Pirmais mēnesis ar taromātiem: dažviet Latvijā tie darbojas veiksmīgi, citviet – stāv dīkā

2 months ago 367
ARTICLE AD BOX

Jelgavas novada Svētes pagastā taromāts ārpus veikala aiz slēgtām durvīm

Iegādājoties dzērienus ar speciālo depozīta zīmi, pie to vērtības jāpiemaksā 10 eiro centi, kurus, tukšo pudeli nododot, var saņemt atpakaļ. Jelgavas novada Svētes pagastā uzlīme pie veikala durvīm vēsta, ka šeit var nodot tukšo depozīta taru. Ieraudzīt taromātu nelielajā veikaliņā, kur attālums starp plauktiem ir tik niecīgs, ka vietas pietiek tikai vienam cilvēkam, gan neizdodas. Veikala vadītāja vedināja doties ārā, kur aiz kādām slēgtām durvīm arī atrodas taromāts. Depozīta iepakojumā pašlaik veikalā esot tikai divu ražotāju alus - skārdenēs un plastmasa iepakojumā - bet taromātam līdzās jau atrodas liels maiss ar tukšām pudelēm. 

Depozīta punkts pie lielveikala "Maxima"

Foto: Elīna Lapiņa

"Tās plastmasas pudeles, kur vācās, tur ir ļoti maz vietas. Visu laiku dabū taisīt vaļā, bērt ārā, taisīt ciet. Visu laiku viņš ir jāmazgā, jādezinficē un, tad vēl vāksim te tās pudeles. Salikt īsti nav, kur uz vietas," sacīja SIA "Jelgavas tirgotājs" 19. veikala vadītāja Maija.

Veikala vadītāja par ilgi gaidīto depozīta sistēmu ir visai pikta. Tā neesot ērta ne apmeklētājiem, ne veikala darbiniekiem, kuriem nākas katram pudeļu nodot gribētājam doties līdz, lai atslēgtu durvis uz taromātu, bet vienkārši atstāt pagalmā dārgo iekārtu arī esot bail.

"Es jau nevaru te laist tos dzērājus vienus, viņi taču man te visu salauzīs," skaidroja Maija. Pirmajā mēnesī, kopš jaunā sistēma uzsākusi darbu, tukšās pudeles esot nodotas četras reizes. Veikala vadītāja piebilst, ka pudeļu uzglabāšanas vieta, kad iedzīvotāji tās nesīs atpakaļ, gan neesot skaidra.

"Brauks viņām pakaļ, bet arī jāsavāc ir vesels lērums, tikai tad brauks. Mums ir jāaiznes arī līdz transportam. Viņi to nedara. Viss tas mums ir jāizdara, viss mums uz kakla. Maksāt mums par to nemaksā nevienu kapeiku. Es vispār nesaprotu, kāpēc nevarēja uztaisīt taras punktus kā bija vecajos laikos, kur cilvēki strādātu, pelnītu naudu un darbotos ar visu šito," norādīja veikala vadītāja Maija.

Zemgales laukos satiktie iedzīvotāji depozīta sistēmu vēl nav izmēģinājuši

Tikmēr netālu esošajā Zaļenieku pagastā veikals ir lielāks, un arī taromātam vieta atradusies. Veikala vadītāja gan saka, ka šobrīd taromātā esot iemesta tikai viena plastmasas un viena stikla pudele. Pie veikala satiktais Artūrs depozīta sistēmu sauc par labu lietu, bet pats gan to vēl neesot izmantojis. "Nav tāda nepieciešamība. Es maz izmantoju plastmasas pudeles," stāstīja Artūrs, piebilstot, ka nepēta, vai plastmasas pudelēm ir klāt depozīta zīmīte.

Taromāts Zaļenieku veikalā.

Foto: Sandra Leitāne

Arī tērvetniecei Ritai vēl neesot bijusi vajadzība izmēģināt taromātus. "Es tikai esmu redzējusi, ka Dobelē "Rimi" ir. Uz Dobeli biežāk braucam, bet iemēģinājuši neesam. Vēl nē," atzina Rita. Viņasprāt, sistēma būšot ērta, un Latvija – tīrāka. "Vismaz tā gribu cerēt. Vismaz ar šķirošanu varbūt būs vismaz nedaudz labāk, bet tie, kas taisa tās ballītes ceļa malā, es domāju, ka tie jau nesavāks. Ja nu vienīgi tiem, kas iet garām būs lielāka motivācija savākt," piebilda tērvetniece.

Tērvetes pagastā taromāti stāv dīkā vai vēl nav uzstādīti

Dobeles novada Tērvetes pagasta veikalos taromāti vēl stāvot dīkā, bet veikala "Saime" vadītāja Sarmīte teica, ka viņu veikalā taromāts vēl nemaz neesot uzstādīts. "Taromāts pašreiz nav, bet būs. Līgums ir noslēgts, un solīja divu, trīs mēnešu laikā piegādāt," skaidroja Sarmīte.  Savukārt, ja kāds šodien gribētu nodot pudeles, viņi pieņemtu un izdotu naudu. "Kamēr mums nav tas pieņemšanas aparāts, tikmēr izdodam skaidru naudiņu," sacīja tērvetniece.

Tērvetes pagasts.

Foto: Sandra Leitāne

Veikala "Saime" vadītāja Sarmīte gan piebilda, ka pagaidām neviens neesot interesējies par pudeļu nodošanu.  "Es domāju, ka būs interese. Es domāju, ka lielāka interese būs tad, kad būs tas nodošanas aparāts. Kad cilvēki redzēs, tad vairāk tam pievērsīsies un arī tad, kad vairāk sāks apgrozījumā būt tara, kur ir tās depozīta zīmītes, jo pašreiz ir ļoti, ļoti maz. Teica, ka divu, trīs mēnešu laikā tikai paši uzņēmumi sāks izlaist to preci ar uzlīmēm. Es domāju, ka tad, kad cilvēkiem tās pudelītes sāks krāties vismaz kādas piecas, desmit, tad arī sāks interesēties," skaidroja Sarmīte.

Tirgotājiem jāveic sistēmu pielāgošana un darbinieku apmācības

Darbu pie taromātu uzstādīšanas turpina arī citas tirdzniecības ķēdes. "Maxima Latvija" pārstāve Laura Bagātā stāstīja, ka kopumā plānots uzstādīt 136 taromātus – gan iekštelpās, gan tā dēvētajos kioskos. Darbi vēl turpinoties, šobrīd uzstādīti jau lielākā daļa – ap 100 taromātu. Kā arī pielāgošanās notiek pašos veikalos, jo jāņem vērā, ka noliktavās vēl ir dzērieni, kas iepakoti bez depozīta marķējuma.

"Lai klientiem arī nejauktu galvu un tas būtu vienkāršāk saprotams un uztverams, veikalos ir izvietotas īpašas norādes, ka, lūk, šī prece ir ar depozītu, pievēršam uzmanību. Taču, protams, ir joprojām iepakojumi bez depozīta zīmes, cenšamies tos veikalos novietot ne gluži blakus, lai neradītu apjukumu, ka ir viena cena, netīšām paņem blakus pudeli, tur izrādās ir pilnīgi kaut kas cits," skaidroja Bagātā.

"Līdztekus redzamākajiem darbiem, visa sagatavošanās un sistēmas ieviešana prasa ļoti plašu iesaistīto pušu loku - gan IT pusē, kur tās ir arī kasu un uzskaites sistēmas, gan loģistikas jautājumi, arī darbinieku apmācības," turpināja "Maxima Latvija" pārstāve.

Tāpat Bagātā stāstīja, ka pašreiz "Maxima" veikalu kases esot pilnībā pielāgotas depozīta sistēmai. "Lai varētu gan "atprečot" šos te kuponus, gan izsniegt naudiņu, gan arī pašapkalpošanās kasēs cilvēks var norēķināties arī ar šo kuponu. Lielu uzmanību pievērsām arī darbinieku apmācībām, jo pirmais, kur cilvēks vēršas veikalā, ir mūsu darbinieki, līdz ar to ir ļoti svarīgi, ka viņi pārzina šo sistēmu un saprot, kā tā strādā," viņa skaidroja.

Šobrīd kopumā ieguldītie līdzekļi "Maxima" veikalu tīklā sasniedz aptuveni divus miljonus eiro, ko sešu gadu laikā kopā ar apsaimniekošanas maksu lēnām varēšot atgūt atpakaļ.

Lielai daļai tirgotāju pirmā mēneša laikā izdevies sagatavoties

"Tirgotājiem, kam pēc noteiktiem kritērijiem ir obligāti jāpieņem depozīta iepakojums, lielai daļai, ja ne gluži uz pašu pirmo dienu, tad vēl pirmā mēneša laikā ir izdevies sistēmai sagatavoties. No kopumā plānotiem 1400 depozīta punktiem līdz 1. martam bija uzstādīti 909 taromāti. No tiem klientiem pieejami gan bija ap 850, taču situācija ar katru dienu mainās," skaidroja "Depozīta iepakojuma operators" valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

"Tā starpība, šie nepilni 60 taromāti ir tādās vietās, kur vēl tiek pabeigti darbi, nodošana ekspluatācijā. Tirgotāji tajās vietās arī ir vienojušies arī ar blakus esošiem tirgotājiem par tādu īstermiņa kopīgu pieņemšanas vietu, kamēr šīs lietas tiek sakārtotas. Otra sadaļa ir tie tirgotāji, kuri taromātu pasūtīja vēlāk, proti, pēc 1. novembra pagājušajā gadā, un tur arī šīs uzstādīšanas vēl notiek. Šajā laikā, kamēr taromāta nav, ir noslēgts arī ar tirgotāju līgums par manuālu pieņemšanu," norādīja Stūrītis.

Plānots, ka kopumā vairāk nekā 1400 depozīta punktu – automatizētie un manuālie – darbībā būs līdz 1. maijam.

Pirmo aizvadīto depozīta iepakojuma sistēmas mēnesi "Depozīta iepakojuma operators" vērtē pozitīvi. Tiesa, bijuši arī pārpratumi, piemēram, vairākas situācijas, kad ražotājs produktu ar depozīta marķējumu tirgū palaidis ātrāk, pirms tas reģistrēts depozīta iepakojuma sistēmā. Līdz ar to, pircējiem to iegādājoties, to nevar nodot atpakaļ, jo sistēma to gluži vienkārši neatpazīst. Stūrītis piebilda, ka šie produkti no veikalu plauktiem īslaicīgi tika izņemti un tālāk jau atkal viss ritot savu dabīgo gaitu.

"Paši ražotāji arī ir apkopojuši datus par to, ka uz februāra beigām, vērtējot no visa tā apjoma, kas varētu teikt izbrauc no rūpnīcas uz tirdzniecības vietām, ka apmēram 20% ir ar depozīta zīmi. Paši ražotāji to izaugsmi redz tādu, ka martā tie būs vairāk nekā puse, nekā 50%, savukārt, uz aprīļa beigām sasniegs jau pāri 90%," norādīja "Depozīta iepakojuma operators" valdes priekšsēdētājs.

Uzņēmumā "Tērvetes AL" jau 90% produkcijas ar depozīta zīmi

Savukārt uzņēmumā "Tērvetes AL", kas ir viens no lielākajiem dzērienu ražotājiem Zemgalē, no konveijera gadā tiekot noņemti sešpadsmit miljoni stikla pudeļu, un ap diviem miljoniem PET pudeļu. Uzņēmuma "Tērvetes AL" Alus darītavas vadītājs Valters Paškausks stāstīja, ka  jaunās etiķetes iepirktas un šobrīd varot teikt, ka 90% no visas produkcijas jau esot ar depozīta zīmi.

"Bet jāsaprot, ka līdz veikala plauktam tas ceļš ir diezgan garš. It sevišķi, ja tie ir mazie veikali, tad pa vidu ir bāzes, kas tālāk šos veikalus apgādā. Un arī bāzēs ir kāds atlikums, kas ir jāiztirgo, lai nonāktu līdz šim depozīta produktam. Šobrīd mūsu lielākā daļa klientu, lielākā daļa bāžu jau ir sākušas ņemt produktus ar depozīta uzlīmēm, un es domāju, ka tas ir nedēļas, divu jautājums, kad jau lielākā produktu daļa arī mazajos veikalos būs ar depozīta zīmēm. Vismaz "Tērvetes AL" produkti," piebilda Paškausks.

"TērvetesAL" ražotne

Foto: Sandra Leitāne

Dzērienu ražotājs teica, ka līdz marta beigām visām saražotajām pudelēm jau jābūt ar depozīta marķējumu, tāpēc izlietot visas vecās etiķetes neizdosies.

Zaudējumi būšot vien pāris tūkstošu eiro apmērā.  "PET pudelēm šīs etiķetes būs tiešām jānoraksta. Savukārt stikla pudelēm ir trīs etiķetes, bet izmaiņas ir tikai aizmugurējā etiķetē – depozīta zīmes un svītrkoda maiņa. Tā kā priekšējās etiķetes mēs izmantosim un aizmugurējās norakstīsim, un tie nav lieli zaudējumi," stāstīja "Tērvetes AL" Alus darītavas vadītājs.

Jau līdz depozīta sistēmas ieviešanai uzņēmuma "Tērvetes AL" produkcijas stikla pudeles daudzos veikalos esot pieņemtas atpakaļ. "Tagad apjomu varēs palielināt un tas arī esot viens no lielākajiem depozīta sistēmas ieguvumiem ražotājiem," piebilda Tērvetes alus darītavas vadītājs Paškausks.

Viņš skaidroja, ka pudele ir vērtība un jauna pudele maksā dārgāk, bet, rūpējoties par dabu, viņi cenšoties pēc iespējas mazāk izmantot resursus, lai vecu pudeli pārražotu par jaunu. "Tas tērē daudz resursus. Līdz šim lietotā pudele atgriezās aptuveni 70% atpakaļ pie ražotāja, ar esošajām apsaimniekošanas un savākšanas sistēmām, bet, ieviešot depozīta sistēmu, šis mērķis ir vismaz 90%," sacīja Paškausks.

Arī uzņēmumam "Bauskas alus" zaudējumi ir tūkstošu eiro apmērā

Arī Bauskas alus ražotnē norādīja, ka šobrīd viss rit pēc plāna un pāreja uz depozīta iepakojumu notiek pakāpeniski. Galvenās izmaksas esot saistītas ar dizaina izmaiņām - jāmaina etiķetes, jāinformē piegādātāji, jāplāno nomaiņa.

"Bauskas alus" valdes loceklis Paulis Dālbergs stāstīja, ka arī viņiem noteikti būšot kādi zaudējumi no neizmantotā iepakojuma norakstīšanas.

""Bauskas alus" gadījumā, tas mums varbūt nav tāda ļoti liela summa, katrā ziņā tie ir tūkstoši eiro, tie nav desmiti vai simti, tā ir jūtama summa un mēs to apzinājāmies, ka šīs papildu izmaksas būs. Un es nešaubos, ka citiem dzērienu ražotājiem, iepakotājiem, kas varbūt izmanto citus iepakojuma veidus kā skārdenes, piemēram, kur nav vienkārši etiķete, bet, piemēram, skārdene, kura vairs nav izmantojama, kurai jau ražošanas laikā ir uzdrukāts tās dizains. Tur šie zaudējumi noteikti ir mērāmi desmitos tūkstošos, varbūt kādam simtos," teica Dālbergs.

Bauskas alus ražotne

Foto: Sandra Leitāne

Bauskas alus ražotne

Foto: Sandra Leitāne

Bauskas alus ražotne

Foto: Sandra Leitāne

Bauskas alus ražotne

Foto: Sandra Leitāne

Bauskas alus ražotne

Foto: Sandra Leitāne

Plānots, ka šī mēneša laikā "Bauskas alus" savu produkciju ar depozīta marķējumu tirgū laidīs jau ap 70%. Bet trīs līdz četru mēnešu laikā veikalu plauktos tie varētu būt jau 90% līdz 95%. "Protams, mēs ar klientiem par to runājam un vienojamies, kurā brīdī, tad mēs pārejam un tās ir vairāk tādas individuālas vienošanās. Ir, piemēram, situācijās, kurās gadās varbūt kāds klients, kurš varbūt nav gatavs tik ātri pieņemt depozīta iepakojumu," piebilda "Bauskas alus" valdes loceklis.

Atsevišķiem tirgotājiem var nākties piemērot finansiālas sankcijas

Depozīta iepakojuma sistēma turpina uzņemt apgriezienus, palielinoties produktu skaitam veikalu plauktos un līdz ar to arī atpakaļ nodotajam iepakojumam. Arī Valsts vides dienests, kas veic operatora darbības uzraudzību un kontroli, atzina - pirmais aizvadītais mēnesis vērtējams pozitīvi.

Dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga gan norādīja, ka ir atsevišķi tirgotāji, kuriem, iespējams, nāksies piemērot sankcijas.

"Valsts vides dienests izprot, ka šī ir jauna, ļoti vērienīga sistēma ar lielām izmaiņām gan ražotājiem, gan tirgotājiem, tāpēc mēs ar tādu iecietības režīma piemērošanu esam šo sistēmas darbību uzraudzījuši pirmajā mēnesī. Mēs arī neplānojam sodīt komersantus, kuriem ir vēl kādas tehniskas ķibeles vēl tuvākajās nedēļās, kuras tiek novērstas un kur uzņēmēji un tirgotāji tiešām risina šīs situācijas. Bet uzņēmēji, kas joprojām atsakās noslēgt līgumu par depozīta iepakojuma pieņemšanu gan jau marta mēnesī saņems finanšu sankcijas, ko mēs piemērosim, jo ar katru nedēļu paliek ar vien mazāka iespēja, ka piegādātāji varēs piegādāt vēl bez depozīta zīmes šo iepakojumu," skaidroja Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne – Ansberga.

Gan ražotājiem, gan importētājiem pēdējais brīdis, kad vēl drīkstēs ražot vai importēt dzērienu iepakojumus bez depozīta marķējuma, ir 31. marts, bet veikalu plauktos šāda produkcija varēs atrasties līdz 31. jūlijam.

Read Entire Article