Plāno grozīt likumu par ārstniecības personu nolaidību; bažījas par ārstu nonākšanu ķīlnieku lomā

1 month ago 165
ARTICLE AD BOX

Plāno grozīt likumu par ārstniecības personu nolaidību; bažījas par ārstu nonākšanu ķīlnieku lomāLinda Spundiņa00:00 / 00:00

Kādas pacientes piemērs

Aleksandrai Osipovai kopš dzimšanas mediķi noteica sirds kaiti, un jau deviņu mēnešu vecumā viņai bija sirds operācija, tādēļ meitenes veselības stāvoklim īpaši sekoja līdzi. 21 gada vecumā Aleksandrai kļuva slikti, un viņa devās uz slimnīcu.

Meitenes tuva radiniece Mārīte Redisone-Osipova sacīja: "Jelgavas slimnīcā īsti viņai neko neizdarīja un viņu palaida mājās. Protams, ka viņai labāk nepalika. Nākamajā dienā viņa atkal aizbrauca uz slimnīcu un tomēr tur iestājās. Stāsts bija tāds, ka nepareizi tika veikta ārstēšana un viņai "nosēdināja" pilnībā gan aknas, gan nieres. Mēs savā starpā parunājām un nolēmām, ka jāved viņu ir uz Rīgu. Ielika viņu Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā. Tur sākās stāsts no gala. Nedēļu viņa bija tur, un tādu, kāda viņa bija, tādu arī viņu izrakstīja no slimnīcas, nenosakot līdz galam diagnozi. Viņa atbrauca mājās, reāli dzisa ārā. 12. decembrī viņai palika pavisam nelabi, viņa mājās zaudēja samaņu. Vecāki izsauca ātro palīdzību. Un viņai apstājās sirsniņa."

Ģimenes ieskatā, ārstniecības personāls bija nolaidīgi rīkojies, tāpēc, konsultējoties ar advokātu, tika iesniegta sūdzība Veselības inspekcijā. Joprojām tiek vērtēts, vai uzsākt kriminālprocesu.

Radiniece norādīja: "Protams, ka tur atgriezt neko nevar, un viss ir saprotams. Bet tas vairāk ir signāls, lai citi neiekultos tādā pašā nelaimē. Ārstiem ir jāatbild par savu rīcību, ir jāatbild! Nevar vienkārši gaiņāt cilvēku no vienas vietas uz otru."

Krimināllikuma 138. pants nosaka, ka par ārstniecības personas pienākumu nepildīšanu vai par nolaidīgu to pildīšanu, izraisot cietušajam smagu vai vidēja smaguma miesas bojājumu, persona var tikt sodīta ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pat vienam gadam. Savukārt, ja ir iestājusies cietušā nāve vai inficēšanās ar B vai C hepatīta vīrusu mediķa nolaidīgas rīcības dēļ, to var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz pat pieciem gadiem.

Šīs krimināllietas ir garas un sarežģītas, turklāt to ir diezgan maz – viena līdz divām gadā.

Izmaiņas esot vajadzīgas

Krimināllikuma pantā nepieciešamas korekcijas, uzskata Saeimas deputāts Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība"). Viņaprāt, likumā vajadzētu ieviest precizējumu – rupja nolaidība.

Judins norādīja: "Ir viens viedoklis, ka vajadzētu pat varbūt vispār atteikties no attiecīgās normas, to pauž ārstniecības personu organizāciju pārstāvji. Ir arī pacientu viedoklis, ka vajadzētu pastiprināt atbildību. Situācija ir ļoti nopietna, un, ja ārsts visu laiku domā par iespējamu kriminālatbildību, tas var viņam traucēt pildīt savus profesionālos pienākumus."

Tāpat ir svarīgi definēt precīzi medicīnisko kļūdu, lai ārsti nebaidītos par tām ziņot, satraucoties par kriminālatbildību.

Kuru katru brīdi mediķiem var nākties šķirot pacientus Covid-19 krīzes dēļ, tādēļ ir svarīgi saprast, vai tā nebūtu nolaidīga kļūda.

Zvērināta advokāte, Latvijas Ārstu biedrības juridiskā konsultante Ilze Vilka pauda: "Jā, pacienti varētu to vērtēt un lūgt pārbaudīt tiesībsargājošajām institūcijām. Tas ir galēji netaisnīgi pret ārstiem, kurus valsts ir nostādījusi absolūtā ķīlnieku lomā."

Vilka piebilda, ka šādā krīzē darbojas nozares regulējums, kas nosaka principus, kā ārstniecības personām rīkoties, ko apstiprina veselības ministrs. Ārstu biedrība norādīja, ka vairākkārt par to atgādinājusi, taču ministrs regulējumu vēl nav apstiprinājis.

Savukārt Saeimas deputāti lēma turpināt diskusiju par krimināllikuma normu precizēšanu.


Read Entire Article