, situācija pašvaldībās ar skolēnu ēdināšanu ir atšķirīga. Daļa jau iepriekš no savas puses par pusdienām piemaksājusi vairāk nekā pusi no cenas, citas skolēniem brīvpusdienas apmaksājušas arī līdz 9. klasei.

Pēc novadu apvienošanas arī šis ir vēl viens jautājums, ar ko vienai otrai pašvaldībai jātiek galā, lai noteikumi būtu vienoti visā jaunajā novadā. Un apvienotajos novados izveidojusies arī situācija, ka daļai skolu iepirkuma līgumi beidzas šogad, daļai nākamajā gadā.

Līdz ar to arī pašvaldībām nopietns darbs priekšā – saprast, cik daudz var atļauties maksāt no sava budžeta un cik daudz prasīt arī no vecākiem.

Tā, piemēram, Jelgavā no 5. klases vecāki maksā par skolēnu pusdienām: 5. un 6. klasei tie ir 80%, bet pārējām līdz 12. klasei 100% apmērā, kas atkarībā no skolas ir līdz pat diviem eiro. Vēl vairāk, nemainot ēdiena kvalitāti, vecāki maksāt īsti neesot gatavi.

“Protams, ja pusdienu kvalitāte būtu vēl augstāka. Jāsaka tā, ka mēs vēl ēdam diezgan vēsturiskā līmenī. Tā kā mēs ēdām skolā pirms 20 gadiem, tā diemžēl šobrīd mums pusdienu līmenis ir tāds pats. Ja mēs runātu par tādu nākotnes vīziju, kur ir vairākas iespējas izvēlēties, jo viens bērns ēd vienu ēdienu, otrs otru, tad vecāki būtu gatavi piemaksāt, un esmu dzirdējis, ka no 0,50 eiro centi līdz pat 1,50 eiro,” zināja stāstīt Jelgavas Pārlielupes pamatskolas padomes pārstāvis Gatis Ozols.

Pārlielupes pamatskolas direktores vietniece Viktorija Tihonova gan norādīja, ka ne visiem vecākiem rocība ļaus ko piemaksāt un jau pašreiz esot skolēni, kuri pusdienas neēd. “Jo īpaši būs ar sociāla riska ģimenēm problēmas, ja būs jāpiemaksā, jo ir atrunas, ka aizmirsu, nepārskaitīja, naudiņa beidzās,” sacīja Tihonova.

Tikmēr ēdināšanas uzņēmuma “Žaks-2” administratīvais vadīts Jānis Meija uzskata – ja pieaugs porcijas cena, samazināsies ēdāju skaits. Problēma tik un tā paliks.

“Mēs arī uzskatām, ka nav samērīgi visu atstāt uz pašvaldību pleciem, ka tā ir pilsētas saimniecība un pašiem jātiek galā. Tā gluži tas nav, jo galu galā prasības izvirza valsts, tad valstij ar šo kompensējošo starpību ir jānāk. Ja vecāku vidējais vairums būtu gatavi maksāt 1,50 eiro un ja valsts nāk ar finansējumu viens eiro klāt, tad tie būtu jau 2,50 eiro. Un šī ir cena, par ko mēs jau varam spēt….” norādīja Meija.

Iebilst pret līdzi dotajām pusdienām kasītēs

Gan skola, gan vecāki, arī pašvaldība un ēdinātāji kategoriski iebilst pret iespējami lētāko variantu – pusdienām kastītēs, kuras sarūpējuši vecāki.

Vislabprātāk visi gribētu, lai arī Latvija pārņem Igaunijas pieredzi, kur brīvpusdienas, ko solidāri apmaksā valsts un pašvaldība, būtu visiem skolēniem, kam obligāti jāapmeklē skola. Tātad no 1.–9.klasei.

Izglītības un zinātnes ministrijā vēl norādīja, ka, pārskatot pusdienu cenu, jāraugās, lai nauda tiktu izlietota lietderīgi un ēdiens nenonāk atkritumos. Iesaistoties diskusijā gan ēdinātājiem, gan vecāku organizācijām, izskanējušas versijas gan par bufetes principu, gan disciplinējošu vecāku līdzmaksājumu un citas.

Read Entire Article